Noteikti būsiet pamanījuši, ka jau šo sestdien, 1. oktobrī, notiek 14. Saeimas vēlēšanas un ikvienam no mums būs iespēja paust savu viedokli par mūsu valsts attīstību nākamajos četros gados.
Šogad piedalīties vēlēšanās ir īpaši svarīgi. Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, populistu un demoagogu popularitātes pieaugums ir izaicinājumi, kuru pārvarēšanai mums ir nepieciešams stabils parlaments un valdība ar neapstrīdamu tautas mandātu. Turpiniet lasīt
Photo by Krisztian Bocsi/Bloomberg via Getty Images
Bieži sastopama ideja, ka klimata pārmaiņas ir kapitālisma tieši izraisītas sekas un, ja cilvēce būtu kapitālisma vietā izvēlējusies sociālismu, tādas nenotiktu.
Pagājušajā nedēļā TV24 diskusiju raidījumā “Kārtības rullis” bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars skaidroja apstākļus, kas nosaka šobrīd augstās energoresursu cenas nevien Latvijā, bet arī visā Eiropā, kā arī Latvijas unikālās situācijas izveidošanās apstākļus.
Raidījuma ieraksts pieejams:
un
Čikāgas pilsētas mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt savu oglekļa pēdu par 62%, tai skaitā izmantojot no atjaunojamajiem un CO2 ne-emitējošiem resursiem iegūtu enerģiju un nodrošinot tās pieejamību. Tas tiek īstenots, noslēdzot vienošanos ar privātu uzņēmumu par jaunas saules enerģijas elektrostacijas ar 593MW jaudu būvniecību, kā arī iepērkot no atjaunojamiem resursiem iegūtu enerģiju no citiem piegādātājiem.
Arī citas Ilionoisas pavalsts pilsētas ir izlēmušas iepirkt enerģiju no jaunās saules enerģijas elektrostacijas.
Tas, ka Čikāgas pilsēta veic šādu pirkumu un izvirza šādu apņemšanos, veicina tirgus attīstību un iedrošina mazākas pilsētas un pašvaldības izvirzīt līdzīgas apņemšanās.
[Roberts Kelters, Vides likuma un politikas centra vecākais pārstāvis]
Anglijas karalis Čārlzs I
8. septebrī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tronī kāpa karalis Čārlzs III.
Šeit atskats vēsturē par to, kāda izvērtās karaļu Čārlza I un Čārlza II vadīšana:
Autors: Thddbfk – Paša darbs, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=81872126
Mazāk kā trīs gadu laikā Pasaules veselības organizācija (PVO) ir izsludinājusi divas globālas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā (public health emergencies of international concern): Covid-19 2020. gada februārī un pērtiķu bakas šī gada jūlijā.
Tai pat laikā ekstrēmus laikapstākļus visa pasaule piedzīvo, un paredzams, ka piedzīvos, arvien biežāk.
Šīs abas lietas ir savstarpēji saistītas. Tādēļ, lai sekmīgāk ierobežotu infekcijas slimību izplatību, nepieciešams apvienot slimību novērošanas un kontroles sistēmas un klimata prognožu modeļus vienotā planētas veselības kontroles sistēmā.
Par to vairāk šajā rakstā: One Health: why we need to combine disease surveillance and climate modelling to preempt future pandemics | The Conversation
Paredzams, ka nesen ASV, Eiropas Savienības, Japānas un Ķīnas pieņemtie lēmumi par pāreju uz elektroautomobiļiem līdz 2035.-40. gadam palielinās pieprasījumu pēc litija vairāk kā divas reizes.
Vai mums būs pietiekami daudz litija, lai īstenotu ambiciozos plānus par pāreju uz klimatneitrālu transportu?
Par to labs skaidrojums šajā Cool Worlds Lab video:
Publiskajās diskusijās es esmu vairākkārt sastapis viedokli, ka Saeimas deputātiem jānosaka termiņa ierobežojums, parasti – divi sasaukumi. Biežāk izmantotie argumenti ir:
Saeimas tīmekļa vietnē ir atrodama informācija par visu parlamenta sasaukumu deputātiem kopš 1990. gadā ievēlētās LPSR Augstākās padomes. Paskatīsimies, kāda tad īsti ir situācija?
