Tuvojas jaunas Saeimas vēlēšanas, un tas ir laiks izvērtēt iepriekšējos četros gados izdarīto. Tādēļ piedāvāju apskatu par 14. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu. Tas aptver laika posmu no 2022. gada novembra līdz 2026. gada 6. septembrim un ir balstīts uz Saeimas likumdošanas datubāzi, kas dod skaidrāku atbildi nekā kandidātu kampaņas.

Darba kārtības statistika

Šajos četros gados Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (turpmāk tekstā — Izglītības komisija) darba kārtībā reģistrēti 89 likumprojekti. No tiem tikai 9 ir jauni likumi, pārējie 80 ir grozījumi jau spēkā esošajos likumos. No tā secināms, ka komisija ir strādājusi galvenokārt ar iepriekš pieņemtu likumu pakāpenisku pilnveidošanu, nevis revolucionāru jaunu likumu izstrādi.

Lielākā daļa komisijas darba ir bijusi tematiski saistīta ar izglītību un augstākās izglītības sistēmu. Visvairāk likumprojektu — 23 — ir bijuši grozījumi Izglītības likumā, tam seko 16 grozījumu projekti Augstskolu likumā un 6 grozījumu projekti Profesionālās izglītības likumā. Autortiesību likumam, Bērnu tiesību aizsardzības likumam, Preču zīmju likumam, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam un Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumam katram ir pa diviem grozījumu projektiem.

Kā šie likumprojekti ir virzījušies cauri likumdošanas procesam Saeimā?

Te redzamas divas šķietamas nesakritības.

Kādēļ komisijai nodots vairāk likumprojektu nekā ir izskatīts Prezidijā? Vai likumprojekts var izlaist izskatīšanu Prezidijā?

Jā, tā mēdz notikt, un tam ir divi ceļi.

Saeimas kārtības ruļļa 39. panta 2. daļa paredz, ka jaunā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt turpināt izskatīt likumprojektus, darbu pie kuriem nav paspējusi pabeigt iepriekšējā Saeima. Izglītības komisijā 14. Saeimā ir trīs šādi likumprojekti:

• 65/Lp14: Grozījumi Preču zīmju likumā ir 13. Saeimas likumprojekts 1582/Lp13;
• 66/Lp14: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā ir 13. Saeimas likumprojekts 1583/Lp13;
• 79/Lp14: Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums ir 13. Saeimas likumprojekts 1623/Lp13.

Komisija var arī nolemt tā vietā, lai turpinātu darbu ar likumprojektu, izstrādāt tam alternatīvu likumprojektu. Tādā gadījumā alternatīvais likumprojekts izlaiž arī nodošanu komisijai un tiek iesniegts Saeimas darba kārtībā apstiprināšanai 1. lasījumā.

Otra šķietamā nesakritība ir pabeigto likumprojektu (pieņemtu un izsludinātu vai noraidītu) skaits salīdzinājumā ar 3. lasījumā izskatīto likumprojektu skaitu. Tas skaidrojams ar to, ka Saeima var likumus pieņemt steidzamības kārtībā divos lasījumos; un, kā redzēsim vēlāk, tas šajā Saeimā ir izmantots diezgan bieži — no Izglītības komisijas darbakārtībā esošajiem likumprojektiem steidzamība noteikta 26 jeb 29,21%.

Kāds ir likumdošanas temps?

Izglītības komisijas pabeigtie likumprojekti darbakārtībā pavadījuši vidēji 141 dienu. Daži no tiem ir prasījuši ļoti daudz laika, kā redzēsim tālāk, līdz ar to mediāna ir būtiski zemāka par vidējo aritmētisko — 106,5 dienas.

Visvairāk laika likumprojekti pavada komisijā.

Prezidijs iesniegtos likumprojektus izskata vidēji 5 dienas pēc to iesniegšanas Saeimā. Dažkārt, īpaši steidzamības gadījumā, tie tiek izskatīti tajā pašā dienā un nodošana komisijai iekļauta tās pašas dienas Saeimas sēdes darbakārtībā. Savukārt sesiju starplaikā iesniegti likumprojekti šajā likumdošanas posmā pavadījuši līdz pat 39 dienām (675/Lp14).

