Traffic Accident

They travel peacefully on the hundred and eighty-sixth day of their journey. Finished his breakfast Ragnar place his dishes in the dishwasher when Agneta glides in kitchen sleepy and dreary.

– Good morning, sis! How sleeping? –

– Thanks, pretty bad. It’s hard for me to fall asleep there, and when I do sleep is frail. Looks like every vessel’s vibration wake me up. –

– Might some more rest time support? –

– Might. I will run some tests immediately after breakfast and will try to ascertain the reason. Although I’m no sleep disorder specialist I might find some useful information in research. –

– Say if you need help. We will do anything in our capacity. At the end of the day, we need operational medic! –

Said that Ragnar glides towards the pilot cabin where he takes over shift form Thorsten who then heads to the kitchen for lunch and to daily exercise after. Meanwhile, Kristine is taking care of greenhouse plants and reap some vegetables. Tomas has finished his daily tasks and is going to sleep. Latest celestial measurements displayed by navigation screen in the front panel update their position, direction and velocity.

Suddenly vessel shudders and starts to turn somersaults, indicators in front panel starts to flicker like lights in Christmas tree. Ragnar immediately switches off the main engine and turn his attention to indicators most important for their survival.

“Air pressure falls rapidly!”

After brief warning in radio, Ragnar lock closed all hatches and stops air and water circulation between modules. Indicator of air pressure in one of the cargo modules keep blinking. Then he uses reaction control thrusters to stop the vessel’s somersaults.

– Everyone everything alright? –

Everyone responds one by one confirming everything is alright, to say nothing about fright and a couple of bruises. Everyone except Agneta.

– Agneta? Agneta?! – Ragnar calls repeatedly.

– I am in the kitchen. – she finally responds when all the worst possible scenarios have run through all minds. Grinding of pain, she continues:

– I have a pain in my side. Will need help to get to sickbay. –

– Thorsten, Kristine? –

– Coming. – the deep voice reply.

– Tomas, we need to determine what happened to the vessel. –


Following control unit carefully operated by Tomas a drone moved by pneumatic thrusters fly out of a small hatch and slowly fly along vessel’s hull, transmitting camera view to the screen in front of Tomas.

– Wow! Have a look, Ragnar! – Tomas says detaching tablet from magnetic clips and handing it to Ragnar. On the screen large and irregularly shaped hole in the hull of one of the cargo modules is visible.

– Looks like several separate holes have been made first and then outflowing air has thorn anything else out. –

– This is the side of the Sun? –

– Yes. And solar arrays there are all severely damaged. –

– That explains why we are getting less electricity than we consume. –

Carefully operating with RCTs Ragnar wheel vessel around its rotational axis and turns functional solar arrays towards Sun.

– That’s better! But we still consume more electricity than we get. –

– Then we need to reduce consumption by switching off systems not critical for survival. –

Ragnar is then carefully examining switches and indicators on the panel and ship’s command manuals and switch off several switches one by one.

– This is not needed. This also not. –

In the end, only life-support, communication and navigation systems are left working.

– These systems we need if we are going to survive and get help. But we still consume more electricity as we get! Not by much, but it still will drain batteries eventually, and that will be the end. –

– Do we need a navigation system? – Tomas asks after looking at electricity consumption graph.

– If we want to know where we are and be able to inform rescue, then yes, we need it. –

– But do we need it all the time? What if we adjust data of our location and direction now and then set longer intervals between automatic measurements, let’s say, forty-eight to seventy-two hours, that could balance our electricity budget. –

Ragnar orders computer to take navigational measurements, and in few seconds they have actual data of their location, direction and velocity. Tomas takes data on the difference in electric energy levels in batteries and calculates electricity consumption.

– There! If we would take navigational measurements once in seventy-two hours, our electricity intake and consumption would be in balance. –

– Alright, then let’s do so. – Ragnar reply.


