Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām es pārskatīju statistiku par Saeimas deputātu amata termiņiem. Toreiz mērķis bija noskaidrot, vai ir nepieciešams Saeimas deputātiem noteikt amata termiņu ierobežojumus, kā nereti tiek piedāvāts sabiedrības diskusijās, kādas problēmas tas risinātu un vai tas būtu efektīvs risinājums.
Tā kā tuvojas jau nākamās Saeimas vēlēšanas, apskatīsim, kā situācija ir mainījusies pagājušo 4 gadu laikā. Šai pārskatā izmantoju Saeimas tīmekļa vietnē atrodamo informāciju par visu parlamenta sasaukumu deputātiem kopš 1990. gadā ievēlētās LPSR Augstākās padomes.
Kopumā Augstākajā padomē un 5.-14. Saeimā ir strādājuši 859 tautas priekšstāvji 1. Šis skaitlis ietver pilnīgi visus, kas ir ieņēmuši Saeimas deputāta amatu–arī tos, kas to ieņēmuši mandātu uz laiku vai pavisam nolikuša cita deputāta vietā.
No iepriekšējā rakstā izceltajiem 13. Saeimas līderiem termiņu skaita ziņā 14. Saeimā vairs nav ievēlēti:
- Jānis Urbanovičs (Saskaņa), joprojām vienīgais ticis ievēlēts deviņos Saeimas sasaukumos (gan kopsummā, gan pēc kārtas), no 5. līdz 13. Saeimai.
- Boriss Cilevičs un Andrejs Klementjevs (Saskaņa) savulaik bija vienīgie divi deputāti, kas ievēlēti septiņos sasaukumos pēc kārtas, no 7. līdz 13. Saeimai.
Viņu pārstāvētā partija Saskaņa 14. Saeimā netika ievēlēta. Tas pierāda iepriekšējā rakstā izvirzīto secinājumu, ka vēlēšanas ir efektīvākais veids Saeimas deputātu, kuru sniegums ir neapmierinošs, atbrīvošanai no darba.
Dzintars Ābiķis vienīgais ir ievēlēts astoņos parlamenta sasaukumos pēc kārtas–no Augstākās padomes līdz 11. Saeimai, pēc kuras vairs nekandidēja.
10. un 11. Saeimas laikā es esmu vairākkārt saticis Ābiķa kungu un runājis par dažādām tēmām, ņemot vērā, ka mēs bijām vienas partijas biedri. Viņš atstāja zinoša un pieticīga cilvēka iespaidu, un ir palicis man par vienu no laba politiķa etaloniem.
No 14. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, visvairāk sasaukumos kopsummā–8–ievēlēts Aleksands Kiršteins (Nacionālā Apvienība): no Augstākās padomes līdz 8. Saeimai un no 12. līdz 14. Saeimai.
By Saeima – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=93049841
Visvairāk sasaukumos pēc kārtas–septiņos (kopš 8. Saeimas)–ievēlēti 3 tautas priekšstāvji: Māris Kučinskis (14. Saeimā no Apvienotā Saraksta, iepriekšējos no ZZS), Ainars Latkovskis un Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Jānis Reirs ieņēma deputāta amatu uz laiku, kamēr no Zemgales saraksta ievēlētā Anda Čakša pildīja izglītības ministres pienākumus.
7 sasaukumos kopumā un 6 pēc kārtas ievēlēts ilggadējais Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš (ZZS): 7.-12. Saeimā un 14. Saeimā.
By Saeima – Senioru diena Saeimā, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=153395499
6 sasaukumos pēc kārtas–kopš 9. Saeimas–ievēlēts Uldis Augulis (ZZS).
By Saeima – 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=74286959
5 sasaukumos pēc kārtas un 7 kopumā ievēlēts Ģirts Valdis Kristovskis (Jaunā Vienotība): no Augstākās padomes līdz 8. Saeimai, 10. Saeimā un 14. Saeimā.
By Saeima – https://www.flickr.com/photos/saeima/53203071303/, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=137919821
Viņš un jau pieminētais Aleksandrs Kiršteins ir vienīgie divi 14. Saeimas deputāti, kas ir bijuši ievēlēti arī Augstākajā padomē.
Augusts Brigmanis (ZZS) ir ievēlēts 5 sasaukumos pēc kārtas un 6 kopsummā: 8.-12. Saeimā un 14. Saeimā.
By Saeima – https://www.flickr.com/photos/saeima/53165773779/, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=137101817
5 sasaukumos secīgi un kopsummā (kopš 10. Saeimas) ievēlēti Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava un Raivis Dzintars (Nacionālā Apvienība), Jānis Vucāns (ZZS).
Vidējais sasaukumu skaits, kādā individuālam priekšstāvim Latvijas tauta ir devusi mandātu, gan kopumā, gan secīgi, ir divi sasaukumi. Divus termiņus kopumā ir strādājuši 135 priekšstāvji, un divus termiņus secīgi–119 priekšstāvji.
Savukārt visbiežāk sastopamais sasaukumu skaits, kādā individuāls deputāts ir bijis ievēlēts, ir viens sasaukums. 571 priekštāvis no 859 jeb 66,47% ir bijis ievēlēts uz vienu termiņu kopsummā; 602 no 859 jeb 70,08% ir ievēlēti uz vienu termiņu secīgi.
No 14. Saeimā amatu ieņēmušajiem 134 priekšstāvjiem 49 (36,57%) Latvijas tauta ir devusi mandātu vairāk kā vienu reizi. No tiem:
- 2 reizes–18 priekšstāvjiem (13,43%);
- 3 reizes–8 priekšstāvjiem (5,97%);
- 4 reizes–7 priekšstāvjiem (5,22%);
- 5 reizes–8 priekšstāvjiem (5,97%);
- 6 reizes–2 priekšstāvjiem (1,49%);
- 7 reizes–5 priekšstāvjiem (3,73%);
- 8 reizes–1 priekšstāvim (0,75%).
14. Saeimas deputātu, kas ieņēmuši amatu vairāk kā 1 termiņu, procentuālais sadalījums pēc amata termiņu skaita.
14. Saeimas vēlēšanās tauta ir nomainījusi lielāko daļu parlamenta sastāva. Gandrīz divas trešdaļas deputātu ieņem amatu pirmo reizi, un tikai niecīga daļa priekšstāvju strādā vairākus termiņus.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu likumdošanas darbu, mums vajag ilgstoši strādājošus priekšstāvjus, kas ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi likumdošanas darbā un politikas veidošanā. Politika ir tāda pati profesija kā jebkura cita; zināšanas un pieredze ir ļoti svarīgas sekmīgam darbam tajā.
Ejot uz vēlēšanām, lūdzu vērtēsim katra priekšstāvja darbu.
P.S. Šis pārskats ir iedvesmojis mani vēl dažiem jauniem pētījumiem par šo tēmu. Piemēram, varētu salīdzināt pirmā termiņa un vairāktermiņu priekšstāvju proporciju visos iepriekšējos Saeimas sasaukumos kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, katra sasaukuma kopējo demogrāfiju, kā arī salīdzināt mūsu priekšstāvju amata termiņu proporciju ar citu Rietumvalstu parlamentiem. Kādos vēl rakursos, Tavuprāt, šo tēmu varētu pētīt?
Iesaki draugiem:
Vēres
Discover more from Krišjānis Liepiņš
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
RSS - Posts