Šogad 3. oktobrī notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Lai arī ar tām ir saistīts nogurdinošs apjoms politisko reklāmu, priekšvēlēšanu solījumu un debašu, tā ir mūsu valsts Satversmē paredzēta iespēja katram pilsonim tieši ietekmēt, kā mūsu valsts tiks pārvaldīta nākamos četrus gadus.

Tava izvēle—piedalīties vēlēšanās vai nē un par ko balsot—ietekmē gan mūsu valsti kopumā, gan ikvienu no mums individuāli. No tās ir atkarīgs tas, cik stabils būs mūsu parlaments un cik pārliecinošs mandāts būs valdībai nepieciešamo lēmumu pieņemšanai.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Romāns Gagunovs savā viedokļrakstā skaidro, ka līdzdalība Saeimas vēlēšanās ir arī valsts drošības jautājums. Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šobrīd mēs saskaramies ar izaicinājumiem, kuru pārvarēšanai nepieciešama stabila valdība un parlaments ar neapšaubāmu tautas mandātu. Tas savukārt ir tieši atkarīgs no vēlētāju līdzdalības vēlēšanās.

Latvijas vēlēšanu aktivitātes vēsturiskā dinamika

Šogad Saeimas vēlēšanās kandidē 14 saraksti. Cik no tiem tiks ievēlēti? Dati rāda, ka tas ir tieši atkarīgs no vēlētāju aktivitātes. Pirmajā grafikā (1. att.) redzama vēlētāju aktivitāte un Saeimā ievēlēto sarakstu īpatsvars no 1. līdz 14. Saeimai, savukārt otrajā (2. att.)—attiecīgajās Saeimas vēlēšanās pieteikto un ievēlēto sarakstu skaits.

Dati par 1.-6. Saeimu ir ņemti no Saeimas tīmekļa vietnes, savukārt par 7.-14. Saeimu—no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Saeimas vēlēšanu rezultātu datubāzēm.

Šeit svarīgi ievērot, ka pirmajās četrās Saeimas vēlēšanās nebija procentu barjera saraksta ievēlēšanai. Tādu ieviesa 5. Saeimas vēlēšanās, un toreiz tā bija 4%¹. Turklāt sākotnēji Saeimu ievēlējām uz trim gadiem; uz četriem gadiem mēs to ievēlam kopš 7. Saeimas.

Ko mēs šeit varam redzēt?

Ar atsevišķiem izņēmumiem, ir uzskatāma tendence, ka pie lielākas vēlētāju aktivitātes Saeimā iekļūst mazāks vēlēšanās pieteikto sarakstu īpatsvars, savukārt pie zemākas aktivitātes—lielāks pieteikto sarakstu īpatsvars.

Būtiska pārmaiņa ir līdz ar Latvijas neatkarības un Saeimas darbības atjaunošanu ieviestā procentu barjera, kas, kopā ar jau uz 3. Saeimas vēlēšanām ieviesto drošības naudu saraksta iesniedzējiem, līdz aptuveni ceturtdaļai samazinājusi vēlēšanām pieteikto sarakstu skaitu. Taču, taisnības labad, tas nav vienīgais samazinājuma iemesls. Starplaikā starp 4. un 5. Saeimu mēs pārdzīvojām Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu, kas aizliedza politisko partiju darbību, un Krievijas okupāciju, kas fiziski iznīcināja ideoloģisko opozīciju. Tikai dažas no Starpkaru periodā aktīvajām partijām atjaunoja savu darbību; ievērojamākās starp tām ir Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).

Starpkaru periodā daudzus sarakstus Saeimā pārstāvēja viens deputāts. Valdībām bieži nācās par katru likumprojektu meklēt vienošanos ar desmitiem individuālo deputātu. Rezultāts ir skaidri redzams nākamajos divos grafikos, no kuriem pirmais (3. att.) parāda katras Saeimas apstiprināto valdību skaitu un otrs (4. att.)—katras Saeimas apstiprināto valdību vidējo mūža ilgumu. Dati apkopoti no Vikipēdijas rakstu sērijas par Latvijas Ministru kabinetiem.

Dažas lietas, kas šeit ir jāņem vērā:

• Trešajā attēlā katra valdība ir pieskaitīta tikai tai Saeimai, kas tai izteikusi uzticību.
• Bieži vien pēdējās Saeimas apstiprinātās valdības faktiskais darba mūžs iesniedzas nākamās Saeimas pilnvaru termiņā, jo tā turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai (tāpat kā Saeimas termiņa vidū demisionējušās valdības). Rekordiste šai ziņā ir Māra Kučinska (toreiz ZZS) 12. Saeimas vidū izveidotā valdība, kuras darbs turpinājās līdz pat janvāra beigām nākamajā gadā pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Šīs aizkavēšanās dēļ Saeimai nācās 2019. gadam pieņemt tā dēvēto “tehnisko budžetu” jeb faktiski 2018. gada budžeta kopiju.
  • Pašreizējā, Andra Kulberga (Apvienotais Saraksts) vadītā valdība nav iekļauta aprēķinā par 14. Saeimas apstiprināto valdību vidējo mūža ilgumu. Šī raksta publicēšanas brīdī tā ir strādājusi divarpus mēnešus.
• 10. Saeima strādāja tikai 11 mēnešus slavenā Rīkojuma Nr. 2 dēļ. Tieši tādēļ vienīgā tās apstiprinātā valdība ir arī viena no īsmūžīgajām, kamēr vienīgā 13. Saeimas apstiprinātā valdība—Artura Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība)—visilgmūžīgākā.