This story is a part of my new novel which will be available staring with next Martian New Year. I would appreciate feedback very much!

Published in:07.02.2021
592 days to go.
Advertisements
Posted in I. 4.1. Visuma kolonizācija | Tagged , , , , | Leave a comment

Satiksmes negadījums

Mierīgi rit viņu ceļojuma simtu astoņdesmit sestā diena. Paēdis brokastis, Ragnars ieliek traukus trauku mazgājamajā mašīnā, kad Agneta samiegojusies un drūma ieplanē virtuvē.

– Labrīt, māsiņ’! Kā gulēji? –

– Paldies, slikti. Man šeit ir grūti aizmigt un trausls miegs. Šķiet, katra kuģa vibrācija mani pamodina. –

– Vai vairāk laika atpūtai varētu palīdzēt? –

– Varbūt varētu. Tūlīt pēc brokastīm uztaisīšu analīzes, mēģināšu noskaidrot iemeslu. Neesmu gan miega traucējumu speciālists, taču noderīgu informāciju pētījumos atrast varētu. –

– Ja vajag palīdzību, saki. Darīsim ko spēsim. Galu galā, mums vajag strādāt spējīgu mediķi! –

To teicis, Ragnars aizplanē uz pilota kabīni, nomaina Torstenu, kurš dodas uz virtuvi ieturēt pusdienas un pēc tam uz ikdienas treniņu. Kristīne siltumnīcā apkopj augus un novāc nobriedušos dārzeņus. Tomas, paveicis savus ikdienas darbus, dodas gulēt. Navigatora ekrānā priekšējā instrumentu panelī jaunākie debess objektu mērījumi precizē viņu atrašanās vietas, virziena un ātruma datus.

Piepeši kuģis nodreb un sāk kūleņot, signālindikatoru lampiņas priekšējā panelī sāk mirgot kā lampiņas Ziemassvētku eglītē. Izslēdzis galveno dzinēju, Ragnars vispirms pievērš uzmanību indikatoriem, kas svarīgi viņu dzīvībai.

“Gaisa spiediens strauji krītas!”

Pēc lakoniska brīdinājuma rācijā Ragnars noslēdz visas lūkas un aptur gaisa un ūdens apriti starp kuģa moduļiem. Paliek mirgojam indikators par gaisa spiedienu vienā no kravas moduļiem. Tad viņš izmantodams palīgdzinējus novērš kuģa kūleņošanu.

– Vai visiem viss kārtībā? –

Visi viens pēc otra atsaucas, apstiprinot, ka viss ir kārtībā, neskaitot izbīli un pāris zilumus, nobrāzumus un punus. Visi, izņemot Agnetu.

– Agneta? Agneta?! – Ragnars sauc atkārtoti.

– Esmu virtuvē. – viņa beidzot atsaucas, kad visiem jau ir caur prātiem izjoņojuši visi vissliktākie scenāriji. No sāpēm ievaidēdamās, viņa turpina:

– Man sāp sāns. Vajadzēs palīdzību tikt līdz medpunktam. –

– Torsten, Kristīne? –

– Nākam. – atbild dobja balss.

– Tomas, mums tikmēr jānoskaidro, kas noticis ar kuģi. ­–


Sekojot Tomasa uzmanīgajām kustībām ar kontroles svirām, no nelielas lūkas izlido pneimatisko sprauslu virzīts drons un lēnām virzās gar korpusu, pārraidot tā kameras fiksēto skatu uz ekrānu Tomasa priekšā.

– Oho! Paskaties, Ragnar! – Tomas atvieno planšeti no magnētiskajiem stiprinājumiem un pasniedz Ragnaram. Tās ekrānā redzams milzīgs neregulāras formas caurums viena no kravas moduļiem korpusa sānā.