Likumprojekti tiek nodoti komisijai vidēji 2,58 dienas pēc izskatīšanas Prezidijā, un ilgākais gaidīšanas laiks ir bijis divas nedēļas (244/Lp14).

Kopumā šie divi posmi — no likumprojekta iesniegšanas Saeimā līdz tā nodošanai komisijai — ir tīri administratīvs process un norit raiti, ja vien pa vidu neiegadās kāda pauze Saeimas darba grafikā.

1. lasījumā likumprojekti izskatīti vidēji 30,65 dienas pēc nodošanas komisijai. Visvairāk laika ir bijis nepieciešams likumprojekta 1266/Lp14 sagatavošanai 1. lasījumam: 154 dienas, kas beidzās ar alternatīvā likumprojekta 1481/Lp14 pieņemšanu 1. lasījumā.

Šajā posmā komisija vērtē tikai pašu likumprojektu un prasa atzinumus dažādām par attiecīgo jautājumu atbildīgām iestādēm. Priekšlikumi likumprojektam vēl netiek iesniegti.

2. lasījumā likumprojekti izskatīti vidēji 76,6 dienas pēc pieņemšanas 1. lasījumā, taču atsevišķi likumprojekti šajā posmā ir pavadījuši vairāk nekā gadu. Šajā posmā Valsts prezidents, Saeimas komisijas, frakcijas, politiskie bloki, deputāti, Ministru kabineta locekļi un, ar pilnvarojumu, viņu parlamentārie sekretāri, Saeimas juridiskais dienests (attiecībā uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju) un tiesībsargs iesniedz savus priekšlikumus. Tad tie tiek izdiskutēti komisijas sēdēs un par katru tiek lemts, vai atbalstīt tā iekļaušanu likumprojektā.

Izskatīšanai 3. lasījumā, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa regulējumu, var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas satur redakcionālus labojumus vai tādus jaunus aspektus, kas ir radušies pēc likumprojekta pieņemšanas 2. lasījumā.

107. pants: Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā .. tika noraidīti .. nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. 109. pants: Apspriežami un balsojami tikai tie priekšlikumi, kuri iesniegti pēc otrā lasījuma. Saeimas kārtības rullis | Likumi.lv

Līdz ar to 3. lasījumā likumprojekti izskatīti vidēji 53,25 dienas pēc pieņemšanas 2. lasījumā. Tomēr divi likumprojekti ir tikuši gatavoti 3. lasījumam 287 dienas — 81/Lp14 un 82/Lp14.

Lēnākie un ātrākie likumprojekti

Pieci likumprojekti, kas prasījuši visvairāk laika, katrs ir gājis cauri likumdošanas procesam vairāk nekā gadu.

Likumprojekts	Laiks	Rezultāts
344/Lp14: Likums par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības nodrošināšanai	655 dienas: iesniegts 11.09.2023., izsludināts 27.06.2025.	Pieņemts
717/Lp14: Grozījumi Jaunatnes likumā	517 dienas: iesniegts 04.10.2024., izsludināts 05.03.2026.	Pieņemts
82/Lp14: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā	469 dienas: iesniegts 14.12.2022., izsludināts 27.03.2024.	Pieņemts
81/Lp14: Grozījumi Augstskolu likumā	469 dienas: iesniegts 14.12.2022., izsludināts 27.03.2024.	Pieņemts
769/Lp14: Grozījumi Augstskolu likumā	421 dienas: iesniegts 28.10.2024., izsludināts 23.12.2025.	Pieņemts

Pretstatā tam, pieci visātrāk pieņemtie likumi rāda, ka nepieciešamības gadījumā likumdošana var strādāt teju vai gaismas ātrumā.