Kā ziņo Latvijas sabiedriskie mediji, pirms gada ierosinātā parakstu vākšana par referendumu Satversmes grozījumiem, kas būtu Satversmes 110. pantā ierakstījuši ar aizspriedumiem un aprobežotību manipulējošu populistu ierosināto ģimenes definīciju, ir beigusies, savācot vien trešdaļu no nepieciešamajiem parakstiem.
Tas liecina, ka saprāta, cieņas pret līdzcilvēkiem un patiesu ģimenes vērtību pozīcijas Latvijas sabiedrībā ir pietiekami stipras.
Nesavāc parakstus referenduma rosināšanai par ģimenes jēdziena mainīšanu Satversmē | LSM.lv
Piektdien, 1. jūlijā, pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma Pandēmijas dēļ, es apmeklēju sarunu festivālu LAMPA. Šai rakstā īsumā apkopoju savus iespaidus un pārdomas.
Koraļļu rifi ir nozīmīgas jūras un okeānu ekosistēmas, kas nodrošina dzīves vietu un pārtiku daudziem dažādiem organismiem. Taču tos apdraud dažādi draudi, tai skaitā klimata pārmaiņas. Tādēļ pasaulē tiek īstenotas dažādas koraļlu rifu monitoringa programmas un aizsardzības plāni. Turpiniet lasīt
Pieci Singapūras Nanjangas tehnoloģiju universitātes (Nanyang Technological University – NTU) studenti ir izstrādājuši mākslīgā intelekta programmu Cremer, kas palīdzēs aizsargāt kosmiskajos aparātos izmantotās elektroniskās iekārtas pret kosmiskās vides kaitīgās ietekmes radītiem bojājumiem.
Īpaši svarīgi tas ir Starptautiskajā kosmosa stacijā, kur Cremer tiks izmēģināta. Šai Zemes orbītā riņķojošajā laboratorijā no 2000. līdz 2020. gadam astronauti veikuši gandrīz 3’000 dažādu zinātnisku eksperimentu, un iekārtu bojājumu dēļ zaudēti vai bojāti dati var izgāzt visu eksperimentu.
Avots: NTU students to send machine learning software to International Space Station
Tirgus izpētes uzņēmuma IDC (International Data Corporation) pētnieki aprēķinājuši, ka kopējais pasaulē radīto un apstrādāto datu apjoms jeb globālā datu sfēra 2018. gadā bija 180 zettabaitus (ZB) liela un līdz 2025. gadam pieaugs līdz 33ZB. Datu sfēras ikgadējais pieaugums ir 23%, taču uzņēmumu apstrādāto datu apjoms pieaug divreiz straujāk nekā patērētāju apstrādāto datu apjoms.
Datu zinātnieki patērē vidēji 60% darba laika, vācot un apstrādājot datus, nevis to analīzei.
Šis raksts stāsta, kā efektīva datu analīze, izmantojot arī mākslīgo intelektu, var palīdzēt rūpniecības uzņēmumiem sasniegt nospraustos vides aizsardzības un klimata mērķus un pāriet uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību:
Three ways data is helping industrial companies to achieve environmental KPIs | gulfbusiness.com
Protests pie ASV Augstākās tiesas. Foto: EPA, MICHAEL REYNOLDS
Pagājušajā nedēļā ASV Augstākā tiesa atcēla 1973. gadā pieņemto spriedumu, kas legalizēja abortus. Sprieduma lietā “Rou pret Veidu” (Roe v. Wade) pamatojums bija:
konstitūcija paredz tiesības uz abortu, jo pamatlikumā noteiktas tiesības uz privātumu attiecībā uz savu ķermeni.
Nīderlandiešu veselības aprūpes uzņēmuma Buurtzorg, kas nodrošina kopienā balstītu aprūpi mājās 24 pasaules valstīs, struktūra balstās uz pašorganizējošām veselības aprūpes darbinieku komandām.
Uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Džos de Bloks (Jos de Blok) saka, ka, lai nodrošinātu darbinieku apmierinātību un produktivitāti, organizāciju struktūrai jākļūst elastīgākai, jāsamazina administratīvie un menedžmenta amati, un jādeleģē lielāka brīvība un atbildība tiešā organizācijas darbā iesaistītajiem darbiniekiem.
Manuprāt, mums ir jārada darba apstākļi, kuros cilvēki var elastīgi adaptēt jaunas idejas, mācīties visu laiku… un kur organizācijas struktūra palielina efektivitāti.