Starpkaru perioda Saeimas fragmentētību un valdību nestabilitāti politiskie vēsturnieki atzīst par iemeslu neapmierinātībai ar demokrātisko iekārtu un motīvu Kārļa Ulmaņa apvērsumam 1934. gada 15. maijā un autoritāra režīma nodibināšanai. Mācoties tieši no šīs pieredzes, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pakāpeniski ieviestas pārmaiņas ar mērķi stiprināt demokrātiskās iekārtas—Saeimas un Ministru kabineta—stabilitāti:

• ieviesta procentu barjera vēlēšanās un
• noteikts, ka
  • katru kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā,
  • katrs saraksts, kas iegūst vismaz 5 vietas Saeimā, veido savu frakciju,
  • Saeimas sasaukuma laikā deputāti nedrīkst pāriet no vienas frakcijas uz citu, bet, pametot savu frakciju, kļūst par pie frakcijām nepiederošiem deputātiem līdz pat attiecīgās Saeimas pilnvaru termiņa beigām,
  • sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst pieteikt partija, kas dibināta ne mazāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un tai ir vismaz 200 biedru².

Nestabilitātes cena: 14. Saeimas piemērs

Arī 14. Saeima ir labs piemērs tam, kā Saeimas fragmentētība un valdības nestabilitāte ietekmē valsts pārvaldi un sabiedrības interešu pārstāvību.

14. Saeimai sākot darbu, tajā tika izveidotas 7 frakcijas. Laika gaitā gandrīz visas zaudēja vismaz vienu deputātu, kas, katrs savu iemeslu dēļ, izstājās no frakcijas un kļuva par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķās frakcijās būtiskas pārmaiņas deputātu sastāvā notika pēc tam, kad to deputāti tika ievēlēti pašvaldību domēs. Savukārt frakcija “Stabilitātei!” izjuka pavisam, jo tās deputātu skaits nokritās zem minimālā nepieciešamā līmeņa: 5 deputātiem.

2022. gada 14. decembrī Saeima apstiprināja Artura Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto koalīciju, ko veidoja Jaunā Vienotība, Apvienotais Saraksts un Nacionālā Apvienība. Šai triju frakciju koalīcijai Saeimā bija 54 balsis, un AS pārstāvji to salīdzināja ar trijkāju ķeblīti, kas esot visstabilākā iespējamā konstrukcija.

Taču šī koalīcija izjuka 2023. gada vasarā AS un NA nevēlēšanās ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un pieņemt sabiedrības pieprasīto partnerības regulējumu dēļ.

Šos Latvijas cilvēku drošībai svarīgos darbus paveica Evikas Siliņas (JV) veidotā un vadītā koalīcija ar Progresīvajiem un Zaļo un Zemnieku savienību, ko Saeima apstiprināja 2023. gada 15. septembrī. Šai ideoloģiski pretrunīgajai koalīcijai (JV un ZZS uz politiskā spektra ekonomiskās ass ir pa labi no centra, kamēr Progresīvie—pa kreisi) Saeimā bija 51 balss un nosacīts atsevišķu pie frakcijām nepiederošo deputātu atbalsts, un tā visu laiku balansēja uz naža asmens. Tomēr šī bija arī visilgmūžīgākā no trim 14. Saeimas apstiprinātajām valdībām—tā nostrādāja 986 dienas jeb 2,7 gadus.

Evikas Siliņas vadītā valdība piedzīvojusi arī visvairāk pārmaiņu. Pret to, tāpat kā pret Kariņa valdību, opozīcija vērsusi demisijas pieprasījumus, bet, ja Kariņa valdība pārdzīvoja kopumā četrus neuzticības balsojumus (divus Ministru kabinetam un divus individuāliem ministriem), tad pret Eviku Siliņu un viņas valdības ministriem vērsti 26 neuzticības balsojumi. Daļēji tas skaidrojams ar Siliņas valdības vairāk nekā trīsarpus reižu garāko mūžu salīdzinājumā ar Kariņa valdību un daļēji ar to, ka opozīcija daudz aktīvāk izmanto neuzticības izteikšanu ministriem un Ministru kabinetam (5. att.).

Vienīgā pārmaiņa Kariņa valdībā bija toreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšana Valsts prezidenta amatā. Praktiski tūlīt pēc tam arī izjuka koalīcija un sākās jaunās—Evikas Siliņas—koalīcijas veidošana.

Krišjānis Kariņš turpināja darbu ārlietu ministra amatā Evikas Siliņas vadītajā Ministru kabinetā. Līdz skandāliņš ar privāto avioreisu izmantošanu darba vajadzībām—lai pārstāvētu Latviju starptautiskās sanāksmēs, kuru norise parasti nav pieskaņota komercreisu grafikam—piespieda viņu atkāpties no amata. Viņa vietā 2024. gada 19. aprīlī Saeima apstiprināja pieredzējušo diplomāti Baibu Braži.

Tā paša gada 17. jūnijā personīgu iemeslu dēļ no amata atkāpās kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie), 20. jūnijā viņas vietā Saeima apstiprināja Agnesi Lāci (Progresīvie), kas līdz tam bija Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre.

2025. gada martā Evika Siliņa veica lielāko ministru nomaiņu, lai uzlabotu valdības darbu un tai uzdoto uzdevumu izpildi. Andu Čakšu izglītības un zinātnes ministres amatā nomainīja Dace Melbārde (abas—Jaunā Vienotība), labklājības ministra amatā Uldi Auguli nomainīja Reinis Uzulnieks (ZZS) un satiksmes ministra amatā Kasparu Briškenu nomainīja Atis Švinka (Progresīvie).

Savukārt tā paša gada 11. jūnijā no amata atkāpās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), uzņemoties politisko atbildību par pašvaldību vēlēšanu norises tehniskajām problēmām (tur gan ripoja arī CVK vadības galvas). Viņas vietā 19. jūnijā Saeima apstiprināja Kariņa valdībā klimata un enerģētikas ministra amatu ieņēmušo Raimondu Čudaru.

Šā gada 14. maijā Evika Siliņa demisionēja, kad pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) atlaišanas lidrobotu incidentu dēļ Progresīvie paziņoja, ka vairs neatbalsta viņas vadīto valdību. 28. maijā, vien 5 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām, Saeima apstiprināja pašreizējo valdību Andra Kulberga vadībā. Viņa vadītajai koalīcijai ar AS, JV, ZZS un NA sastāvā Saeimā ir 66 balsis.