Likumprojekts Laiks Piezīmes
147/Lp14: Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā 3 dienas: iesniegts 08.02.2023.	izsludināts 11.02.2023. Alternatīvs likumprojekts deputātu iesniegtajam likumprojektam 110/Lp14
230/Lp14: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā 7 dienas: iesniegts 19.04.2023.	izsludināts 26.04.2023.
1465/Lp14: Grozījumi Izglītības likumā 7 dienas: iesniegts 21.07.2026.	izsludināts 28.07.2026.
550/Lp14: Grozījums Vispārējās izglītības likumā 8 dienas: iesniegts 19.03.2024.	izsludināts 27.03.2024.
308/Lp14: Grozījumi Augstskolu likumā 8 dienas: iesniegts 20.06.2023.	izsludināts 28.06.2023.

Šie pieci likumi visi ir tikuši pieņemti steidzamības kārtībā. Izglītības komisijas darbakārtībā esošie steidzamie likumprojekti ir tikuši pieņemti vidēji 45,5 dienās.

Kā jau iepriekš minēts, steidzamība ir noteikta gandrīz 30% Izglītības komisijas darbakārtībā reģistrēto likumprojektu. Tas liecina, ka 14. Saeimas laikā steidzamība ir izmantota diezgan bieži, lai noteiktus likumprojektus pieņemtu ātrāk. Tas ir svarīgi ārkārtas gadījumos, kad likumdošanai tiešām ir nekavējoši jāreaģē uz nopietnu tūlītēju vajadzību. Taču tas var tikt izmantots arī, lai ierobežotu diskusijas; un ja steidzamību izmanto teju trešajai daļai likumprojektu, tas ir pamats šaubām par to, vai visos šajos gadījumos steidzamība ir izmantota pamatoti.

Visilgāk iesprūdušie likumprojekti

Šobrīd Izglītības komisijas darbakārtībā ir 25 nepabeigti likumprojekti. No tiem 13 vēl nav tikuši līdz 1. lasījumam un, ņemot vērā vidējo likumprojektu virzības tempu, tiem ir augsts risks netapt pabeigtiem 14. Saeimas pilnvaru termiņa laikā, līdz kura beigām ir atlikušas 50 dienas.

Likumprojekts	Iesniedzējs/-i	Iesniegts	Pašreizējā stadija
202/Lp14: Grozījumi Valsts valodas likumā	Edvīns Šnore, Ģirts Lapiņš, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Aleksandrs Kiršteins	20.03.2023.	Nodots komisijai 30.03.2023.
208/Lp14: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā	Ministru kabinets	22.03.2023	Nodots komisijai 05.04.2023. Komisija vienojās uzdot IZM izstrādāt jaunu likumprojektu.
363/Lp14: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā	Česlavs Batņa, Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Ingmārs Līdaka, Lauris Lizbovskis, Māris Kučinskis, Juris Viļums, Māris Sprindžuks, Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs	05.10.2023.	Nodots komisijai 12.10.2023. Komisija lēmusi atlikt izskatīšanu.
387/Lp14: Grozījumi likumā ‘Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā’	Aleksandrs Kiršteins, Edvīns Šnore, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Jānis Dombrava	19.10.2023.	Nodots komisijai 26.10.2023.
497/Lp14: 1991. gada barikāžu muzeja likums	Gunārs Kūtris, Ģirts Valdis Kristovskis, Gundars Daudze, Valdis Maslovskis, Agita Zariņa-Stūre, Andris Bērziņš, Didzis Zemmers, Juris Jakovins, Anna Rancāne, Nauris Puntulis, Vilis Krištopāns	18.01.2024.	Nodots komisijai 18.01.2024.
558/Lp14: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā	Ministru kabinets	03.04.2024.	Nodots komisijai 11.04.2024. Komisija lēmusi turpināt darbu pie likumprojekta.
682/Lp14: Grozījums Augstskolu likumā	Ministru kabinets	22.08.2024.	Nodots komisijai 05.09.2024. Komisija lēmusi izstrādāt alternatīvu likumprojektu.
693/Lp14: Grozījums Izglītības likumā	Jānis Dombrava, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis	05.09.2024.	Nodots komisijai 12.09.2024.
853/Lp14: Grozījumi Izglītības likumā	Līga Kļaviņa, Augusts Brigmanis, Harijs Rokpelnis, Edmunds Jurēvics, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Agita Zariņa-Stūre, Antoņina Ņenaševa, Atis Švinka, Andris Šuvajevs, Ervins Labanovskis	05.02.2025.	Nodots komisijai 06.02.2025. Komisija lēmusi turpināt darbu pie likumprojekta.
866/Lp14: Grozījumi Filmu likumā	Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone	26.02.2025.	Nodots komisijai 06.03.2025. Komisija lēmusi turpināt darbu pie likumprojekta.
1363/Lp14: Grozījumi Autortiesību likumā	Ministru kabinets	15.05.2026.	Nodots komisijai 21.05.2026.
1396/Lp14: Grozījumi Izglītības likumā	Ilze Stobova, Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš	28.05.2026.	Nodots komisijai 04.06.2026.

