Global Social Mobility Index 2020: why economies benefit from fixing inequality
Tuvojas laiks, kad sociālā nevienlīdzība no jauna būs viens no sabiedriskajās diskusijās visvairāk apspriestajiem tematiem. Pārāk liela sociālā nevienlīdzība liecina par neilgtspējīgu sabiedrības ekonomisko modeli, samazina savstarpējo uzticēšanos, un ir labvēlīga augsne noziedzībai un radikālismam. Tad tā kļūst par sabiedrības drošības apdraudējumu. Tādēļ valstij ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem.
Lielu daļu ar MI un ētiku saistīto problēmjautājumu mēs saprotam, bet kādi praktiski soļi būtu jāsper iedzīvotāju aizsardzībai?
Mākslīgais intelekts (MI) var palīdzēt uzlabot mūsu dzīvi. Tam ir būtiskas priekšrocības, salīdzinājumā ar cilvēku, gan rutīnas darbu precīzā izpildē, gan Lielo datu (Big Data) analīzē, kur ir darīšana ar cilvēkam neaptveramu datu apjomu.
Ja mēs šodien apturētu visas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, globālā sasilšana turpinātos vēl kādu laiku, līdz sasniegtu virsotni. Jaunākie pētījumi liecina, ka tas prasītu apmēram 10 gadus (iepriekšējie aprēķini paredzēja apmēram 40 gadus).
Kādēļ tā notiek? Un kā zinātnieki nonāk pie šiem secinājumiem?
Teju ikvienā diskusijā par enerģētiku un klimata pārmaiņām kāds teiks, ka risinājums, lai samazinātu enerģētikas nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vienlaikus nodrošinot cilvēces enerģijas patēriņu, ir kodolenerģija.
Krievijas-Ukrainas karš ir arī nopietns apdraudējums globālajai pārtikas ražošanai, jo abas valstis ir starp lielākajām lauksaimniecības produkcijas, īpaši graudaugu, un pārtikas ražotājām un eksportētājām. Melnās jūras reģionā ir pasaulē auglīgākās augsnes.
Tai pat laikā šī krīze ir laba iespēja reorganizēt lauksaimniecības nozari un veidot to ilgtspējīgāku.
Iepriekš rakstā Cik ilgi dzīvojam un no kā mirstam? es analizēju 2010. gada situāciju ar dzīves ilgumu un izplatītākajiem nāves cēloņiem. Ir pagājuši desmit gadi, aizsaulē devušies vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp diezgan agrā jaunībā, un mēs esam piedzīvojuši gadsimta pandēmiju. Kā ir mainījusies kopējā situācija?
“Pasaules spēcīgākās militārās savienības, kura balstīta uz patiesām vērtībām, līguma 5. pants nav tukša un bezmērķīga runāšana, bet proaktīva darbība, ko mēs redzam šodien, uzņemot mūsu sabiedroto papildspēkus Latvijā.”
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, 24. februāra naktī Latvijā ieradās pirmie 40 karavīri no Itālijā izvietotās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armijas 173. gaisa desanta brigādes. Kopumā plānots uz Latviju pārvietot vairāk nekā 300 karavīru, lai stiprinātu mūsu aizsardzību un demonstrētu ASV apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos.
Ar iebrukumu Ukrainā Vladimirs Putins demonstrē vēlmi atjaunot Krievijas impēriju tās kādreizējās robežās. Tieši tādēļ mums ir jābūt gataviem un spējīgiem aizstāvēt savu valsti, un varam būt pateicīgi par dalību NATO.
Si vis pacem, para bellum. Ja vēlaties mieru, gatavojieties karam.
Kamēr citi astronomi meklē eksoplanētas, Cool Wolds Lab meklē eksomēnešus. Ja reiz mūsu Saules sistēmā mēnešu ir daudz vairāk nekā planētu, kādēļ lai to nebūtu citās zvaigžņu sistēmās ar planētām?
Šai video Cool Worlds Lab vadītājs proferors Deivids Kipings (David Kipping) skaidro eksomēnešu meklējumu metodoloģiju, kā arī iepazīstina ar jaunatklāto eksomēneša kandidātu.
Kamēr jaunais Džeimsa Veba teleskops vēl ir ceļā uz savu “darba vietu” un pakāpeniski veic visas nepieciešamās sagatavošanās darbības, iesaku noskatīties šo video par inženiertehniskajiem izaicinājumiem, kas ir risināti tā radīšanā.
Šo piektdien, 24. decembrī, kosmosā tiek palaists līdz šim lielākais, tehniski sarežģītākais un dārgākais kosmiskais aparāts – Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (James Webb Space Telescope).
Ko tas pētīs? Un kāds no tā labums?
Kā tas strādā?
Cik ilgi un kādus izaicinājumus pārvarot notikusi tā projektēšana un būvniecība?
Par to visu lielisks skaidrojums šajā video:
Savukārt šeit var iepazīties ar oficiālo informāciju par teleskopa palaišanu un sekot tai līdzi:
Klimata eksperti ir jau sen brīdinājuši, ka klimata pārmaiņas var izraisīt arī badu, ievērojami samazinot lauksaimniecības ražas un pārtikas pieejamību.
Pēc ilgstošiem testiem robotizēto virtuvju ražotājs “Roboeatz” ir atvēris savu restorānu, kur ēdienu gatavo robots. Virtuvē ir divas gatavošanas ierīces un viens industriālais robots, kas stundā var apkalpot līdz 30 cilvēkiem.
The Ingenuity helikopteris uz Marsa, sēžot tur, kur Perseverance zonde to nolikusi 2021. gada 5. aprīlī (NASA/JPL-Caltech)
Šā gada 18. februārī uz Marsa nolaidās NASA zonde Perseverance, un kopā ar to uz Sarkano planētu ceļu mēroja arī The Ingenuity helikopteris. The Ingenuity sākotnējais mērķis bija tehnoloģijas izmēģinājums, un tas ir pirmais cilvēka būvētais lidaparāts, kas ir lidojis citas planētas atmosfērā. Nozīmīguma ziņā tas tiek salīdzināts ar brāļu Raitu pirmo lidojumu.
Sākotnēji The Ingenuity bija paredzēts veikt 4-5 lidojumus, taču tagad tas ir veicis desmit lidojumus, katru arvien riskantāku par iepriekšējo, un tam ir dots jauns uzdevums: izlūkot apkārtni, tai skaitā vietas, kur Perseverance zonde nevar piekļūt.
The Ingenuity 10. lidojuma plāns ar ceļrāžiem. (NASA/JPL-Caltech/University of Arizona)
Latvijas Republikas Saeima
Plašākā informācija par Latvijas likumdevēju. Sēžu darba kārtības, likumprojekti (iespēja sekot tiem ar RSS), frakciju viedokļi, informācija par deputātiem, kā arī sabiedrības līdzdalību. Arhīvs.
Ministru kabinets
Plašākā informācija par Latvijas valdību jeb izpildvaru. Informācija par Ministru prezidentu un visiem ministriem, saites uz visu ministriju mājas lapām, tiešās pārvaldes iestāžu, politikas plānošanas dokumentu un pētījumu datu bāzes.
RT @GMeluskans: Man allaž mazliet dīvains licies Kremļa akcents uz TIK agresīvu cīņu pret LGBT. Acīmredzot, ka minoritāšu tiesības viņuprāt… 6 hours ago