– Izskatās, ka sākumā ir izsisti vai izplēsti vairāki atsevišķi caurumi, tad izplūstošais gaiss ir izrāvis visu pārējo. –

– Tas ir Saules pusē? –

– Jā. Un tur izvietotie saules bateriju paneļi ir sabojāti. –

– Tas izskaidro, kādēļ mēs iegūstam mazāk elektrības nekā patērējam. –

Uzmanīgi vadīdams kuģa palīgdzinējus Ragnars to apgriež gar garenvirziena asi otrādi, pavēršot pret Sauli veselos bateriju paneļus.

– Jau labāk! Bet joprojām patērējam vairāk elektrības nekā iegūstam. –

– Tad atliek samazināt patēriņu, izslēdzot sistēmas, kas nav kritiski svarīgas izdzīvošanai.–

Ragnars rūpīgi pēta instrumentu paneļa slēdžus un indikatorus un kuģa vadības instrukcijas, un vienu pēc otra izslēdz vairākus slēdžus.

– Šo mums nevajag. Šo arī nē. –

Beigās paliek darbojamies dzīvības uzturēšanai svarīgās sistēmas, kā arī sakaru un navigācijas sistēmas.

– Šīs sistēmas mums ir vajadzīgas, ja gribam izdzīvot un sagaidīt palīdzību. Bet joprojām patērējam vairāk elektrības nekā iegūstam! Nedaudz vairāk, bet vienalga tas galu galā iztukšos akumulatoru, un tās būs beigas. –

– Vai navigācijas sistēmu mums vajag? – Tomas jautā, apskatījis elektrības patēriņa diagrammu.

– Ja gribam zināt, kur atrodamies, un paziņot to glābējiem, jā, vajag. –

– Bet vai to vajag visu laiku? Ja mēs tagad noprecizētu atrašanās vietas un virziena datus un tad iestatītu lielāku intervālu starp automātiskajiem mērījumiem, teiksim, četrdesmit astoņas līdz septiņdesmit divas stundas, tas varētu izbalansēt elektrības budžetu. –

Ragnars dod komandu datoram veikt navigācijas mērījumus, un pēc pāris sekundēm viņi iegūst aktuālos atrašanās vietas, virziena un ātruma datus. Tomas piefiksē elektroenerģijas līmeņa izmaiņas akumulatorā un aprēķina elektrības patēriņu.

– Lūk! Ja mēs navigācijas mērījumus veiktu reizi septiņdesmit divās stundās, elektrības ieguve un patēriņš būtu līdzsvarā. –

– Labi, tad tā arī darām. – Ragnars atbild.


Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!

Publicēts pēc:07.02.2021
592 days to go.
Posted in I. 4.1. Visuma kolonizācija | Tagged , , , , | Leave a comment

Pirmā iepazīšanās

Skafandrā tērpies un ķiveri padusē turēdams, priecīgu melodiju svilpodams Pēteris soļo pāri stāvlaukumam pie automobiļa, kura vadīšanai viņš šorīt ir norīkots. Pie tā viņu jau gaida skafandros tērpušos cilvēku bariņš, aktīvi sarunādamies.

– Pēteris Ozoliņš? – pievērsusi uzmanību viņam jautā moža sieviete ar ciešā bizē sapītiem tumši brūniem matiem, kas līdz tam stāvēja pretī pārējiem, kaut ko skaidrodama.

– Tas pats! – Pēteris atsaucas.

– Šodien mēs esam Jūsu krava. Doktore Margarēte Karenbauere! – Viņa stādās priekšā un sniedz roku, tad īsi iepazīstina ar pārējo zinātnieku komandu, kas dodas lauka pētījumā ievākt augšņu paraugus.


Vakara krēslai satumstot viņi dodas atpakaļceļā. Šoreiz automobili vada Emanuels, viens no pētnieku grupas dalībniekiem, kamēr Pēteris sēž pasažieru kabīnē līdzās Margarētei.

