Krišjānis Liepiņš

Pirmā pilnā diena Omišos

Publicēts 17.10.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Skats no rīta pa manas viesnīcas istabiņas logu

Mana viesnīca

Omišu pilsētas jūrmala

Ja gribi redzēt Starigrad cietoksni, jautā karti un norādes viesnīcas recepcijā, un neaizmirsti paņemt līdzi ūdens pudeli.

Un izvēlies sportiskām āra aktivitātēm piemērotu apģērbu.

Ceļa mērķis virs apvāršņa un otrā elpa

Starigrad cietoksnis atrodas 262 metrus virs jūras līmeņa, to sargājuši 15 karavīri

Skats uz Omiš no cietokšņa

Skats uz Omiš no augstākā punkta apkārtnē – cietokšņa torņa.

Šādas trepes ved uz cietokšņa torņa jumtu

Atpakaļceļam izvēlējos vieglāko taku, kas augšupceļā prasot aptuveni 20 minūtes.

Publicēts iekš Mani ceļojumi | Birkas GLOBE, Horvātija, Omiš | Komentēt

Ceļš uz Horvātiju

Publicēts 16.10.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Sestdien, 15. oktobrī, es devos ceļā uz Horvātijas pilsētu Omiš, lai piedalītos nākamnedēļ šeit notiekošajā¹ GLOBE Eiropas un Eirāzijas reģionālajā konferencē.

Kaut kur virs Balkānu pussalas

Splitas lidosta

Piemineklis Balkānu kara veterāniem Omišos jūras krastā

Omišu jūrmalas promināde

Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Mani ceļojumi | Birkas GLOBE, Horvātija, Omiš | Komentēt

Aptauja par ministru padomniekiem

Publicēts 10.10.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Laiku pa laikam sabiedriskajās diskusijās aktualizējas jautājums par ministru biroju konsultatīvajām amatpersonām, to lietderību.

Lai labāk izprastu šo jautājumu, es aicinu Tevi paust savu viedokli šajā aptaujā:

Notiek ielāde…

Publicēts iekš II. 1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Birkas ministri, Ministru kabinets, ministru konsultatīvās amatpersonas, padomnieki, valdība | Komentēt

Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī

Publicēts 27.09.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Noteikti būsiet pamanījuši, ka jau šo sestdien, 1. oktobrī, notiek 14. Saeimas vēlēšanas un ikvienam no mums būs iespēja paust savu viedokli par mūsu valsts attīstību nākamajos četros gados.

Šogad piedalīties vēlēšanās ir īpaši svarīgi. Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, populistu un demoagogu popularitātes pieaugums ir izaicinājumi, kuru pārvarēšanai mums ir nepieciešams stabils parlaments un valdība ar neapstrīdamu tautas mandātu. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš II. 1. 1. Stabils un kvalitatīvs parlaments | Birkas 14. Saeima, atbildība, demokrātija, drošība, ekonomika, godaprāts, izglītība, kompetence, politika, Saeima, tālredzība, valdība, Vienotība, Vēlēšanas | Komentēt

Vai sociālisms būtu novērsis klimata pārmaiņas?

Publicēts 21.09.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Photo by Krisztian Bocsi/Bloomberg via Getty Images

Bieži sastopama ideja, ka klimata pārmaiņas ir kapitālisma tieši izraisītas sekas un, ja cilvēce būtu kapitālisma vietā izvēlējusies sociālismu, tādas nenotiktu.

Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš II. 1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Birkas demokrātija, ekonomika, kapitālisms, klimata pārmaiņas, sociālisms | Komentēt

Kādēļ enerģijas cenas ir tādas, kādas ir?

Publicēts 20.09.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Pagājušajā nedēļā TV24 diskusiju raidījumā “Kārtības rullis” bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars skaidroja apstākļus, kas nosaka šobrīd augstās energoresursu cenas nevien Latvijā, bet arī visā Eiropā, kā arī Latvijas unikālās situācijas izveidošanās apstākļus.

Raidījuma ieraksts pieejams:

Pirmā daļa

Otrā daļa

Trešā daļa

Publicēts iekš I. Gudra un eiropeiska ekonomika | Birkas drošība, Eiropa, ekonomika, Enerģētika, karš, klimata pārmaiņas, Krievija, Latvijas gāze | Komentēt

Čikāga 2025. gadā visas pašvaldības iestādes nodrošinās ar elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem

Publicēts 19.09.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Čikāgas pilsētas mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt savu oglekļa pēdu par 62%, tai skaitā izmantojot no atjaunojamajiem un CO2 ne-emitējošiem resursiem iegūtu enerģiju un nodrošinot tās pieejamību. Tas tiek īstenots, noslēdzot vienošanos ar privātu uzņēmumu par jaunas saules enerģijas elektrostacijas ar 593MW jaudu būvniecību, kā arī iepērkot no atjaunojamiem resursiem iegūtu enerģiju no citiem piegādātājiem.

