Ekonomika vai cilvēki – viltus dilemma

Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviests ārkārtas stāvoklis un valdība noteikusi virkni ierobežojumus, kā arī bargus sodus par to pārkāpšanu1. Daudzi, un jo īpaši uzņēmēji, izsaka pamatotas bažas par ietekmi uz ekonomiku, tiek prognozēts, ka šī pandēmija varētu izraisīt dziļu ekonomisko krīzi. Diskusijās nereti tiek pretnostatīta ekonomika un cilvēku dzīvības, taču vai mums tiešām ir jāizvēlas starp kaitējumu ekonomikai un apdraudējumu cilvēku dzīvībām?

Šis internetā atrastais attēls ilustrē, cik absurds ir šāds pretnostatījums.

Continue reading
Advertisements

Vēres

  1. Sods par Covid-19 krīzes noteikumu pārkāpumu personām būs līdz 2000 eiro; uzņēmumiem – līdz 5000 eiro
Posted in II.3. Ekonomiskā drošība | Tagged , , , | Leave a comment

Un ko Nīče saka par demogrāfiju?

Jūsu laulības slēgšana: pielūkojiet, ka tā nebūtu slikta slēgšana! Jūs slēdzat par ātru: no tam nāk – laulības laušana!

Un labāk tomēr laulības laušana nekā laulības locīšana, laulības melošana! — Tā teica man kāda sieva: “Es lauzu gan laulību, bet papriekš laulība salauza – mani!”

Slikti sapārotie ir bijuši aizvien tie visatriebīgākie: viņi lūko atdarīt visai pasaulei par to, ka nevar vairs iet katrs par sevi.

Tādēļ es gribu, lai godsirdīgie cits uz citu sacītu: “Mēs mīlamies: pielūkosim, ka mūsu mīlestība nemitas! Jeb mūsu apsolīšanās būs pārskatīšanās?

— dodiet mums laiku un mazu laulībiņu, lai mēs redzētum, vai esam derīgi lielajai laulībai! Tā ir liela lieta — būt aizvien pa divi!”

Tādu padomu es domu visiem godsirdīgajiem; un, kas gan būtu mana mīlestība uz pārcilvēku un visu, kam jānāk, ja es citu ko ieteiktu un runātu!

Nevis vairoties tikai tālāk, bet augt arī augstāk – uz to, mani brāļi, lai palīdz jums laulības dārzs!

Frīdrihs Vilhelms Nīče, “Tā runāja Zaratustra”, Rīga: Zvaigzne ABC, ISBN 9984-22-145-8, 130. lpp.
Posted in III.3. Ģimenes un bērni | Tagged , | Leave a comment

Vai nauda un patriotisms glābj demogrāfiju?

Savā rakstā Sandra Veinberga analizē orbānistu demogrāfijas plānus, kuru centrālie elementi ir dāsni apbalvot ģimenes par patriotiskā pienākuma pret valsti – bērnu ražošanas – čaklu pildīšanu un tautas baidīšana ar aplenkuma un apdraudējuma bubuļiem.

Vai tas strādā? Nē. Kā secināts rakstā, var situāciju pat pasliktināt. Saprātīgai un uz nācijas nākotni vērstai demogrāfijas politikai ir pavisam citi uzsvari.

Vai orbānistiem tas ir svarīgi? Nē. Viņu mērķis ir nevis nācijas nākotne, bet gan pagātne, kad nekādas cilvēktiesības netraucēja vīriešu pilnai kontrolei pār sieviešu dzīvēm un ķermeņiem.

Savādi, ka par demogrāfijas tēmu pie mums (tāpat kā Ungārijā) visaktīvāk runā un diskutē vīrieši. Viņi izsakās, sniedz priekšlikumus un izdomā risinājumus, aizmirstot, ka bērnus dzemdē tikai un vienīgi sievietes. Noklausoties mūsu Nacionālās Apvienības runas vīru vadlīnijas par „iedzīvotāju vairošanos veicinošām metodēm“, kā svarīgākās tiek izvirzītas: nauda un patriotisms. Turklāt vienmēr pārsteidz pārgudrība. […]

via Ungāru dzemdēšanas propaganda kā nācijas glābšanas plāns. Vai šis puišu projekts darbojas? — Sandra Veinberga

 

Citāts | Posted on by | Tagged , , , | Leave a comment

IPF “Ūsiņš” goes on the route

13 October 2121, Monday

or

19 Gemini, Year 272 1

International Orbital Port is made of three parts. First is lower docks where orbital cargo ships are docking to deliver supplies for sustaining port and cargo for interplanetary ships, and passenger ships transferring crews and passengers to the port or from port to the ground, and facilitate annual rotation of port’s crew. The second part is three upper docks where interplanetary ships are assembled and docked to wait for their travel. Both of these parts, designed similar to the International Space Station, the predecessor of the port, are stationary for incoming ships to be able to dock, and like onboard any orbiting spacecraft state of weightlessness is experienced. The third part is a wheel with radius of three hundred meters made of dense metal frames, placed perpendicularly to the central axle joining other two parts together. On the inner side of the wheel several habitat modules for port’s crew and for crews and passengers of interplanetary ships waiting their travel are placed. Modules housing food-growing greenhouses, sports facilities for crew and guests to work-out, water circulation, atmosphere and climate control systems are placed alongside them. This part is rotating with a speed of two rounds per minute to ensure living modules have artificial gravity that is critical for a prolonged stay in orbit.