– Uz kādu jautājumu jūs meklējat atbildi? –

– No kurienes mēs nākam? – Margarēte atbild ar savas universitātes lekcijas ievadjautājumu. Manīdama sarunas biedra nemainīgajā sejas izteiksmē patiesu interesi, viņa turpina:

– Mēs meklējam dzīvības pazīmes. Ja izdotos tādas atrast un šeit kādreiz ir bijusi dzīvība, vai tā un dzīvība uz Zemes ir līdzīgas vai atšķirīgas? No tā būtu secināms, vai tām ir kopīgs izcelsmes avots kaut kur Visumā, vai uz katras planētas dzīvība radusies neatkarīgi. –

– Vai esat kaut ko jau atraduši? –

– Vēl ne, bet mēs te strādājam tikai četrus gadus. –

– Tev ir fascinējošas pelēkās šūniņas! ­–

– Paldies par komplimentu! – pasmaidījusi un nosarkusi Margarēte atbild.

– Tā kā ir jau diez gan vēls, es palieku šai pilsētā pa nakti. Vai tev interesētu vakara pastaiga un vakariņas manā kompānijā? –

– Jā, tas būtu patīkami! –

– Tad nosūtīšu savas viesnīcas koordinātas un sarunāsim tikšanos, labi? –


Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!

Publicēts pēc:07.02.2021
592 days to go.
Posted in I. 4. Investīcijas, I. 4.1. Visuma kolonizācija | Tagged , , , , | Leave a comment

Making an Acquaintance

Suited in a pressure suit and holding his helmet and whistling merry melody Peter walks over the parking lot to the vehicle he is appointed to drive today. He is already awaited by a small group of people lively chatting.

– Peter Ozolins? – a woman previously standing in front of others and explaining something turns her attention towards him.

– The same! – Peter responds.

– We are your cargo today. Dr Margarete Karenbauer! – She introduces herself and shake a hand, then briefly introduce with the rest of the team of researchers going to a field trip to collect soil samples.


When evening dusk sets they are heading back. This time vehicle is driven by Emanuel, member of the science team, while Peter sits in passenger cabin next to Margarete.

– What question are you looking answer to? –

– Where have we come from? – Margarete routinely replies with an introductory question of her lesson at the University. Noticing the expression of genuine interest in conversation partner’s face that hasn’t change, she continued:

– We are searching for signs of life. If we find them and there used to have a life at some point in the past, is it similar to life on Earth or different? That could lead to a conclusion about whether they have a common source somewhere in the Universe or life on each planet has originated independently. –

– Have you found anything? –

– Not yet, but we are working just four years here. –

– You have a fascinating grey matter! –

– Thank you for a compliment! – Margaret reply smiling and blushing.

– As it is already quite late, I am staying in this town overnight. Would you be interested in an evening walk and dinner with me? –

– Yes, that would be nice! –

– Alright! I will send you the coordinates of my hotel and let’s arrange a meeting, OK?


This story is a part of my new novel which will be available staring with next Martian New Year. I would appreciate feedback very much!

Published in:07.02.2021
592 days to go.
Posted in I. 4. Investīcijas, I. 4.1. Visuma kolonizācija | Tagged , , , , | Leave a comment

Kam ir dots tam ir jādod pretī

Ziemassvētki ir laiks, kad īpaši aktivizējas dažādas gan ikgadējas, gan vienreizējas labdarības akcijas, vākdamas līdzcilvēku ziedojumus dažādiem labiem mērķiem. Un tā tas notiek ikvienā valstī, kur ir gan veiksmīgi un turīgi cilvēki, gan cilvēki, kam ir nepieciešama palīdzība, gan sabiedriskas vajadzības, kas netiek nodrošinātas no valsts budžeta.