Abas valdību maiņas pavadīja arī pārmaiņas Saeimas prezidijā. 2023. gada 20. septembrī, pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas, Saeimas priekšsēdētāja amatā Edvarda Smiltēna (AS) vietā tika ievēlēta Daiga Mieriņa (ZZS), savukārt Smiltēns tika ievēlēts par Saeimas sekretāru zemkopības ministra amatā nule apstiprinātā Armanda Krauzes (ZZS) vietā. Savukārt Jānis Grasbergs (NA) tika atsaukts no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata un ievēlēts Saeimas sekretāra biedra amatā, viņa vietā par Saeimas priekšsēdētājas biedri tika ievēlēta Antoņina Ņenaševa (Progresīvie), kura līdz tam bija Saeimas sekretāra biedre.

Tāpat arī pēc Andra Kulberga valdības apstiprināšanas šā gada 4. jūnijā Antoņina Ņenaševa atgriezās Saeimas sekretāra biedra amatā, par Saeimas priekšsēdētājas biedri viņas vietā Saeima ievēlēja Lindu Matisoni (AS). Savukārt Jānis Grasbergs tika ievēlēts par Saeimas sekretāru tieslietu ministra amatā apstiprinātā Edvarda Smiltēna vietā.

Saeimas amatpersonas ievēlē, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Tas nozīmē, ka katrai no šīm pārmaiņām Saeima patērējusi laiku, ko citādi būtu varējusi izmantot citiem darbiem. 2023. gada 20. septembrī tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā bija tikai iepriekš minēto amatpersonu vēlēšanas. Šajā laikā nevarēja notikt Saeimas komisiju sēdes, kur notiek aptuveni 70% parlamenta darba. Savukārt šā gada 4. jūnijā notika kārtējā Saeimas sēde, kurā šo amatpersonu vēlēšanas, līdz ar mandātu atjaunošanu deputātiem, kuri to bija nolikuši uz ministra amata Evikas Siliņas valdībā pildīšanas laiku, mandāta apstiprināšanu deputātiem, kas stājas Andra Kulberga valdības ministru amatos iecelto deputātu vietā, un deputātu pārcelšanām starp Saeimas komisijām, izspieda no darba kārtības 15 citus jautājumus (skat. pēdējo sadaļu “Izslēgti no darba kārtības”).

Valdības vai atsevišķu ministru maiņa pati par sevi nav slikta lieta. Dažkārt tā ir nepieciešama, lai valdības deklarācijā uzstādītās prioritātes tiktu īstenotas, iesāktās reformas un no iepriekšējās valdības pārņemtie darbi tiktu darīti efektīvāk.

Valdību maiņa atsevišķos gadījumos ļauj īstenot sabiedrības pieprasītās pārmaiņas. Ja mums joprojām būtu trijkāju ķeblītis, mums joprojām nebūtu ratificēta Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (ratificēta 2023. gada 30. novembrī, spēkā kopš 2024. gada 1. maija) un pieņemts partnerības regulējums (2023. gada 9. novembra “Grozījumi Notariāta likumā”, spēkā kopš 2024. gada 1. jūlija). Par partnerības regulējuma pirmo divu darbības gadu rezultātiem plašāk bijušās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) ziņojumā:

Ja ministru nomaiņa notiek vienas partijas ietvaros, kā tas noticis ar visām ministru nomaiņām Evikas Siliņas valdībā, tad iesāktais politiskais kurss kopumā nemainās. Turklāt arī valsts pārvaldes normatīvajā regulējumā ir iestrādāts politikas nepārtrauktības princips.

Taču ikvienam jaunam ministram, jo īpaši ienākot no malas, ir nepieciešams zināms laiks, lai noorientētos—izveidotu savu komandu, saprastu, kas ir darīts līdz šim un kas jādara turpmāk, iepazītos ar nepieciešamajiem cilvēkiem, u.t.t. Izņēmums var būt, ja jaunais ministrs ir bijis iepriekšējā ministra komandas loceklis, kā “Agnešu rokādes” ³ gadījumā. Vai kā jaunā aizsardzības ministra Raivja Meļņa gadījumā, kurš nominācijas brīdī bija NBS pulkvedis un jau stājoties amatā zināja, kas ir jādara un kuri cilvēki tam ir nepieciešami, un jau ir būtiski uzlabojis Latvijas gaisa telpas aizsardzību pret lidrobotiem.

Ministru un, jo īpaši, valdību maiņa ir arī zināms neskaidrību laiks, un svarīgas reformas var aizkavēties, jo to īstenošanas gaitā nepieciešamie politiskie lēmumi parasti tiek atlikti līdz jaunās politiskās vadības apstiprināšanai. Īpaši sarežģītos gadījumos valdības maiņa var aizkavēt pat valsts budžeta pieņemšanu.

Savukārt politikas procesos tieši neiesaistīti pilsoņi visas šīs pārmaiņas mēdz uztvert kā laika tērēšanu bezjēdzīgam teātrim. Ja vēl aktīvisti ap to sakuļ emocijas, tad tas vēl jo vairāk veicina novēršanos no politikas un mazina vēlmi piedalīties vēlēšanās.

Valdību maiņa rada arī risku, ka jaunā valdība var pagriezt mūsu valsts attīstības kursu nelabvēlīgā virzienā. Skaidrs piemērs tam ir Kulberga valdības uzsāktais karš pret nevalstisko organizāciju sektoru un zinātni, aizbildinoties ar valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārskatīšanu. Aktīva un organizēta pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas stūrakmens un traucē atsevišķiem politiķiem un politiskajiem spēkiem izmantot valsts varu savtīgu interešu īstenošanai. Atliek atskatīties uz “Rīdzenes sarunām”, kā dēļ tika atlaista 10. Saeima.