Continue reading

Vēres

  1. Since first permanent human settlements were build on the planet Mars, for local timekeeping purposes their inhabitants addopted the Darian Calendar made by Tomas Gangale on Year 1985. Its 24 moths are named after Zodiacal constelations using their Latin and Sanscrit names. The epoch year is a Year 1609/-10 by Earthly calendar, when Italian astronomer Galileo Galilei made first telescopic observation of the planet Mars. More information here: http://ops-alaska.com/time/gangale_mst/darian.htm
Posted in Sarkanā planēta | Tagged , , , , | Leave a comment

SPP “Ūsiņš” dodas reisā

2121. gada 13. oktobris, pirmdiena

jeb

272. gada 19. Gemini, Jovis 1

Starptautisko orbitālo ostu veido trīs daļas. Pirmā ir apakšējie doki, kur pietauvojas orbitālie kravas kuģi, piegādājot gan ostas uzturēšanai nepieciešamās preces, gan starpplanetāro reisu kravas, un pasažieru kuģi, kas nogādā ostā un no ostas uz virszemi kuģu apkalpes un pasažierus, un nodrošina ostas apkalpes ikgadējo rotāciju. Otrā daļa ir trīs augšējie doki, kur tiek būvēti un pietauvoti savu reisu gaidot starpplanetāriem ceļojumiem paredzētie kuģi. Šīs abas daļas, kas veidotas līdzīgi ostas priekštecei Starptautiskajai kosmosa stacijai, ir nekustīgas, lai ienākošie kuģi varētu pietauvoties, un tajās jūtams bezsvara stāvoklis kā jebkurā orbītā riņķojošā kosmosa kuģī. Trešā daļa ir abas pārējās daļas savienojošajai centrālajai asij perpendikulāri novietots no blīviem metāla režģiem veidots rats ar trīssimt metru rādiusu, gar kura iekšmalu izveidoti dzīvojamie moduļi. Tajos dzīvo ostas personāls un savu reisu gaidot uzturas starpplanetāro kuģu apkalpes un pasažieri. Tiem līdzās izvietotas arī siltumnīcas pārtikas audzēšanai, vairāki sporta kompleksi apkalpes un viesu treniņiem, ūdens aprites, atmosfēras un klimata kontroles sistēmas. Šī daļa rotē ar ātrumu divi apgriezieni minūtē un nodrošina dzīvojamajos moduļos ilgstošai dzīvei orbītā būtisko mākslīgo gravitāciju.

Continue reading

Vēres

  1. Kopš pirmo pastāvīgo cilvēku apmetņu izveidošanas uz Marsa, to iedzīvotāji vietējā laika skaitīšanas vajadzībām adaptējuši Tomasa Gangeila 1985. gadā izveidoto Dariana kalendāru, kura 24 mēneši nosaukti Zodiaka zvaigznāju latīniskajos un sanskrita vārdos. References jeb “0.” gads ir 1609./-10. gads pēc Zemes kalendāra, kad itāļu astronoms Galileo Galilejs veic pirmo teleskopisko Marsa novērojumu. Vairāk informācijas šeit: http://ops-alaska.com/time/gangale_mst/darian.htm
Posted in Sarkanā planēta | Tagged , , , , | Leave a comment

Vai jūkošais kodollīgums starp Krieviju un ASV ir glābjams? [Tulkojums]

2019. gada 5. februārī “The Conversation” publicējis analītisku rakstu par kodollīguma starp ASV un Krieviju nākotni. Šeit piedāvāju savu tulkojumu no angļu valodas.

1. februārī Valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja par Amerikas Savienoto Valstu izstāšanos no kodolieroču līguma ar Krieviju.

Continue reading
Posted in Tulkojumi | Tagged , , , , , , | Leave a comment

Traffic Accident

They travel peacefully on the hundred and eighty-sixth day of their journey. Finished his breakfast Ragnar place his dishes in the dishwasher when Agneta glides in kitchen sleepy and dreary.

Continue reading
Posted in Sarkanā planēta | Tagged , , , , | Leave a comment

Satiksmes negadījums

Mierīgi rit viņu ceļojuma simtu astoņdesmit sestā diena. Paēdis brokastis, Ragnars ieliek traukus trauku mazgājamajā mašīnā, kad Agneta samiegojusies un drūma ieplanē virtuvē.