Labdarība ir iespēja ikvienam cilvēkam savu iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem, veltot tam gan naudu, gan savu darbu un laiku. Un ikvienā civilizētā sabiedrībā tas ir veiksmīga cilvēka morāls pienākums. Tādēļ es kopš šā gada sākuma ik mēnesi ziedoju 5 EUR Bērnu slimnīcas fondam, lai palīdzētu ārkārtas gadījumos, kad bērna dzīvības glābšanai vai veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešams saņemt palīdzību ārpus Latvijas.

Man ir paveicies, es esmu dzīvs, vesels un varu darīt darbu, kas man patīk. Pateicoties dāsnu ziedotāju nodrošinātai iespējai iedzimtu retu sirds slimību izārstēt divās sarežģītās operācijās spcializētā klīnikā Amerikas Savienotajās valstīs. Es vēlos, lai šāda iespēja būtu ikvienam bērnam.

Vēlies sekot man? Ej uz Bērnu slimnīcas fonda tīmekļa vietni vai savu internetbanku un izveido regulāro maksājumu ar šādiem rekvizītiem:
Saņēmējs: Bērnu slimnīcas fonds;
Reģistrācijas nr.: LV40008057120;
AS Swedbank;
Bankas kods: HABALV22;
Konta nr.: LV02HABA0551000377020;
Maksājuma (Ziedojuma) mērķis: Ārkārtas gadījumiem

Šai gadījumā pastāvīga finansējuma plūsma ir svarīgāka par summu, jo tas nodrošina prognozējamību. Turklāt 5 EUR ik mēnesi ir 60 EUR gadā. Jo vairāk cilvēku veic šādus kaut nelielus, bet regulārus maksājumus, jo vieglāk izveidot operatīvai reakcijai ārkārtas gadījumā nepieciešamo līdzekļu uzkrājumu.

Priecīgus Ziemassvētkus!
Posted in III. 1.1. Labdarība | Tagged , , | Leave a comment

Paldies par atbalstu Latvijas jaunās simtgades misijai!

Liels paldies ikvienam no 443 atbalstītājiem, kas pagājušo sestdien 13. Saeimas vēlēšanās balsoja par mani un Jauno Vienotību! Pateicoties jūsu atbalstam, brīvu, demokrātisku, nacionālu un taisnīgu Latvijas Republiku vienotā un stiprā Eiropā 13. Saeimā pārstāvēs 8 Jaunās Vienotības deputāti: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs.

Continue reading
Posted in Dažādi | Tagged , , | Leave a comment

Kādus uzdevumus mēs savai valsts pārvaldei esam deleģējuši un kādēļ?

Bieži dzirdamas ir sūdzības par dažādām birokrātiskām nejēdzībām, tostarp arī objektīva un konstruktīva kritika par bezjēdzīgām birokrātiskajām prasībām un neefektīvām procedūrām. Ne velti 11 no 16 šo sestdien notiekošajās 13. Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām un partiju apvienībām savās programmās ir iekļāvušas birokrātijas un valsts pārvaldes mazināšanu vai revīziju.

Continue reading
Posted in II.1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Tagged , , | Leave a comment

Reliģisko organizāciju darbības regulējumam jābūt vienkāršotam, vispārīgam un vienlīdzīgam

By Saeima [CC BY-SA 2.0 (https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0)], via Wikimedia Commons

Latvijas Republikas Satversmes 99. pants nosaka valstij pienākumu nodrošināt un aizsargāt cilvēka tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību. Tas ietver:

..tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

[Reliģisko organizāciju likuma 2. panta 2. daļa]

Lai arī kāda būtu mana attieksme pret reliģiju, lai arī kādai reliģijai es izvēlētos pievērsties, man ir tādas pašas tiesības veikt reliģisko darbību un paust savu reliģisko pārliecību kā ikvienam citam cilvēkam. Lai to nodrošinātu, ar normatīvajiem aktiem regulējot reliģisko organizāciju darbību valsts attieksmei ir jābūt vienlīdzīgai pret visām reliģiskajām organizācijām, kas valstī darbojas, vēlas vai varētu vēlēties uzsākt darbību.