Īpaši interesanti šajā sarakstā ir Nacionālās Apvienības deputātu iesniegtie likumprojekti:

• Grozījumi Valsts valodas likumā (202/Lp14), kas paredz ierobežot filmu subtitrēšanu citās valodās;
• Grozījumi likumā ‘Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā’ (387/Lp14), paredz paplašināt demontējamo objektu loku;
• Grozījums Izglītības likumā (693/Lp14), paredz pārtraukt Krievijas Federācijas pēc 2022. gada 24. februāra izsniegto augstākās izglītības diplomu atzīšanu.

Tie ir iesniegti 14. Saeimas termiņa sākumā — attiecīgi 2023. gada 20. martā, 19. oktobrī un 2024. gada 5. septembrī —, tematiski atbilst NA politiskajām pozīcijām, taču nav tikuši līdz 1. lasījumam. 202/Lp14 vispār nav virzīts; tam ir tikai deputātes (tagadējās izglītības un zinātnes ministres) Ilzes Indriksones vēstule ar lūgumu iekļaut to komisijas sēdes darbakārtībā. Katram no pārējiem diviem ir dažādu institūciju atzinumi un tie ir skatīti komisijas sēdēs.

Kādēļ šie likumprojekti nevirzās?

Datubāze nedod pietiekami skaidru atbildi. Iesprūduši ir arī citu deputātu grupu, kā arī Ministru kabineta iesniegti likumprojekti, tādēļ nav redzams, ka tieši NA deputātu likumprojekti tiktu īpaši ignorēti. Turklāt tie ir iesniegti laikā, kad NA bija Artura Krišjāņa Kariņa valdību veidojošajā koalīcijā un līdz ar to tās rīcībā bija līdzekļi, kādu nav opozīcijas frakcijām. Balstoties uz līdzšinējo pieredzi, manuprāt, ticami ir šādi iemesli:

1. Likumprojektu autori neprot virzīt savus likumprojektus. NA pārstāvji jau iepriekš ir sūdzējušies par likumprojektu ilgo virzību un demonstrējuši neizpratni par demokrātisku likumdošanas procesu, kurā tiek rūpīgi uzklausīti un izsvērti visi ar attiecīgo jautājumu saistītie argumenti. Bet, protams, vainīgi ir ļaunie latviešu tautas ienaidnieki, kas apzināti kavē viņu ģeniālos likumprojektus.
2. Šie likumprojekti autoriem patiesībā nav prioritāte. Ja būtu, tad tiktu izmantotas visas iespējas likumprojektu virzībai, ieskaitot neformālās, kā privātas diskusijas un pozitīvu personisku attiecību veidošana ar cilvēkiem, kuri kontrolē komisijas darbakārtību. Tas netiek uzskaitīts nevienā publiskā datubāzē, taču rezultāts būtu redzams kā likumprojekta virzīšanās uz priekšu.
3. Šie likumprojekti tiek taktiski nevirzīti uz priekšu, lai radītu iemeslu vainot oponentus, kuru vidū ir arī Izglītības komisijas vadība un abas iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres no Jaunās Vienotības — Anda Čakša un Dace Melbārde —, pretvalstiskā sazvērestībā. Tas būtu bijis atbilstoši NA stilam jau kopš Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! apvienošanās 2010. gadā.