Continue reading
Posted in Sarkanā planēta | Tagged , , , , | Leave a comment

Pirmā iepazīšanās

Skafandrā tērpies un ķiveri padusē turēdams, priecīgu melodiju svilpodams Pēteris soļo pāri stāvlaukumam pie automobiļa, kura vadīšanai viņš šorīt ir norīkots. Pie tā viņu jau gaida skafandros tērpušos cilvēku bariņš, aktīvi sarunādamies.

– Pēteris Ozoliņš? – pievērsusi uzmanību viņam jautā moža sieviete ar ciešā bizē sapītiem tumši brūniem matiem, kas līdz tam stāvēja pretī pārējiem, kaut ko skaidrodama.

– Tas pats! – Pēteris atsaucas.

– Šodien mēs esam Jūsu krava. Doktore Margarēte Karenbauere! – Viņa stādās priekšā un sniedz roku, tad īsi iepazīstina ar pārējo zinātnieku komandu, kas dodas lauka pētījumā ievākt augšņu paraugus.


Vakara krēslai satumstot viņi dodas atpakaļceļā. Šoreiz automobili vada Emanuels, viens no pētnieku grupas dalībniekiem, kamēr Pēteris sēž pasažieru kabīnē līdzās Margarētei.

– Uz kādu jautājumu jūs meklējat atbildi? –

– No kurienes mēs nākam? – Margarēte atbild ar savas universitātes lekcijas ievadjautājumu. Manīdama sarunas biedra nemainīgajā sejas izteiksmē patiesu interesi, viņa turpina:

– Mēs meklējam dzīvības pazīmes. Ja izdotos tādas atrast un šeit kādreiz ir bijusi dzīvība, vai tā un dzīvība uz Zemes ir līdzīgas vai atšķirīgas? No tā būtu secināms, vai tām ir kopīgs izcelsmes avots kaut kur Visumā, vai uz katras planētas dzīvība radusies neatkarīgi. –

– Vai esat kaut ko jau atraduši? –

– Vēl ne, bet mēs te strādājam tikai četrus gadus. –

– Tev ir fascinējošas pelēkās šūniņas! ­–

– Paldies par komplimentu! – pasmaidījusi un nosarkusi Margarēte atbild.

– Tā kā ir jau diez gan vēls, es palieku šai pilsētā pa nakti. Vai tev interesētu vakara pastaiga un vakariņas manā kompānijā? –

– Jā, tas būtu patīkami! –

– Tad nosūtīšu savas viesnīcas koordinātas un sarunāsim tikšanos, labi? –


Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!

Posted in Sarkanā planēta | Tagged , , , , | Leave a comment

Making an Acquaintance

Suited in a pressure suit and holding his helmet and whistling merry melody Peter walks over the parking lot to the vehicle he is appointed to drive today. He is already awaited by a small group of people lively chatting.

– Peter Ozolins? – a woman previously standing in front of others and explaining something turns her attention towards him.

– The same! – Peter responds.

– We are your cargo today. Dr Margarete Karenbauer! – She introduces herself and shake a hand, then briefly introduce with the rest of the team of researchers going to a field trip to collect soil samples.


When evening dusk sets they are heading back. This time vehicle is driven by Emanuel, member of the science team, while Peter sits in passenger cabin next to Margarete.

– What question are you looking answer to? –

– Where have we come from? – Margarete routinely replies with an introductory question of her lesson at the University. Noticing the expression of genuine interest in conversation partner’s face that hasn’t change, she continued:

– We are searching for signs of life. If we find them and there used to have a life at some point in the past, is it similar to life on Earth or different? That could lead to a conclusion about whether they have a common source somewhere in the Universe or life on each planet has originated independently. –

– Have you found anything? –

– Not yet, but we are working just four years here. –

– You have a fascinating grey matter! –

– Thank you for a compliment! – Margaret reply smiling and blushing.

– As it is already quite late, I am staying in this town overnight. Would you be interested in an evening walk and dinner with me? –

– Yes, that would be nice! –

– Alright! I will send you the coordinates of my hotel and let’s arrange a meeting, OK?


This story is a part of my new novel which will be available staring with next Martian New Year. I would appreciate feedback very much!

Posted in Sarkanā planēta | Tagged , , , , | Leave a comment

Kam ir dots tam ir jādod pretī

Ziemassvētki ir laiks, kad īpaši aktivizējas dažādas gan ikgadējas, gan vienreizējas labdarības akcijas, vākdamas līdzcilvēku ziedojumus dažādiem labiem mērķiem. Un tā tas notiek ikvienā valstī, kur ir gan veiksmīgi un turīgi cilvēki, gan cilvēki, kam ir nepieciešama palīdzība, gan sabiedriskas vajadzības, kas netiek nodrošinātas no valsts budžeta.

