Krišjānis Liepiņš

International Orbital Port is made of three parts. First is lower docks where orbital cargo ships are docking to deliver supplies for sustaining port and cargo for interplanetary ships, and passenger ships transferring crews and passengers to the port or from port to the ground, and facilitate annual rotation of port’s crew. The second part is three upper docks where interplanetary ships are assembled and docked to wait for their travel. Both of these parts, designed similar to the International Space Station, the predecessor of the port, are stationary for incoming ships to be able to dock, and like onboard any orbiting spacecraft state of weightlessness is experienced. The third part is a wheel with radius of three hundred meters made of dense metal frames, placed perpendicularly to the central axle joining other two parts together. On the inner side of the wheel several habitat modules for port’s crew and for crews and passengers of interplanetary ships waiting their travel are placed. Modules housing food-growing greenhouses, sports facilities for crew and guests to work-out, water circulation, atmosphere and climate control systems are placed alongside them. This part is rotating with a speed of two rounds per minute to ensure living modules have artificial gravity that is critical for a prolonged stay in orbit.

1. Since first permanent human settlements were build on the planet Mars, for local timekeeping purposes their inhabitants addopted the Darian Calendar made by Tomas Gangale on Year 1985. Its 24 moths are named after Zodiacal constelations using their Latin and Sanscrit names. The epoch year is a Year 1609/-10 by Earthly calendar, when Italian astronomer Galileo Galilei made first telescopic observation of the planet Mars. More information here: http://ops-alaska.com/time/gangale_mst/darian.htm

Starptautisko orbitālo ostu veido trīs daļas. Pirmā ir apakšējie doki, kur pietauvojas orbitālie kravas kuģi, piegādājot gan ostas uzturēšanai nepieciešamās preces, gan starpplanetāro reisu kravas, un pasažieru kuģi, kas nogādā ostā un no ostas uz virszemi kuģu apkalpes un pasažierus, un nodrošina ostas apkalpes ikgadējo rotāciju. Otrā daļa ir trīs augšējie doki, kur tiek būvēti un pietauvoti savu reisu gaidot starpplanetāriem ceļojumiem paredzētie kuģi. Šīs abas daļas, kas veidotas līdzīgi ostas priekštecei Starptautiskajai kosmosa stacijai, ir nekustīgas, lai ienākošie kuģi varētu pietauvoties, un tajās jūtams bezsvara stāvoklis kā jebkurā orbītā riņķojošā kosmosa kuģī. Trešā daļa ir abas pārējās daļas savienojošajai centrālajai asij perpendikulāri novietots no blīviem metāla režģiem veidots rats ar trīssimt metru rādiusu, gar kura iekšmalu izveidoti dzīvojamie moduļi. Tajos dzīvo ostas personāls un savu reisu gaidot uzturas starpplanetāro kuģu apkalpes un pasažieri. Tiem līdzās izvietotas arī siltumnīcas pārtikas audzēšanai, vairāki sporta kompleksi apkalpes un viesu treniņiem, ūdens aprites, atmosfēras un klimata kontroles sistēmas. Šī daļa rotē ar ātrumu divi apgriezieni minūtē un nodrošina dzīvojamajos moduļos ilgstošai dzīvei orbītā būtisko mākslīgo gravitāciju.

1. Kopš pirmo pastāvīgo cilvēku apmetņu izveidošanas uz Marsa, to iedzīvotāji vietējā laika skaitīšanas vajadzībām adaptējuši Tomasa Gangeila 1985. gadā izveidoto Dariana kalendāru, kura 24 mēneši nosaukti Zodiaka zvaigznāju latīniskajos un sanskrita vārdos. References jeb “0.” gads ir 1609./-10. gads pēc Zemes kalendāra, kad itāļu astronoms Galileo Galilejs veic pirmo teleskopisko Marsa novērojumu. Vairāk informācijas šeit: http://ops-alaska.com/time/gangale_mst/darian.htm

They travel peacefully on the hundred and eighty-sixth day of their journey. Finished his breakfast Ragnar place his dishes in the dishwasher when Agneta glides in kitchen sleepy and dreary.