Lai izslēgtu 1. iemeslu, autoru neprasmi virzīt likumprojektus, es izpētīju arī citu likumprojekta 202/Lp14 autoru iesniegto likumprojektu virzību.

Edvīns Šnore, Ģirts Lapiņš, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins ir iesnieguši kopumā 83 likumprojektus.

No tiem 42,17% ir izskatīti 1. lasījumā, 30,12% — izskatīti 2. lasījumā un 12,05% ir tikuši līdz trešajam lasījumam vai pieņemti steidzamības kārtībā divos lasījumos.

51 jeb 61,45% no šo deputātu iesniegtajiem likumprojektiem ir pabeigti, no tiem 19 (37,25%) ir pieņemti un 31 (60,78%) ir noraidīti, viens likumprojekts ir atsaukts. Te ir jāņem vērā, ka 9 no šiem likumprojektiem ir iesniegti laikā, kad NA bija Artura Krišjāņa Kariņa vadītajā koalīcijā, un 6 no tiem (jeb 66,67%) ir pieņemti, atlikušie trīs ir šie iesprūdušie. Savukārt Evikas Siliņas vadītajā koalīcijā viņi nepiedalījās. No 73 šajā periodā iesniegtajiem likumprojektiem 13 ir pieņemti un 29 noraidīti.

Šie deputāti likumprojektus iesnieguši arī kopā ar diezgan plašu loku citu deputātu, tai skaitā no citām frakcijām. No tiem likumprojektiem, kas iesniegti kopā ar citu frakciju deputātiem (34), pieņemti ir 64%, ļoti līdzīgi kā tie, ko NA deputāti iesnieguši, esot koalīcijā. Tas liecina, ka viņi spēj nodrošināt plašu atbalstu savām likumdošanas iniciatīvām un tās sekmīgi īstenot.

Arī no Izglītības komisijai nodotajiem šo deputātu iesniegtajiem likumprojektiem pieņemti ir 80%, kas ir pat augstāk par komisijas vidējo rādītāju kopumā (gandrīz 72%).

Līdz ar to autoru neprasmi kā iemeslu šo trīs likumprojektu iesprūšanai var atmest. Paliek divi — šie likumprojekti nav prioritāte, vai tie tiek taktiski nevirzīti, lai šo kavēšanos izmantotu vēlēšanu retorikā. To vērtēšanai nepieciešama NA publiskās retorikas analīze, kas ir ārpus šī raksta tvēruma. Turklāt tie abi var būt vienlīdz patiesi vienlaikus, jo prioritārus likumprojektus nemēdz izmantot taktiskai nevirzīšanai politiskās retorikas mērķu īstenošanā.

Kurš biežāk rosina likumprojektus?

Visvairāk likumprojektu — 39 — iesniedzis Ministru kabinets. Otrajā vietā ar 19 likumprojektiem ir pati Izglītības komisija. Savukārt kopumā 28 likumprojektus jeb gandrīz trešo daļu ir iesnieguši deputāti. Tas rāda, ka Ministru kabinets ir galvenais likumdošanas darbakārtības virzītājs izglītības, zinātnes un kultūras jomā 14. Saeimā, taču nozīmīga loma ir arī Saeimai pašai — gan komisijai, gan deputātiem.

No minētos deputātiem, kuri iesnieguši minētos 28 likumprojektus, šie 10 ir bijuši aktīvākie.

Taču, saskaņā ar Satversmes 65. pantu, likumprojektu var iesniegt ne mazāk kā 5 deputāti kopā, nevis individuāls deputāts. Kuri deputāti visbiežāk ir iesnieguši likumprojektus kopā?