Vētrainais starptautiskās politikas okeāns

Valdības stabilitāte kļūst jo īpaši svarīga brīžos, kad valstij ir vienlaikus jāreaģē uz vairākiem ārējiem satricinājumiem—karu kaimiņos, sabiedroto politikas maiņām, enerģijas cenu svārstībām, pandēmiju, un naidīgu ārējo spēku centieniem ietekmēt demokrātiskus valsts iekšējos procesus.

Arturs Krišjānis Kariņš mēdza savās runās salīdzināt Latvijas valsts vadīšanu ar maza kuģīša stūrēšanu vētrainā jūrā. Starptautiskās politikas okeāns šobrīd ir diezgan vētrains.

Krievijas-Ukrainas karš

Nu jau 13. gadu turpinās Krievijas-Ukrainas karš un 5. gadu—Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tas skar arī mūs, jo no Rīgas līdz Kijivai taisnā līnijā ir nepilni 840 kilometri. Arī Baltkrievija piedalās šajā karā, ļaudama Krievijas bruņotajiem spēkiem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Ukrainai. Laiku pa laikam mūsu gaisa telpā iemaldās Krievijas elektronisko pretpasākumu “apdullinātie” ukraiņu lidroboti, un Krievijas propaganda šos gadījumus izmanto arī kā “pierādījumu”, ka Ukraina izmantojot Baltijas gaisa telpu saviem pretuzbrukumiem, kas neatbilst patiesībai.

Tomēr pateicoties ukraiņu triecieniem pa Krievijas militārajiem un naftas infrastruktūras objektiem, militārs iebrukums mums tuvākajā laikā nedraud.

Daļa no Krievijas hibrīdoperācijām pret mums ir arī nelegālo imigrantu plūsmas organizēšana uz mūsu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tās dēļ attiecīgajās pierobežas zonās ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, un tagad tās faktiski ir slēgtās zonas, pieejamas tikai vietējiem iedzīvotājiem.

Roku rokā ar šo nelegālās imigrācijas operāciju iet arī mūsu vietējo ekstrēmistu provocēšana, pret-imigrācijas sentimenta un nedrošības sajūtas veicināšana. Bet kad runa ir par cilvēkiem ar citādu ādas krāsu, mūsu labējie ekstrēmisti tāpat ir naski sacerēt un izplatīt ziņas par nenotikušiem uzbrukumiem, un pat atsevišķas valsts un pašvaldību amatpersonas nevilcinās viņus nodēvēt par mērkaķiem.

Savukārt ikdienā ikvienu no mums ietekmē šī kara un pret Krieviju vērsto sankciju dēļ pieaugošās degvielas cenas. Taču tas ir licis mums arī meklēt citus fosilo energoresursu piegāžu avotus, atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla un tā vietā sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, kā arī būtiski vairāk investēt vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā un transporta elektrifikācijā, t.i., elektroautomobiļu iegādē. Tomēr kravas transports šobrīd vēl nav aizvietojams ar elektroautomobiļiem.

Būtiskākais apdraudējums mums ir Krievijas imperiālā politika, balstīta uz pārliecību, ka tai ir tiesības ar spēku noteikt kaimiņvalstu nākotni. Gan mūsu tautas vēsture, gan Ukrainas pašreizējā pieredze rāda, ko šāda politika nozīmē reāli dzīvē.

Donalds Tramps ASV Prezidenta amatā

2025. gada janvārī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā no jauna stājās Donalds Tramps. Kopš tā laika viņš ir bijis apsēsts ar ASV demokrātijas sagraušanu un Krievijas stila autoritāra režīma izveidošanu tās vietā. Par to liecina uzbrukumi medijiem, protestētājiem, un ikvienam, kas nemitējas uzstāt uz tā dēvēto “Epstīna failu” publicēšanu, kā arī ideja atkal kandidēt uz prezidenta amatu, lai arī ASV Konstitūcija to aizliedz, un centieni ierobežot vēlētāju līdzdalību, aizbildinoties ar faktiskajai realitātei neatbilstošiem apgalvojumiem par krāpniecību vēlēšanās.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošību tieši skar Trampa izteikumi par izstāšanos no NATO. Kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) norādījis intervijā lsm.lv, “Latvijai kā mazai valstij attiecības ar ASV ir īpaši svarīgas neatkarīgi no tā, kurš ir prezidents, jo iespējamā apdraudējuma gadījumā tieši ASV militārās spējas būtu vitāli nepieciešamas.”

Gan Latkovskis, gan Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns uzsver, ka ASV izstāšanās no NATO prasa ASV Kongresa balsojumu, un tāds esot maz ticams. Tomēr Andžāns uzsver arī, ka “Tramps var, piemēram, pārvietot savas bruņoto spēku vienības Eiropā (..) Tramps var paralizēt NATO darbību – izstāties no NATO, formāli neizstājoties.” [turpat]

Šā gada 20. maijā ASV paziņoja par Eiropā izvietoto bruņoto spēku samazināšanu no četrām brigādēm uz trim un atcēla 4 000 karavīru nosūtīšanu uz Poliju. Turklāt ASV par šo lēmumu neinformēja Polijas valdību, kā ir pieņemts starp sabiedrotajiem. “Tas nozīmē, ka mums ļoti ātri jāpārkārto veids, kā mēs domājām par kolektīvo aizsardzību .. kā mēs darbojamies nepieciešamības gadījumā. Jo gadu desmitiem viss tika balstīts uz pieņēmumu, ka tā ir kolektīva rīcība ar ASV vadību un līderību. Tagad šī līderība var nenotikt,” teikusi Polijas domnīcas “Starptautisko attiecību centrs” vadītāja Malgožata Boņikovska (Małgorzata Bonikowska).