Mierīgi rit viņu ceļojuma simtu astoņdesmit sestā diena. Paēdis brokastis, Ragnars ieliek traukus trauku mazgājamajā mašīnā, kad Agneta samiegojusies un drūma ieplanē virtuvē.

Skafandrā tērpies un ķiveri padusē turēdams, priecīgu melodiju svilpodams Pēteris soļo pāri stāvlaukumam pie automobiļa, kura vadīšanai viņš šorīt ir norīkots. Pie tā viņu jau gaida skafandros tērpušos cilvēku bariņš, aktīvi sarunādamies.

– Pēteris Ozoliņš? – pievērsusi uzmanību viņam jautā moža sieviete ar ciešā bizē sapītiem tumši brūniem matiem, kas līdz tam stāvēja pretī pārējiem, kaut ko skaidrodama.

– Tas pats! – Pēteris atsaucas.

– Šodien mēs esam Jūsu krava. Doktore Margarēte Karenbauere! – Viņa stādās priekšā un sniedz roku, tad īsi iepazīstina ar pārējo zinātnieku komandu, kas dodas lauka pētījumā ievākt augšņu paraugus.

Vakara krēslai satumstot viņi dodas atpakaļceļā. Šoreiz automobili vada Emanuels, viens no pētnieku grupas dalībniekiem, kamēr Pēteris sēž pasažieru kabīnē līdzās Margarētei.

– Uz kādu jautājumu jūs meklējat atbildi? –

– No kurienes mēs nākam? – Margarēte atbild ar savas universitātes lekcijas ievadjautājumu. Manīdama sarunas biedra nemainīgajā sejas izteiksmē patiesu interesi, viņa turpina:

– Mēs meklējam dzīvības pazīmes. Ja izdotos tādas atrast un šeit kādreiz ir bijusi dzīvība, vai tā un dzīvība uz Zemes ir līdzīgas vai atšķirīgas? No tā būtu secināms, vai tām ir kopīgs izcelsmes avots kaut kur Visumā, vai uz katras planētas dzīvība radusies neatkarīgi. –

– Vai esat kaut ko jau atraduši? –

– Vēl ne, bet mēs te strādājam tikai četrus gadus. –

– Tev ir fascinējošas pelēkās šūniņas! ­–

– Paldies par komplimentu! – pasmaidījusi un nosarkusi Margarēte atbild.

– Tā kā ir jau diez gan vēls, es palieku šai pilsētā pa nakti. Vai tev interesētu vakara pastaiga un vakariņas manā kompānijā? –

– Jā, tas būtu patīkami! –

– Tad nosūtīšu savas viesnīcas koordinātas un sarunāsim tikšanos, labi? –

Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!

Suited in a pressure suit and holding his helmet and whistling merry melody Peter walks over the parking lot to the vehicle he is appointed to drive today. He is already awaited by a small group of people lively chatting.

– Peter Ozolins? – a woman previously standing in front of others and explaining something turns her attention towards him.

– The same! – Peter responds.

– We are your cargo today. Dr Margarete Karenbauer! – She introduces herself and shake a hand, then briefly introduce with the rest of the team of researchers going to a field trip to collect soil samples.

When evening dusk sets they are heading back. This time vehicle is driven by Emanuel, member of the science team, while Peter sits in passenger cabin next to Margarete.

– What question are you looking answer to? –

– Where have we come from? – Margarete routinely replies with an introductory question of her lesson at the University. Noticing the expression of genuine interest in conversation partner’s face that hasn’t change, she continued:

– We are searching for signs of life. If we find them and there used to have a life at some point in the past, is it similar to life on Earth or different? That could lead to a conclusion about whether they have a common source somewhere in the Universe or life on each planet has originated independently. –

– Have you found anything? –

– Not yet, but we are working just four years here. –

– You have a fascinating grey matter! –

– Thank you for a compliment! – Margaret reply smiling and blushing.

– As it is already quite late, I am staying in this town overnight. Would you be interested in an evening walk and dinner with me? –

– Yes, that would be nice! –

– Alright! I will send you the coordinates of my hotel and let’s arrange a meeting, OK?

This story is a part of my new novel which will be available staring with next Martian New Year. I would appreciate feedback very much!