Arī citas Ilionoisas pavalsts pilsētas ir izlēmušas iepirkt enerģiju no jaunās saules enerģijas elektrostacijas.

Tas, ka Čikāgas pilsēta veic šādu pirkumu un izvirza šādu apņemšanos, veicina tirgus attīstību un iedrošina mazākas pilsētas un pašvaldības izvirzīt līdzīgas apņemšanās.

[Roberts Kelters, Vides likuma un politikas centra vecākais pārstāvis]

Avots: https://www.utilitydive.com/news/chicago-commits-to-100-renewable-energy-at-city-facilities-by-2025/629614/

Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija | Birkas ASV, atjaunojamie energoresursi, ekonomika, klimata pārmaiņas | Komentēt

Kāds liktenis piemeklēja Čārlzu I un II?

Publicēts 13.09.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Anglijas karalis Čārlzs I

8. septebrī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tronī kāpa karalis Čārlzs III.

Šeit atskats vēsturē par to, kāda izvērtās karaļu Čārlza I un Čārlza II vadīšana:

Beheaded and exiled: the two previous King Charleses bookended the abolition of the monarchy | The Conversation

Publicēts iekš Sabiedrība | Birkas Anglija, Lielbritānija, monarhija, vēsture | Komentēt

Lai novērstu jaunas pandēmijas, ir jāapvieno slimību novērošanas sistēmas un klimata modeļi

Publicēts 12.09.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Autors: Thddbfk – Paša darbs, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=81872126

Mazāk kā trīs gadu laikā Pasaules veselības organizācija (PVO) ir izsludinājusi divas globālas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā (public health emergencies of international concern): Covid-19 2020. gada februārī un pērtiķu bakas šī gada jūlijā.

Tai pat laikā ekstrēmus laikapstākļus visa pasaule piedzīvo, un paredzams, ka piedzīvos, arvien biežāk.

Šīs abas lietas ir savstarpēji saistītas. Tādēļ, lai sekmīgāk ierobežotu infekcijas slimību izplatību, nepieciešams apvienot slimību novērošanas un kontroles sistēmas un klimata prognožu modeļus vienotā planētas veselības kontroles sistēmā.

Par to vairāk šajā rakstā: One Health: why we need to combine disease surveillance and climate modelling to preempt future pandemics | The Conversation

Publicēts iekš II. Taisnīgums un drošība | Birkas #Covid19, klimata pārmaiņas, klimats, pandēmija, vide, vienota planētas veselības kontroles sistēma | Komentēt

Vai mums pietiks litija?

Publicēts 23.08.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Paredzams, ka nesen ASV, Eiropas Savienības, Japānas un Ķīnas pieņemtie lēmumi par pāreju uz elektroautomobiļiem līdz 2035.-40. gadam palielinās pieprasījumu pēc litija vairāk kā divas reizes.

Vai mums būs pietiekami daudz litija, lai īstenotu ambiciozos plānus par pāreju uz klimatneitrālu transportu?

Par to labs skaidrojums šajā Cool Worlds Lab video:

Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija | Birkas Cool Worlds Lab, ekonomika, klimata pārmaiņas, litijs, resursi | Komentēt

Vai Saeimas deputātiem jānosaka pilnvaru termiņa ierobežojumi?

Publicēts 15.08.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Publiskajās diskusijās es esmu vairākkārt sastapis viedokli, ka Saeimas deputātiem jānosaka termiņa ierobežojums, parasti – divi sasaukumi. Biežāk izmantotie argumenti ir:

Tas dotu iespēju kandidēt un tikt ievēlētiem plašākam pilsoņu lokam. Jauni cilvēki ienestu Saeimā un likumdošanā jaunas idejas.
Tas mazinātu korupcijas riskus, gan tādēļ, ka deputāti būtu tiem pakļauti īsāku laika posmu, gan tādēļ, ka koruptīvu shēmu izveidei ir nepieciešams laiks.
Ilgstoši “sēžot” Saeimā cilvēks “zaudē saikni ar realitāti” (lai arī ko tas nozīmētu).

Saeimas tīmekļa vietnē ir atrodama informācija par visu parlamenta sasaukumu deputātiem kopš 1990. gadā ievēlētās LPSR Augstākās padomes. Paskatīsimies, kāda tad īsti ir situācija?

Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš II. 1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Birkas demokrātija, Saeima, valdība, Vēlēšanas | Komentēt

Satversmes kropļojums par ģimenes jēdzienu nav atbalstīts

Publicēts 29.07.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Kā ziņo Latvijas sabiedriskie mediji, pirms gada ierosinātā parakstu vākšana par referendumu Satversmes grozījumiem, kas būtu Satversmes 110. pantā ierakstījuši ar aizspriedumiem un aprobežotību manipulējošu populistu ierosināto ģimenes definīciju, ir beigusies, savācot vien trešdaļu no nepieciešamajiem parakstiem.

Tas liecina, ka saprāta, cieņas pret līdzcilvēkiem un patiesu ģimenes vērtību pozīcijas Latvijas sabiedrībā ir pietiekami stipras.

Nesavāc parakstus referenduma rosināšanai par ģimenes jēdziena mainīšanu Satversmē | LSM.lv

Publicēts iekš III.3. Ģimenes un bērni | Birkas cilvēktiesības, demogrāfija, demokrātija, Satversme, tiesiskums | Komentēt

Lielie diskusiju kultūras svētki LAMPA2022

Publicēts 18.07.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Piektdien, 1. jūlijā, pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma Pandēmijas dēļ, es apmeklēju sarunu festivālu LAMPA. Šai rakstā īsumā apkopoju savus iespaidus un pārdomas.

1. att. Diskusija “Drosme. Dinamika. Pārmaiņas.”

Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš II. 1. Godīga un efektīva valsts pārvalde | Birkas demokrātija, diskusija, drošība, LAMPA 2022, taisnīgums | Komentēt

Mākslīgais intelekts atklāj koraļļu rifu dziesmu

Publicēts 11.07.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Koraļļu rifi ir nozīmīgas jūras un okeānu ekosistēmas, kas nodrošina dzīves vietu un pārtiku daudziem dažādiem organismiem. Taču tos apdraud dažādi draudi, tai skaitā klimata pārmaiņas. Tādēļ pasaulē tiek īstenotas dažādas koraļlu rifu monitoringa programmas un aizsardzības plāni. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš I. 1. Izglītība un zinātne | Birkas dabas aizsardzība, jūra, klimata pārmaiņas, koraļļi, mākslīgais intelekts | Komentēt

Singapūras studentu izstrādāta mākslīgā intelekta programma dosies uz Starptautisko kosmosa staciju

Publicēts 01.07.2022 autors Krišjānis Liepiņš

Pieci Singapūras Nanjangas tehnoloģiju universitātes (Nanyang Technological University – NTU) studenti ir izstrādājuši mākslīgā intelekta programmu Cremer, kas palīdzēs aizsargāt kosmiskajos aparātos izmantotās elektroniskās iekārtas pret kosmiskās vides kaitīgās ietekmes radītiem bojājumiem.

Īpaši svarīgi tas ir Starptautiskajā kosmosa stacijā, kur Cremer tiks izmēģināta. Šai Zemes orbītā riņķojošajā laboratorijā no 2000. līdz 2020. gadam astronauti veikuši gandrīz 3’000 dažādu zinātnisku eksperimentu, un iekārtu bojājumu dēļ zaudēti vai bojāti dati var izgāzt visu eksperimentu.

Avots: NTU students to send machine learning software to International Space Station

Publicēts iekš Visuma izpētes hronikas | Birkas mākslīgais intelekts, Singapūra, Visums, zinātne | Komentēt

Krišjānis Liepiņš

Pirmā pilnā diena Omišos

Like this:

Ceļš uz Horvātiju

Like this:

Aptauja par ministru padomniekiem

Like this:

Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī

Like this:

Vai sociālisms būtu novērsis klimata pārmaiņas?

Like this:

Kādēļ enerģijas cenas ir tādas, kādas ir?

Like this:

Čikāga 2025. gadā visas pašvaldības iestādes nodrošinās ar elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem

Like this:

Kāds liktenis piemeklēja Čārlzu I un II?

Like this:

Lai novērstu jaunas pandēmijas, ir jāapvieno slimību novērošanas sistēmas un klimata modeļi

Like this:

Vai mums pietiks litija?

Like this:

Vai Saeimas deputātiem jānosaka pilnvaru termiņa ierobežojumi?

Like this:

Satversmes kropļojums par ģimenes jēdzienu nav atbalstīts

Like this:

Lielie diskusiju kultūras svētki LAMPA2022

Like this:

Mākslīgais intelekts atklāj koraļļu rifu dziesmu

Like this:

Singapūras studentu izstrādāta mākslīgā intelekta programma dosies uz Starptautisko kosmosa staciju

Like this:

Arhīvs

RSS

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Iesaki draugiem:

Like this:

Arhīvs

RSS