Labdarība ir iespēja ikvienam cilvēkam savu iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem, veltot tam gan naudu, gan savu darbu un laiku. Un ikvienā civilizētā sabiedrībā tas ir veiksmīga cilvēka morāls pienākums. Tādēļ es kopš šā gada sākuma ik mēnesi ziedoju 5 EUR Bērnu slimnīcas fondam, lai palīdzētu ārkārtas gadījumos, kad bērna dzīvības glābšanai vai veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešams saņemt palīdzību ārpus Latvijas.

Man ir paveicies, es esmu dzīvs, vesels un varu darīt darbu, kas man patīk. Pateicoties dāsnu ziedotāju nodrošinātai iespējai iedzimtu retu sirds slimību izārstēt divās sarežģītās operācijās spcializētā klīnikā Amerikas Savienotajās valstīs. Es vēlos, lai šāda iespēja būtu ikvienam bērnam.

Vēlies sekot man? Ej uz Bērnu slimnīcas fonda tīmekļa vietni vai savu internetbanku un izveido regulāro maksājumu ar šādiem rekvizītiem:
Saņēmējs: Bērnu slimnīcas fonds;
Reģistrācijas nr.: LV40008057120;
AS Swedbank;
Bankas kods: HABALV22;
Konta nr.: LV02HABA0551000377020;
Maksājuma (Ziedojuma) mērķis: Ārkārtas gadījumiem

Šai gadījumā pastāvīga finansējuma plūsma ir svarīgāka par summu, jo tas nodrošina prognozējamību. Turklāt 5 EUR ik mēnesi ir 60 EUR gadā. Jo vairāk cilvēku veic šādus kaut nelielus, bet regulārus maksājumus, jo vieglāk izveidot operatīvai reakcijai ārkārtas gadījumā nepieciešamo līdzekļu uzkrājumu.

Priecīgus Ziemassvētkus!
Posted in III. 1.1. Labdarība | Tagged , , | Leave a comment

Paldies par atbalstu Latvijas jaunās simtgades misijai!

Liels paldies ikvienam no 443 atbalstītājiem, kas pagājušo sestdien 13. Saeimas vēlēšanās balsoja par mani un Jauno Vienotību! Pateicoties jūsu atbalstam, brīvu, demokrātisku, nacionālu un taisnīgu Latvijas Republiku vienotā un stiprā Eiropā 13. Saeimā pārstāvēs 8 Jaunās Vienotības deputāti: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs.

Continue reading
Posted in Dažādi | Tagged , , | Leave a comment

Kādus uzdevumus mēs savai valsts pārvaldei esam deleģējuši un kādēļ?

Bieži dzirdamas ir sūdzības par dažādām birokrātiskām nejēdzībām, tostarp arī objektīva un konstruktīva kritika par bezjēdzīgām birokrātiskajām prasībām un neefektīvām procedūrām. Ne velti 11 no 16 šo sestdien notiekošajās 13. Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām un partiju apvienībām savās programmās ir iekļāvušas birokrātijas un valsts pārvaldes mazināšanu vai revīziju.

Continue reading
Posted in II.1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Tagged , , | Leave a comment

Reliģisko organizāciju darbības regulējumam jābūt vienkāršotam, vispārīgam un vienlīdzīgam

By Saeima [CC BY-SA 2.0 (https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0)], via Wikimedia Commons

Latvijas Republikas Satversmes 99. pants nosaka valstij pienākumu nodrošināt un aizsargāt cilvēka tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību. Tas ietver:

..tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

[Reliģisko organizāciju likuma 2. panta 2. daļa]

Lai arī kāda būtu mana attieksme pret reliģiju, lai arī kādai reliģijai es izvēlētos pievērsties, man ir tādas pašas tiesības veikt reliģisko darbību un paust savu reliģisko pārliecību kā ikvienam citam cilvēkam. Lai to nodrošinātu, ar normatīvajiem aktiem regulējot reliģisko organizāciju darbību valsts attieksmei ir jābūt vienlīdzīgai pret visām reliģiskajām organizācijām, kas valstī darbojas, vēlas vai varētu vēlēties uzsākt darbību.

Continue reading

Posted in III.5. Kultūra | Tagged , , , , , | 1 Comment

Vai politiķi saprot kultūru?

Pirmdien, 17. septembrī, Latvijas Mākslas akadēmijā notikušās Kultūrdebates, ko rīkoja Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Latvijas Televīzija, palīdzēja gūt priekšstatu par to, kāds kuru partiju pārstāvjiem ir priekšstats par kultūras nozares problēmām un sāpēm. Continue reading

Posted in III.5. Kultūra | Tagged , , | Leave a comment