Savukārt bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš skaidro iemeslus, kādēļ dalība NATO ir svarīga arī pašu ASV ekonomiskajām un politiskajām interesēm. Tomēr Trampa administrācijas īstenotajā politikā nav manāms, ka to jebkādi ietekmētu racionāli, stratēģiski apsvērumi.

Šāds haoss rada neskaidrību un neprognozējamību, kas visām pasaules valstīm traucē plānot savu politiku.

Tikmēr šā gada sākumā Tramps uzsāka karu ar Irānu; bez skaidra mērķa un plāna, par ko liecina visu laiku pretrunīgie paziņojumi. Irāna paredzami atbildēja ar Hormuza šauruma slēgšanu. Tā kā caur šo šaurākajā vietā 21 jūras jūdzi jeb 39 kilometrus plato izeju no Persijas līča plūst 20% pasaulē patērētās naftas, tas ir izraisījis kārtējo degvielas cenu pieaugumu, kas savukārt ir būtisks inflācijas virzītājs—visu preču transportam ir nepieciešama degviela.

Mūsu mazajai Latvijai nav iespēju patstāvīgi ietekmēt starptautiskās politikas norises. Mūsu valdība var vienīgi stūrēt mūsu mazo kuģīti cauri šiem vētrainajiem ūdeņiem. Tādēļ tai ir jābūt pietiekami stabilai un profesionālai, lai vienlaikus stiprinātu gan mūsu pašu aizsardzības spējas, gan sadarbību ar sabiedrotajiem. Tas palīdzētu atturēt Krieviju no domas par iebrukumu un novērst nepieciešamību mums aizstāvēt savu valsti ar ieročiem. Latvijai šai situācijā ir nepieciešama konsekventa ārpolitika un profesionāls ārlietu ministrs. Valdību raustīšana var nākt tam par sliktu.

Tas ir arī vēl viens iemesls, kādēļ mums vajag gana lielu proporciju Saeimas deputātu ar vairāku sasaukumu stāžu.

Ungārijas vēlēšanas

Šā gada 12. aprīlī Ungārijā notika parlamenta vēlēšanas, un to rezultātā tika gāzts 16 gadus valdījušais Viktora Orbāna autoritārais režīms. Vēlēšanās uzvarēja jaunā Ungārijas premjerministra Pētera Maģāra vadītā opozīcijas partija “Tisza”, iegūstot 2/3 parlamenta vietu.

Šajās vēlēšanās piedalījušies 79,5% Ungārijas vēlētāju, un tā ir rekordaugsta aktivitāte. Salīdzinājumam, pirms četriem gadiem vēlēšanās nobalsoja mazliet mazāk kā 70% Ungārijas vēlētāju. Eksperti norāda, ka augstās aktivitātes iemesli ir Ungārijas vājā ekonomiskā situācija un Orbāna režīma korumpētība, kā arī Maģāra sekmes, apvienojot opozīciju.

Šis ir piemērs tam, kā augsta vēlētāju līdzdalība var panākt pozitīvas pārmaiņas.

Stabils parlaments

Ko tad īsti nozīmē “neapšaubāms mandāts” demokrātiskā sabiedrībā?

Parlamentārā demokrātijā kā Latvija tas nozīmē, ka tautas vēlētajam parlamentam ir pietiekami lielas tautas—balsstiesīgo pilsoņu kopuma—daļas atbalsts, lai pieņemtu nepieciešamos likumus un lēmumus. Un ikviens no tiem ir tāds, ar ko kāda sabiedrības grupa būs neapmierināta, pat ja tie ir nepieciešami kopējam labumam.

Donalds Tramps neatzina zaudējumu 2020. gada vēlēšanās un tā vietā centās apturēt rezultātu apstiprināšanu un varas nodošanu viņu uzvarējušajam sāncensim Džo Baidenam no Demokrātu partijas. Viņš nav par to atbilstoši sodīts, bet gan ievēlēts amatā atkārtoti. Tas ir iedvesmojis arī citus vēlēšanu zaudētājus visapkārt pasaulei apšaubīt vēlēšanu rezultātus. Tieši tādēļ mana pirmā doma, uzzinot par Viktora Orbāna zaudējumu Ungārijas vēlēšanās, bija bažas par to, ka viņš varētu rīkoties tāpat kā Tramps pēc 2020. gada zaudējuma.

Bet Orbānam vēlēšanu rezultāti nedeva šādu iespēju. Absolūtā vairākuma no teju 80% vēlētāju balsojums pret viņu ir neapstrīdams.

Arī Krievijai ļoti patīk iejaukties citu valstu vēlēšanās, un uz to nasks ir palicis arī pasaulē bagātākais cilvēks, dienvidāfrikāņu miljardieris Īlons Masks. Tas ir vieglāk paveicams, un tādējādi sējot šaubas par valdības leģitimitāti, pie zemākas vēlētāju aktivitātes.

Zema vēlētāju aktivitāte ne tikai dod iemeslu spekulācijām par to, vai valdība pārstāv tautu un īsteno tās vēlmēm atbilstošu politiku. Tā ir saistīta ar pārstāvības trūkuma sajūtu plašākā pilsoņu lokā, kas savukārt turpina pazemināt vēlētāju aktivitāti, kā arī ir auglīga augsne populismam. Netrūkst piemēru, kad harizmātisks demagogs ar vienkāršu risinājumu solīšanu mobilizē līdz tam neaktīvos vēlētājus un nonāk pie varas. Rezultāts tam nekad nav bijis labs. Šā demagoga atbalstītāji piedzīvo vilšanos un ieslīgst vēl dziļākā apātijā.

Šeit lielisks piemērs ir Brexit. Bijušā premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) ierosinātajā referendumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 2016. gadā piedalījās mazāk kā puse balsstiesīgo pilsoņu, taču no tiem, kas piedalījās, vairākums nobalsoja par izstāšanos. Kopš tā laika Brexit ir turpinājis veidot britu politiķa Naidžela Farāža (Nigel Farage) politisko kapitālu, viņam pašam nepiedaloties no šī balsojuma izrietošo lēmumu pieņemšanā, bet politiskā un ekonomiskā situācija Lielbritānijā ir dramatiski pasliktinājusies. Tagad vairākums britu vēlas atgriešanos ES.