Continue reading

Posted in III.5. Kultūra | Tagged , , , , , | 1 Comment

Vai politiķi saprot kultūru?

Pirmdien, 17. septembrī, Latvijas Mākslas akadēmijā notikušās Kultūrdebates, ko rīkoja Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Latvijas Televīzija, palīdzēja gūt priekšstatu par to, kāds kuru partiju pārstāvjiem ir priekšstats par kultūras nozares problēmām un sāpēm. Continue reading

Posted in III.5. Kultūra | Tagged , , | Leave a comment

Sveiciens Zinību dienā!

 

 

Posted in I. 1. Izglītība un zinātne | Tagged , , , , , | Leave a comment

Ikvienam ir tiesības būt laimīgam tādam, kāds viņš ir

Vienotības Jaunatnes organizācija | Facebook.com

Es atbalstu šonedēļ Rīgā ar dažādiem pasākumiem un gājienu pa centra ielām notiekošo Baltic Pride 2018, jo tas ir par vienlīdzīgām tiesībām visiem cilvēkiem. Continue reading

Posted in Sabiedrība | Tagged , , , , , | Leave a comment

Saeima nevar iesaistīties reliģiskas organizācijas iekšējā konfliktā

Pirms 98 gadiem, 1920. gada 1. maijā, savu darbu sāka Satversmes sapulce – mūsu valsts pirmais parlaments, kura galvenais uzdevums bija uzrakstīt mūsu valsts pamatlikumu. Un savu darbu Satversmes tēvi ir paveikuši izcili, radīdami pamatlikumu, kas, laika gaitā papildināts un pilnveidots, arī pēc nepilniem simts gadiem ir labākais pamatlikums mūsu valstij, kādu varam vēlēties.

Viens no būtiskākajiem papildinājumiem ir pēc neatkarības atjaunošanas tapusī 8. nodaļa “Cilvēka pamattiesības”, kas definē tās pamattiesības un pamatbrīvības, ko valsts nodrošina ikvienam cilvēkam. To vidū ir arī 99. pantā definētā reliģiskās apziņas brīvība, un tās nodrošināšanai paredzēta baznīcas un valsts šķirtība. Continue reading

Posted in II.1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Tagged , , , , , , , , , , | Leave a comment

Kā cīnīties ar naudas ietekmes vējdzirnavām?

Baltā nama Budžeta vadības biroja vadītājs un Patērētāju finanšu aizsardzības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Miks Mulvanejs | The Washington Post

Šonedēļ Amerikas Savienotajās valstīs skandālu izraisījusi prezidenta Donalda Trampa administrācijas augsta ranga amatpersona, bez kautrēšanās publiski atzīstot, ka laikā, kad bijis kongresmenis, uzklausījis lobistus tikai tad, ja tie ziedojuši viņa vēlēšanu kampaņai. Continue reading

Posted in II.1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Tagged , , , , | 1 Comment

Īsumā par manu darbu

Pirms turpinu stāstu par savu ceļojumu uz ASV, vēlos īsumā pastāstīt par savu darbu, kā dēļ es turp braucu.  Continue reading

Posted in Vides izglītība | Tagged , , , , , , , , | Leave a comment

Valsts veselības aprūpes prioritāte ir palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem

Ik pa laikam sabiedrības uzmanības centrā nonāk ziedojumu vākšanas kampaņas, lai palīdzētu kādam ar retu slimību sasirgušajam izārstēties vai izglābt dzīvību. Nereti tās pavada arī sašutums par to, ka valstij nepietiekot naudas šo slimību ārstēšanai. Sak, ja nebūtu dažādu nelietderīgu tēriņu, cilvēka dzīvība nebūtu jāatstāj atkarībā no labdarības organizācijām un ziedotāju labvēlības. Continue reading

Posted in III.2. Veselība | Tagged , , , , , | Leave a comment