Krišjānis Liepiņš

International Orbital Port is made of three parts. First is lower docks where orbital cargo ships are docking to deliver supplies for sustaining port and cargo for interplanetary ships, and passenger ships transferring crews and passengers to the port or from port to the ground, and facilitate annual rotation of port’s crew. The second part is three upper docks where interplanetary ships are assembled and docked to wait for their travel. Both of these parts, designed similar to the International Space Station, the predecessor of the port, are stationary for incoming ships to be able to dock, and like onboard any orbiting spacecraft state of weightlessness is experienced. The third part is a wheel with radius of three hundred meters made of dense metal frames, placed perpendicularly to the central axle joining other two parts together. On the inner side of the wheel several habitat modules for port’s crew and for crews and passengers of interplanetary ships waiting their travel are placed. Modules housing food-growing greenhouses, sports facilities for crew and guests to work-out, water circulation, atmosphere and climate control systems are placed alongside them. This part is rotating with a speed of two rounds per minute to ensure living modules have artificial gravity that is critical for a prolonged stay in orbit.

Starptautisko orbitālo ostu veido trīs daļas. Pirmā ir apakšējie doki, kur pietauvojas orbitālie kravas kuģi, piegādājot gan ostas uzturēšanai nepieciešamās preces, gan starpplanetāro reisu kravas, un pasažieru kuģi, kas nogādā ostā un no ostas uz virszemi kuģu apkalpes un pasažierus, un nodrošina ostas apkalpes ikgadējo rotāciju. Otrā daļa ir trīs augšējie doki, kur tiek būvēti un pietauvoti savu reisu gaidot starpplanetāriem ceļojumiem paredzētie kuģi. Šīs abas daļas, kas veidotas līdzīgi ostas priekštecei Starptautiskajai kosmosa stacijai, ir nekustīgas, lai ienākošie kuģi varētu pietauvoties, un tajās jūtams bezsvara stāvoklis kā jebkurā orbītā riņķojošā kosmosa kuģī. Trešā daļa ir abas pārējās daļas savienojošajai centrālajai asij perpendikulāri novietots no blīviem metāla režģiem veidots rats ar trīssimt metru rādiusu, gar kura iekšmalu izveidoti dzīvojamie moduļi. Tajos dzīvo ostas personāls un savu reisu gaidot uzturas starpplanetāro kuģu apkalpes un pasažieri. Tiem līdzās izvietotas arī siltumnīcas pārtikas audzēšanai, vairāki sporta kompleksi apkalpes un viesu treniņiem, ūdens aprites, atmosfēras un klimata kontroles sistēmas. Šī daļa rotē ar ātrumu divi apgriezieni minūtē un nodrošina dzīvojamajos moduļos ilgstošai dzīvei orbītā būtisko mākslīgo gravitāciju.

They travel peacefully on the hundred and eighty-sixth day of their journey. Finished his breakfast Ragnar place his dishes in the dishwasher when Agneta glides in kitchen sleepy and dreary.

Mierīgi rit viņu ceļojuma simtu astoņdesmit sestā diena. Paēdis brokastis, Ragnars ieliek traukus trauku mazgājamajā mašīnā, kad Agneta samiegojusies un drūma ieplanē virtuvē.

Skafandrā tērpies un ķiveri padusē turēdams, priecīgu melodiju svilpodams Pēteris soļo pāri stāvlaukumam pie automobiļa, kura vadīšanai viņš šorīt ir norīkots. Pie tā viņu jau gaida skafandros tērpušos cilvēku bariņš, aktīvi sarunādamies.

– Pēteris Ozoliņš? – pievērsusi uzmanību viņam jautā moža sieviete ar ciešā bizē sapītiem tumši brūniem matiem, kas līdz tam stāvēja pretī pārējiem, kaut ko skaidrodama.

– Tas pats! – Pēteris atsaucas.

– Šodien mēs esam Jūsu krava. Doktore Margarēte Karenbauere! – Viņa stādās priekšā un sniedz roku, tad īsi iepazīstina ar pārējo zinātnieku komandu, kas dodas lauka pētījumā ievākt augšņu paraugus.

Vakara krēslai satumstot viņi dodas atpakaļceļā. Šoreiz automobili vada Emanuels, viens no pētnieku grupas dalībniekiem, kamēr Pēteris sēž pasažieru kabīnē līdzās Margarētei.

– Uz kādu jautājumu jūs meklējat atbildi? –

– No kurienes mēs nākam? – Margarēte atbild ar savas universitātes lekcijas ievadjautājumu. Manīdama sarunas biedra nemainīgajā sejas izteiksmē patiesu interesi, viņa turpina:

– Mēs meklējam dzīvības pazīmes. Ja izdotos tādas atrast un šeit kādreiz ir bijusi dzīvība, vai tā un dzīvība uz Zemes ir līdzīgas vai atšķirīgas? No tā būtu secināms, vai tām ir kopīgs izcelsmes avots kaut kur Visumā, vai uz katras planētas dzīvība radusies neatkarīgi. –

– Vai esat kaut ko jau atraduši? –

– Vēl ne, bet mēs te strādājam tikai četrus gadus. –

– Tev ir fascinējošas pelēkās šūniņas! ­–

– Paldies par komplimentu! – pasmaidījusi un nosarkusi Margarēte atbild.

– Tā kā ir jau diez gan vēls, es palieku šai pilsētā pa nakti. Vai tev interesētu vakara pastaiga un vakariņas manā kompānijā? –

– Jā, tas būtu patīkami! –

– Tad nosūtīšu savas viesnīcas koordinātas un sarunāsim tikšanos, labi? –

Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!