Deputātu pāris	Kopā iesniegto likumprojektu skaits
Agita Zariņa-Stūre (JV) un Antoņina Ņenaševa (Progresīvie)	11
Agita Zariņa-Stūre (JV) un Ilze Vergina	9
Agita Zariņa-Stūre un Dāvis Mārtiņš Daugavietis (abi JV)	9
Antoņina Ņenaševa (P) un Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV)	9
Antoņina Ņenaševa (P) un Ilze Vergina	9
Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) un Ilze Vergina	8
Agita Zariņa-Stūre (JV) un Česlavs Batņa (AS)	7
Antoņina Ņenaševa (P) un Līga Kļaviņa (ZZS)	7
Ilze Vergina un Česlavs Batņa (AS)	6
Agita Zariņa-Stūre (JV) un Līga Kļaviņa (ZZS)	6

Īpašu ievērību pelnījusi 13 deputātu grupa, kas iesniegusi 5 tematiski saistītu likumprojektu paketi: Ilze Vergina, Ligita Gintere (ZZS), Antoņina Ņenaševa (P), Česlavs Batņa (AS), Ilze Indriksone (NA), Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), Agita Zariņa-Stūre (JV), Atis Labucis (JV), Inga Bērziņa (JV), Līga Kozlovska (ZZS), Anita Brakovska (ZZS), Andrejs Judins (JV) un Ingrīda Circene (JV) ir kopīgi iesnieguši likumprojektus 1175/Lp14 Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, 1176/Lp14 Grozījums Vispārējās izglītības likumā, 1177/Lp14 Grozījumi Pacientu tiesību likumā, 1178/Lp14 Grozījumi Starptautisko skolu likumā un 1179/Lp14 Grozījums Izglītības likumā. Visi pieci ir iesniegti 2025. gada 11. decembrī un šobrīd ir pieņemti 2. lasījumā.

Šis rāda, ka likumprojektu izstrādē un iesniegšanā, vismaz Izglītības komisijas kompetencē esošajos jautājumos, deputātu sadarbība sniedzas pāri frakciju robežām.

Interesants jautājums, ko ir vērts plašāk izpētīt atsevišķā rakstā, ir kuri deputāti biežāk sadarbojas viens ar otru likumprojektu izstrādē. To visdrīzāk darīšu pēc vēlēšanām.

Kuri likumprojekti noraidīti?

No Izglītības komisijas darbakārtībā reģistrētajiem likumprojektiem Saeima ir noraidījusi 5 jeb 5,62%. Starp tiem ir 2 Ministru kabineta un trīs deputātu iesniegti likumprojekti.

Apskatīsim sīkāk.

Likumprojekts	Iesniedzējs/-i	Laiks (iesniegts — noraidīts)
110/Lp14: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā	Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS), Juris Viļums (AS)	14 dienas: iesniegts 26.01.2023., noraidīts 09.02.2023. Alternatīvs likumprojekts 147/Lp14.
675/Lp14: Grozījumi Augstskolu likumā	Ministru kabinets	139 dienas: iesniegts 26.07.2024., noraidīts 12.12.2024. Alternatīvs likumprojekts 794/Lp14.
829/Lp14: Grozījumi Augstskolu likumā	Česlavs Batņa (AS), Juris Viļums (AS), Edvards Smiltēns (AS), Aiva Vīksna (AS), Edgars Tavars (AS)	133 dienas: iesniegts 16.01.2025., noraidīts 29.05.2025. Alternatīvs likumprojekts 950/Lp14.
943/Lp14: Grozījums Profesionālās izglītības likumā	Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), Ilze Vergina, Antoņina Ņenaševa (P), Līga Kļaviņa (ZZS), Edmunds Jurēvics (JV)	14 dienas: iesniegts 15.05.2025., noraidīts 29.05.2025. Alternatīvs likumprojekts 953/Lp14.
1266/Lp14: Nodibinājuma ‘Latgales vēstniecība GORS’ likums	Ministru kabinets	160 dienas: iesniegts 13.03.2026., noraidīts 20.08.2026. Alternatīvs likumprojekts 1481/Lp14.

Visi šie likumprojekti ir noraidīti 1. lasījumā, un tiem ir izstrādāti alternatīvi likumprojekti. Tas ir prasījis dažādu laika daudzumu — no 14 līdz 160 dienām. Šie likumprojekti ir noraidīti, vienlaikus pieņemot attiecīgos alternatīvos likumprojektus 1. lasījumā.

