Krišjānis Liepiņš

They travel peacefully on the hundred and eighty-sixth day of their journey. Finished his breakfast Ragnar place his dishes in the dishwasher when Agneta glides in kitchen sleepy and dreary.

– Good morning, sis! How sleeping? –

– Thanks, pretty bad. It’s hard for me to fall asleep there, and when I do sleep is frail. Looks like every vessel’s vibration wake me up. –

– Might some more rest time support? –

– Might. I will run some tests immediately after breakfast and will try to ascertain the reason. Although I’m no sleep disorder specialist I might find some useful information in research. –

– Say if you need help. We will do anything in our capacity. At the end of the day, we need operational medic! –

Said that Ragnar glides towards the pilot cabin where he takes over shift form Thorsten who then heads to the kitchen for lunch and to daily exercise after. Meanwhile, Kristine is taking care of greenhouse plants and reap some vegetables. Tomas has finished his daily tasks and is going to sleep. Latest celestial measurements displayed by navigation screen in the front panel update their position, direction and velocity.

Suddenly vessel shudders and starts to turn somersaults, indicators in front panel starts to flicker like lights in Christmas tree. Ragnar immediately switches off the main engine and turn his attention to indicators most important for their survival.

“Air pressure falls rapidly!”

After brief warning in radio, Ragnar lock closed all hatches and stops air and water circulation between modules. Indicator of air pressure in one of the cargo modules keep blinking. Then he uses reaction control thrusters to stop the vessel’s somersaults.

– Everyone everything alright? –

Everyone responds one by one confirming everything is alright, to say nothing about fright and a couple of bruises. Everyone except Agneta.

– Agneta? Agneta?! – Ragnar calls repeatedly.

– I am in the kitchen. – she finally responds when all the worst possible scenarios have run through all minds. Grinding of pain, she continues:

– I have a pain in my side. Will need help to get to sickbay. –

– Thorsten, Kristine? –

– Coming. – the deep voice reply.

– Tomas, we need to determine what happened to the vessel. –

Following control unit carefully operated by Tomas a drone moved by pneumatic thrusters fly out of a small hatch and slowly fly along vessel’s hull, transmitting camera view to the screen in front of Tomas.

– Wow! Have a look, Ragnar! – Tomas says detaching tablet from magnetic clips and handing it to Ragnar. On the screen large and irregularly shaped hole in the hull of one of the cargo modules is visible.

– Looks like several separate holes have been made first and then outflowing air has thorn anything else out. –

– This is the side of the Sun? –

– Yes. And solar arrays there are all severely damaged. –

– That explains why we are getting less electricity than we consume. –

Carefully operating with RCTs Ragnar wheel vessel around its rotational axis and turns functional solar arrays towards Sun.

– That’s better! But we still consume more electricity than we get. –

– Then we need to reduce consumption by switching off systems not critical for survival. –

Ragnar is then carefully examining switches and indicators on the panel and ship’s command manuals and switch off several switches one by one.

– This is not needed. This also not. –

In the end, only life-support, communication and navigation systems are left working.

– These systems we need if we are going to survive and get help. But we still consume more electricity as we get! Not by much, but it still will drain batteries eventually, and that will be the end. –

– Do we need a navigation system? – Tomas asks after looking at electricity consumption graph.

– If we want to know where we are and be able to inform rescue, then yes, we need it. –

– But do we need it all the time? What if we adjust data of our location and direction now and then set longer intervals between automatic measurements, let’s say, forty-eight to seventy-two hours, that could balance our electricity budget. –

Ragnar orders computer to take navigational measurements, and in few seconds they have actual data of their location, direction and velocity. Tomas takes data on the difference in electric energy levels in batteries and calculates electricity consumption.

– There! If we would take navigational measurements once in seventy-two hours, our electricity intake and consumption would be in balance. –

– Alright, then let’s do so. – Ragnar reply.

This story is a part of my new novel which will be available staring with next Martian New Year. I would appreciate feedback very much!

Mierīgi rit viņu ceļojuma simtu astoņdesmit sestā diena. Paēdis brokastis, Ragnars ieliek traukus trauku mazgājamajā mašīnā, kad Agneta samiegojusies un drūma ieplanē virtuvē.

– Labrīt, māsiņ’! Kā gulēji? –

– Paldies, slikti. Man šeit ir grūti aizmigt un trausls miegs. Šķiet, katra kuģa vibrācija mani pamodina. –

– Vai vairāk laika atpūtai varētu palīdzēt? –

– Varbūt varētu. Tūlīt pēc brokastīm uztaisīšu analīzes, mēģināšu noskaidrot iemeslu. Neesmu gan miega traucējumu speciālists, taču noderīgu informāciju pētījumos atrast varētu. –

– Ja vajag palīdzību, saki. Darīsim ko spēsim. Galu galā, mums vajag strādāt spējīgu mediķi! –

To teicis, Ragnars aizplanē uz pilota kabīni, nomaina Torstenu, kurš dodas uz virtuvi ieturēt pusdienas un pēc tam uz ikdienas treniņu. Kristīne siltumnīcā apkopj augus un novāc nobriedušos dārzeņus. Tomas, paveicis savus ikdienas darbus, dodas gulēt. Navigatora ekrānā priekšējā instrumentu panelī jaunākie debess objektu mērījumi precizē viņu atrašanās vietas, virziena un ātruma datus.