“Kā tas attiecas uz mani personīgi?”

Līdz šim esam runājuši par to, kā Tava izvēle piedalīties vai nepiedalīties Saeimas vēlēšanās ietekmē mūsu valsts attīstību kopumā. Turpinājumā apskatīsim, kā Saeimas un valdības īstenotā politika ietekmē ik katru no mums dažādās dzīves situācijās.

Es ceru, ka neapvainosies par tiešu jautājumu: vai Tev ir bērni?

No Saeimas un valdības lēmumiem ir atkarīgs, vai Taviem bērniem būs pieejama kvalitatīva izglītība, sākot no pirmskolas, kā arī citi ģimenes atbalsta pasākumi. Tas ietver arī to, vai pašvaldībai, kurā Tu dzīvo, būs finanšu līdzekļi šo pakalpojumu nodrošināšanai.

Tāpat tas attiecas arī uz kvalitatīvas interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības—mūzikas, mākslas un sporta skolu—pieejamību, lai Tavi bērni var pavadīt savu laiku, attīstot savus talantus un intereses.

Un Tev kā vecākam droši vien ir svarīgi, lai Tavi bērni var uzaugt un patstāvīgu dzīvi uzsākt drošā, veselīgā vidē un valstī. Arī tas ir atkarīgs gan no konkrētiem Saeimas un valdības lēmumiem, gan no mūsu valsts demokrātiskās iekārtas stabilitātes kopumā.

Ja Tu studē augstskolā, Tevi ietekmē Saeimas un valdības lēmumi par augstākās izglītības pārvaldību un finansēšanu, kā arī studiju kredītu un stipendiju politiku. Savukārt valsts ekonomiskā un nodarbinātības politika ietekmē Tavas nākotnes darba iespējas izvēlētajā profesijā vai zinātnes nozarē.

Augstskolas savā darbībā ir autonomas, taču vairākums ir publiskas izglītības iestādes, kuru pārvaldībā ir tieša ietekme arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tāpat tās saņem arī dotācijas no valsts budžeta, piemēram, noteikta skaita studiju vietu apmaksai. Valsts budžets ir arī viens no lielākajiem stipendiju avotiem, lai gan te ir pamats diskusijai par to, vai valsts maksātā stipendija ir pietiekama. Taču Saeimas un valdības lēmumi ietekmē arī privāto mecenātu stipendiju pieejamību.

Saeimas un valdības lēmumi nosaka arī to, vai Tu varēsi pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu. Šobrīd šāda iespēja ir pieejama bērna piedzimšanas vai adopcijas, nāves vai 1./2. grupas invaliditātes iestāšanās gadījumā. Iepriekš ir bijusi pieejama arī noteiktu laiku nostrādājot valsts vai pašvaldības iestādē attiecīgā profesijā, kur valsts ir centusies risināt nepieciešamo darbinieku trūkumu. Tas liecina, ka šis ir politisks lēmums un var mainīties atkarībā no ievēlētās Saeimas.

Šie faktori savukārt ietekmē Tavas iespējas izvēlēties: palikt Latvijā vai emigrēt, kā arī iespējas pēc emigrācijas atgriezties Latvijā un turpināt veidot savu dzīvi šeit. Jo īpaši svarīgi tas ir tagad, kad Eiropas Savienības iekšienē nav robežu un Tu vari brīvi izvēlēties dzīves un darba vietu gandrīz jebkur Eiropā.

Kā skolotāju Tevi tieši ietekmē Saeimas un valdības lēmumi par pedagogu atalgojumu un attiecīgajām mērķdotācijām pašvaldībām. Turklāt ne tikai finansējuma apjoms un sadales kārtība, bet arī attiecīgo lēmumu savlaicīgums. Tāpat arī lēmumi par mācību un metodisko līdzekļu izstrādi, apstiprināšanu un kārtību, kādā tie nonāk skolu un skolotāju rīcībā.

Ar pedagogu atalgojumu tieši saistīts ir jautājums par skolu tīklu, un tas ietekmē pedagogu darba iespējas un sociālās garantijas.

Taču Saeimas un valdības lēmumi nosaka arī izglītības satura un valodas politiku, atbalsta personāla (psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, bibliotekārs u.c.) pieejamību un skolēnu no mazākumtautībām iespējas apgūt vienlīdz labi gan latviešu valodu, gan savas kultūras saglabāšanai nepieciešamos fakultatīvos priekšmetus.

Pieņemot ikgadējo valsts budžetu, Saeima lemj arī par finansējumu zinātnei. Teorētiski, saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 33. panta 2. punktu, tam vajadzētu ik gadu pieaugt par ne mazāk kā 0,15 % no IKP līdz sasniedz vismaz 1% no IKP. Praktiski tas ir atkarīgs no valsts budžeta pieņemšanas, sabalansējot dažādas vajadzības. Parasti gan šī prasība tiek izpildīta, bet par to ir jācīnās.

Vēl svarīgāka par zinātnes finansējumu ir akadēmiskā brīvība. Tā ļauj zinātniekam brīvi pētīt jebkuru tematu, lai arī kāds būtu atsevišķu sabiedrības grupu un politiķu viedoklis par to. Tas ir priekšnoteikums, lai mēs varētu izzināt patiesību par apkārtējo pasauli un attīstīt ekonomiski vērtīgas inovācijas.

Taču Saeimā vienmēr ir deputāti, kas uzskata sevi par kompetentiem vērtēt konkrētus pētījumus, kas jau ir konkursā ar ļoti sīvu konkurenci un žūriju ar starptautiskiem ekspertiem sastāvā ieguvuši finansējumu. Nesenais gadījums, kad Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija bija plānojusi “izsaukt uz paklāja” trīs konkrētu uzsāktu pētījumu projektu autorus, diemžēl ir tikai viens piemērs. Un šī pati komisija plāno to atkārtot.