Noraidīti likumprojekti Izglītības komisijas darbakārtībā ir rets izņēmums. Turklāt tos ir iesnieguši nevien opozīcijas frakciju deputāti, bet arī Ministru kabinets un valdības koalīciju veidojošo frakciju deputāti. Tas rāda, ka Izglītības komisijai nav tendences noraidīt opozīcijas likumprojektus.

Jautāta par to, kas ir bijis kvalitatīvi būtiskākais no Izglītības komisijas 14. Saeimā paveiktā, Agita Zariņa-Stūre, kas vadīja komisiju līdz nesenajai valdību maiņai, komentē:

Komisijas darba centrā esmu turējusi jautājumus, kas ilgtermiņā nosaka Latvijas attīstību – izglītības kvalitāti, kultūrai nozīmīgus procesus un valsts valodu. Šajā laikā ne tikai pieņēmām virkni būtisku likumu, bet arī aktualizējām problēmas, kurām pārāk ilgi nebija pievērsta pietiekama uzmanība. Tai skaitā: birokrātijas mazināšana izglītībā, atbalsts skolotājiem un skolu vadībai, mantu pārmeklēšana un viedierīču lietošanas ierobežošana skolās, mācību līdzekļu pieejamība, skolēnu kavējumi, vecāku atbildība, Valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās, kultūras mantojuma saglabāšana, Dziesmu un deju svētku stiprināšana, valstiski nozīmīgu kultūras projektu virzība, muzeju un bibliotēku darbības regulējuma būtiska uzlabošana… Saraksts ir garš.

Īpaši svarīgas man bijušas tikšanās ar pedagogiem, pašvaldību pārstāvjiem, skolēniem, studentiem, bibliotēku un kultūras nozares pārstāvjiem un citiem nozīmīgiem partneriem no visiem Latvijas reģioniem. [Agita Zariņa-Stūre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja no 23.11.2022. līdz 10.06.2026.]

Kādi ir galvenie secinājumi?

Likumdošanas procedūra ir tikpat svarīga kā saturs. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai likumdošana būtu demokrātiska un ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas paust savu viedokli un argumentus.

Vienlaikus tā arī satur līdzekļus likumdošanas darbakārtības ietekmēšanai, lai sasniegtu noteiktus politiskus mērķus. Piemēram, nosakot likumprojektam steidzamību, var būtiski paātrināt tā pieņemšanu; to var izmantot gan tad, kad ir pamats tūlītēji reaģēt, gan lai ierobežotu diskusijas.

Tematiski Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbs 14. Saeimas sasaukumā ir galvenokārt koncentrējies uz pirmo tās nosaukumā ierindoto jomu: izglītību. 23 reizes grozīts Izglītības likums, 16 reizes — Augstskolu likums un 6 reizes — Profesionālās izglītības likums.

Izglītības komisijas darbakārtībā esošu likumprojektu noraidīšana ir rets izņēmums, un visos gadījumos noraidītajiem likumprojektiem ir izstrādāti alternatīvi likumprojekti. Vērtējot noraidīto likumprojektu iesniedzēju loku, neapstiprinās pret opozīciju vērstas tendenciozitātes esamība.

Likumdošanas datubāze rāda būtisku pretstatu vēlēšanu kampaņu, debašu un partiju pārstāvju savstarpējo pārmetumu radītajai ainai — funkcionējoša parlamentārisma ikdiena ir starppartiju sadarbība sabiedrības interešu īstenošanā un rūpīgs, laikietilpīgs likumdošanas darbs, kurā dominē pakāpeniskas pārmaiņas un visu ar skatāmajiem jautājumiem saistīto argumentu izvērtēšana.

Nākamajā rakstā izskatīšu likumprojektu 1175—1179/Lp14 paketi. Ja vēlies būt starp pirmajiem, kas to izlasa, Tev varētu noderēt pierakstīšanās jaunumu saņemšanai e-pastā.