Piepeši kuģis nodreb un sāk kūleņot, signālindikatoru lampiņas priekšējā panelī sāk mirgot kā lampiņas Ziemassvētku eglītē. Izslēdzis galveno dzinēju, Ragnars vispirms pievērš uzmanību indikatoriem, kas svarīgi viņu dzīvībai.

“Gaisa spiediens strauji krītas!”

Pēc lakoniska brīdinājuma rācijā Ragnars noslēdz visas lūkas un aptur gaisa un ūdens apriti starp kuģa moduļiem. Paliek mirgojam indikators par gaisa spiedienu vienā no kravas moduļiem. Tad viņš izmantodams palīgdzinējus novērš kuģa kūleņošanu.

– Vai visiem viss kārtībā? –

Visi viens pēc otra atsaucas, apstiprinot, ka viss ir kārtībā, neskaitot izbīli un pāris zilumus, nobrāzumus un punus. Visi, izņemot Agnetu.

– Agneta? Agneta?! – Ragnars sauc atkārtoti.

– Esmu virtuvē. – viņa beidzot atsaucas, kad visiem jau ir caur prātiem izjoņojuši visi vissliktākie scenāriji. No sāpēm ievaidēdamās, viņa turpina:

– Man sāp sāns. Vajadzēs palīdzību tikt līdz medpunktam. –

– Torsten, Kristīne? –

– Nākam. – atbild dobja balss.

– Tomas, mums tikmēr jānoskaidro, kas noticis ar kuģi. ­–

Sekojot Tomasa uzmanīgajām kustībām ar kontroles svirām, no nelielas lūkas izlido pneimatisko sprauslu virzīts drons un lēnām virzās gar korpusu, pārraidot tā kameras fiksēto skatu uz ekrānu Tomasa priekšā.

– Oho! Paskaties, Ragnar! – Tomas atvieno planšeti no magnētiskajiem stiprinājumiem un pasniedz Ragnaram. Tās ekrānā redzams milzīgs neregulāras formas caurums viena no kravas moduļiem korpusa sānā.

– Izskatās, ka sākumā ir izsisti vai izplēsti vairāki atsevišķi caurumi, tad izplūstošais gaiss ir izrāvis visu pārējo. –

– Tas ir Saules pusē? –

– Jā. Un tur izvietotie saules bateriju paneļi ir sabojāti. –

– Tas izskaidro, kādēļ mēs iegūstam mazāk elektrības nekā patērējam. –

Uzmanīgi vadīdams kuģa palīgdzinējus Ragnars to apgriež gar garenvirziena asi otrādi, pavēršot pret Sauli veselos bateriju paneļus.

– Jau labāk! Bet joprojām patērējam vairāk elektrības nekā iegūstam. –

– Tad atliek samazināt patēriņu, izslēdzot sistēmas, kas nav kritiski svarīgas izdzīvošanai.–

Ragnars rūpīgi pēta instrumentu paneļa slēdžus un indikatorus un kuģa vadības instrukcijas, un vienu pēc otra izslēdz vairākus slēdžus.

– Šo mums nevajag. Šo arī nē. –

Beigās paliek darbojamies dzīvības uzturēšanai svarīgās sistēmas, kā arī sakaru un navigācijas sistēmas.

– Šīs sistēmas mums ir vajadzīgas, ja gribam izdzīvot un sagaidīt palīdzību. Bet joprojām patērējam vairāk elektrības nekā iegūstam! Nedaudz vairāk, bet vienalga tas galu galā iztukšos akumulatoru, un tās būs beigas. –

– Vai navigācijas sistēmu mums vajag? – Tomas jautā, apskatījis elektrības patēriņa diagrammu.

– Ja gribam zināt, kur atrodamies, un paziņot to glābējiem, jā, vajag. –

– Bet vai to vajag visu laiku? Ja mēs tagad noprecizētu atrašanās vietas un virziena datus un tad iestatītu lielāku intervālu starp automātiskajiem mērījumiem, teiksim, četrdesmit astoņas līdz septiņdesmit divas stundas, tas varētu izbalansēt elektrības budžetu. –

Ragnars dod komandu datoram veikt navigācijas mērījumus, un pēc pāris sekundēm viņi iegūst aktuālos atrašanās vietas, virziena un ātruma datus. Tomas piefiksē elektroenerģijas līmeņa izmaiņas akumulatorā un aprēķina elektrības patēriņu.

– Lūk! Ja mēs navigācijas mērījumus veiktu reizi septiņdesmit divās stundās, elektrības ieguve un patēriņš būtu līdzsvarā. –

– Labi, tad tā arī darām. – Ragnars atbild.

Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!