Tāpat no Saeimas un valdības lēmumiem ir atkarīgas zinātnes starptautiskās sadarbības iespējas. Piemēram, Latvijas noslēgtie līgumi ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas kodolpētījumu organizāciju (CERN) ļauj Latvijas zinātniekiem un zinātniskajām iestādēm piedalīties šo aģentūru koordinētajās pētījumu programmās un sadarboties ar attiecīgo jomu speciālistiem no citām Eiropas un pasaules valstīm.

Kā redzams no šiem piemēriem, Saeimas un valdības īstenotā politika ietekmē ikvienu no mums. Ne velti ir teiciens: Tu vari neinteresēties par politiku, taču politika turpina interesēties par Tevi.

Kā izvēlēties, par ko balsot

Pēdējais lielais jautājums, ko šeit apskatīsim, ir par to, kā izvēlēties no piedāvātajiem sarakstiem, kam atdot savu balsi. Tā ir izvēle, kas katram balsstiesīgam pilsonim ir jāveic pašam. Šeit es neaģitēju ne par vienu konkrētu sarakstu, tikai dalos savas personīgās pieredzes formulētos padomos par to, kā Tev nonākt pie savas izvēles. Ja esi jau man sekojis, mana personīgā izvēle Tev nebūs pārsteigums; par to plašāk es uzrakstīšu atsevišķu rakstu.

Iepazīsties ar kandidātu sarakstiem un to piedāvātajām programmām. Tas viss ir atrodams šeit.

CVK publicētās vēlēšanu programmas ir ne vairāk kā 10 000 rakstzīmes garas. Reizinot to ar pieteikto sarakstu skaitu, 14, iegūstam 140 000 rakstzīmes. Tas nav tik daudz, lai, rezervējot tam laiku, nebūtu iespējams salīdzināt visas. Turklāt visas šīs programmas ir arī iztulkotas vieglajā valodā.

Ja kāda programma rada interesi, var paskatīties attiecīgās partijas vai partiju apvienības tīmekļa vietnē, vai viņi ir publicējuši plašāk izvērstu programmu vai plānu tās īstenošanai.

Pārbaudi arī, ko par kandidējošajām partijām un pieteiktajiem kandidātiem raksta uzticami mediji un faktu pārbaudītāji. Jo īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz kandidātiem, kuri jau iepriekš ir bijuši pie varas. Piemēram, vai konkrētā politiķa iepriekš dibinātās partijas nav palikušas valstij parādā tūkstošiem eiro, ko tām maksāt piespriedusi tiesa. Te iesaku sekot Re:Baltica un viņu Facebook ierakstiem, kas apkopo īsu un uzskatāmi ilustrētu informāciju par visiem sarakstiem.

Partijām, kas kandidē atkārtoti, salīdzini piedāvāto programmu ar iepriekšējo rīcību. Apmeklē kandidātu tikšanās ar vēlētājiem un uzdod jautājumus par atšķirībām. Lūdzu saglabā atvērtu prātu, ieklausies dotajās atbildēs, un godīgi salīdzini tās ar pieejamajiem pierādījumiem. Latvijas vēlēšanu sistēma ir ar nolūku veidota tā, lai neviena partija neiegūtu vairākumu Saeimā un nevarētu izveidot valdību vienpersoniski. Rezultātā Saeimā ievēlētajām partijām ir jāmeklē sadarbības iespējas un jāveido koalīcija, kas nozīmē, ka neviena partija nevar pilnībā realizēt visu savu vēlēšanu programmu. Turklāt reālā politikas veidošana ir pakļauta reālajai situācijai, kas mēdz mainīties, turklāt reizēm pat ļoti radikāli—sākas pandēmija, vai karš kaimiņos, dabas kataklizmas u.t.t.

Uzmanies no dezinformācijas vēlēšanu kampaņās. Vienmēr kāds ir mēģinājis ietekmēt vēlēšanu norisi, izplatot nepatiesu informāciju par konkurentiem, nevēlamiem politiskajiem spēkiem vai kandidātiem, vai par pašu vēlēšanu procesu un tā nodrošinātājiem. Šodien mākslīgā intelekta laikmetā to radīt un izplatīt ir kļuvis vieglāk kā jebkad. Turklāt, kā jau iepriekš minēju, Krievija aktīvi iejaucas valstu, kuru iekšējos politiskos procesus vēlas ietekmēt, vēlēšanās. Viens no nesenākajiem un skandalozākajiem piemēriem ir Rumānijas 2024. gada prezidenta vēlēšanas.

Starp citu, arī Tu vari piedalīties drošu un godīgu vēlēšanu norises nodrošināšanā, piesakoties par novērotāju; visa informācija par to atrodama šeit. Tāpat katram pilngadīgam pilsonim (izņemot attiecīgo vēlēšanu kandidātus un ievēlamo iestāžu amatpersonas) ir arī iespēja strādāt vēlēšanu iecirkņa komisijā; tur gan kandidātu pieteikšanās un atlases termiņš ir pagājis, bet ir vērts to atcerēties pirms nākamajām vēlēšanām.

Pievērs uzmanību individuāliem kandidātiem. Vēlēšanās Tu vari izvēlētajā sarakstā pielikt “+” atzīmi kandidātiem, kurus atbalsti, un “-” atzīmi kandidātiem, kuru ievēlēšanu neatbalsti. Tas koriģē kandidātu secību sarakstā un tieši ietekmē, kurš konkrēti no partijas iegūst mandātu. Tev ir tiesības izvēlēties konkrētus cilvēkus, kam uzticēt sevi pārstāvēt likumdošanā.

Kādēļ ir vērts to darīt?

Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. /Latvijas Republikas Satversme, 5. pants/

Šis Satversmes pants nosaka, ka katrs Saeimā ievēlētais tautas priekšstāvis ir patstāvīgs un individuāli atbildīgs tautas priekšā. Tāpat kā katrs no mums, arī ikviens no mūsu Saeimā ievēlētajiem priekšstāvjiem ir patstāvīgi spriest un lemt spējīgs cilvēks.

Katru sarakstu veido cilvēki ar atšķirīgu kompetenci, dzīves pieredzi, reputāciju un motivāciju. Jaunu partiju sarakstos mēdz būt arī kandidāti ar atšķirīgām vērtībām, no kuriem daļa vēlāk atrod saskaņu ar kādu citu partiju. Tā tas bija gan Vienotībā, gan Zatlera Reformu partijā un Artusa Kaimiņa “Kam pieder valsts?”, un noteikti ir arī šajās vēlēšanās pirmo reizi startējošajās partijās. Sarakstu grozīšana dod Tev kā vēlētājam iespēju izfiltrēt kandidātus, kas atbilst Tavām vēlmēm.

Individuāli kandidāti var būt izvēli izšķirošs kritērijs gadījumā, ja partiju, starp kurām Tu svārsties, piedāvātās programmas ir līdzīgas. Tādā gadījumā no konkrētajiem kandidātiem ir atkarīgas partijas iespējas solīto programmu īstenot. Saeimā lielākā daļa darba notiek komisijās, diskutējot par likumprojektiem un konkrētiem priekšlikumiem. Šeit individuāla deputāta zināšanas par izskatāmajiem jautājumiem, darba tikums un spēja ieklausīties, iedziļināties, diskutēt un sadarboties ir svarīgāki nekā partijas programma un zīmols.

Lai arī Saeimas kārtības rullis paredz frakciju un politisko bloku veidošanu, kā arī mehānismus politikas un taktikas koordinēšanai starp frakcijām, nepastāv legālu mehānismu frakcijas disciplīnas balsojumos īstenošanai. Individuāls deputāts personīgo principu vai kādu citu iemeslu dēļ var balsot pretēji savas frakcijas lēmumam un izgāzt koalīcijas iniciatīvu, gan uz labu, gan sliktu. Īpaši svarīgi tas ir sensitīvās tēmās, ieskaitot koalīcijas veidošanu un valdības apstiprināšanu. Un valsts ikgadējā budžeta neapstiprināšana praktiski ir neuzticības izteikšana Ministru kabinetam.

No otras puses, individuāla deputāta iespējas būtiski ietekmēt nevēlamu koalīcijas politisko kursu ir ļoti ierobežotas. Koalīcijas veido partijas, nevis individuāli deputāti, un koalīcijas līgumu paraksta un apņemas ievērot visi koalīciju veidojošo frakciju deputāti. Kompetentam un principiālam deputātam, kura frakcijas vadība ir piekritusi nevēlamai politikai, faktiski ir tikai izvēle starp kompromisu ar savu sirdsapziņu un izstāšanos no frakcijas. Uzskatāmākais piemērs šeit ir Ģirta Valda Kristovska izstāšanās no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (kas vēlāk saplūda ar partiju “Visu Latvijai!” un izveidoja pašreizējo Nacionālo Apvienību) un toreizējā ekonomikas ministra Aigara Štokenberga izstāšanās no Tautas partijas.

Parunāsim arī par šīs pieejas ierobežojumiem.

Šajās vēlēšanās kandidē 1 428 kandidāti. Vidusmēra vēlētājam, īpaši ekonomiski aktīvam, ir praktiski neiespējami padziļināti izpētīt šādu skaitu kandidātu, un pat profesionāli žurnālisti, kas seko līdzi vēlēšanām un par to saņem atalgojumu, neveltī tam laiku.

Kandidāta popularitāte neliecina par Saeimas deputāta amatam atbilstošu kompetenci. Cenšoties uzlabot sava saraksta izredzes, partijas mēdz tam piesaistīt slavenības no citām, ar politiku nesaistītām jomām: rakstniekus, mūziķus, sportistus, žurnālistus u.t.t. Tikmēr neatpazīstamu kandidātu, tāpat kā kandidātu ar “nepareizu” etnisko izcelsmi, neatbalstīšana var kaitēt kompetentu kandidātu izredzēm un degradēt Saeimas darba kvalitāti.

Un, kā jau iepriekš minēts, noteicošā loma politikas veidošanā ir partijām, kas katra pārstāv vienu vai citu valsts attīstības virzienu.

Tādēļ individuālu kandidātu vērtēšana ir noderīga, taču to vajadzētu izmantot uzmanīgi un rezervēt situācijai, kad Tu savā izvēlē svārsties starp divām vai vairākām konkrētām partijām.

Beigu beigās, iepazīsties ar praktisko informāciju par dalību vēlēšanās. Tā visa ir atrodama šeit: 15. Saeimas vēlēšanas | CVK.lv. Tur atradīsi arī informāciju par vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs un iespējām balsot pa pastu, un kādi dokumenti jāņem līdzi uz vēlēšanu iecirkni, kā arī par atzīmju izdarīšanu vēlēšanu zīmē un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Šogad 3. oktobrī mēs lemsim, kādā virzienā Latvija dosies nākamos četrus gadus. Tas būs atkarīgs arī no Tevis; mūsu ir pietiekami maz, lai ikkatrai balsij būtu nozīmīga ietekme. Tādēļ izdari savu izvēli un aizej nobalsot.

Ja Tev ir vēl kāds neatbildēts jautājums vai vēlies paust savu viedokli, droši raksti komentāros. Un lūdzu dalies ar šo rakstu, ja uzskati to par noderīgu.

1. To palielināja uz pašreizējiem 5% pirms 6. Saeimas vēlēšanām.
2. Vēlāk to palielināja uz 500.
3. Latvijas Sabiedriskā medija izmantots termins attiecībā uz Siliņas valdības kultūras ministru nomaiņu.