Dati palīdz rūpniecības uzņēmumiem sasniegt vides aizsardzības un klimata rādītājus

Tirgus izpētes uzņēmuma IDC (International Data Corporation) pētnieki aprēķinājuši, ka kopējais pasaulē radīto un apstrādāto datu apjoms jeb globālā datu sfēra 2018. gadā bija 180 zettabaitus (ZB) liela un līdz 2025. gadam pieaugs līdz 33ZB. Datu sfēras ikgadējais pieaugums ir 23%, taču uzņēmumu apstrādāto datu apjoms pieaug divreiz straujāk nekā patērētāju apstrādāto datu apjoms.

Datu zinātnieki patērē vidēji 60% darba laika, vācot un apstrādājot datus, nevis to analīzei.

Šis raksts stāsta, kā efektīva datu analīze, izmantojot arī mākslīgo intelektu, var palīdzēt rūpniecības uzņēmumiem sasniegt nospraustos vides aizsardzības un klimata mērķus un pāriet uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību:

Three ways data is helping industrial companies to achieve environmental KPIs | gulfbusiness.com

Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija | Birkas , , , | Komentēt

Abortu aizliegums joprojām ir neadekvāts sieviešu tiesību ierobežojums un nerisina problēmu

Protests pie ASV Augstākās tiesas. Foto: EPA, MICHAEL REYNOLDS

Pagājušajā nedēļā ASV Augstākā tiesa atcēla 1973. gadā pieņemto spriedumu, kas legalizēja abortus. Sprieduma lietā “Rou pret Veidu” (Roe v. Wade) pamatojums bija:

konstitūcija paredz tiesības uz abortu, jo pamatlikumā noteiktas tiesības uz privātumu attiecībā uz savu ķermeni.

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš III.2. Veselība, III.3. Ģimenes un bērni | Birkas , , , , , | Komentēt

Ardievas priekšniekiem?

Nīderlandiešu veselības aprūpes uzņēmuma Buurtzorg, kas nodrošina kopienā balstītu aprūpi mājās 24 pasaules valstīs, struktūra balstās uz pašorganizējošām veselības aprūpes darbinieku komandām.

Uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Džos de Bloks (Jos de Blok) saka, ka, lai nodrošinātu darbinieku apmierinātību un produktivitāti, organizāciju struktūrai jākļūst elastīgākai, jāsamazina administratīvie un menedžmenta amati, un jādeleģē lielāka brīvība un atbildība tiešā organizācijas darbā iesaistītajiem darbiniekiem.

Manuprāt, mums ir jārada darba apstākļi, kuros cilvēki var elastīgi adaptēt jaunas idejas, mācīties visu laiku… un kur organizācijas struktūra palielina efektivitāti.

Avots: Do we need bosses? This CEO says we need to rethink workplace structures for young people and our mental health

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija | Birkas , , | Komentēt

Kā SpaceX Starship pārveidos astronomiju?

Tu noteikti jau esi dzirdējis par ASV uzņēmuma SpaceX ambiciozo kosmosa kuģa projektu Starship. Šajā Cool Worlds Lab video skaidrots, kā šī projekta sekmīga īstenošana varētu mainīt astronomiju.

Publicēts iekš Visuma izpētes hronikas | Birkas , , , | Komentēt

Vai mēs varētu pārvērst Zemi par teleskopu?

Jau kopš Galileo Galileja laikiem astronomi būvē arvien lielākus un lielākus teleskopus, lai ieskatītos arvien tālāk un tālāk Visumā un izzinātu arvien smalkākas detaļas. Bet teleskopu būvei izmantotajiem materiāliem ir noteikti fizikāli ierobežojumi, kā arī līdz ar teleskopa izmēru pieaug arī izmaksas.

Šajā Cool Worlds Lab video skaidrota ideja par terraskopu – teleskopu, kas radīts un darbojas, izmantojot mūsu planētu Zemi.

Publicēts iekš Visuma izpētes hronikas | Birkas , , | Komentēt

Zinātnieki atraduši veidu, kā padarīt tomātus par bagātīgu D vitamīna avotu

Siltumnīcā augoši tomāti

D vitamīns cilvēka organismā palīdz regulēt kalcija izmantošanu, piemēram, stiprinot kaulus. Turklāt, kā liecina pierādījumi, zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar augstāku sirds un asinsites sistēmas slimību risku un citām veselības problēmām.

Lielbritānijas un Dienvidkorejas zinātnieki atklājuši, kā ar nelielu gēnu modifikāciju panākt, lai tomāti uzkrāj D vitamīna sintēzei nepieciešamu vielu, kas parasti atrodama dzīvnieku izcelsmes produktos. Tas var būtiski palīdzēt valstīm, kur D vitamīna nepietiekamība ir izplatīta problēma (to vidū ir arī Latvija).

Avots: Scientists turn tomatoes into a rich source for vitamin D | Science.org

Publicēts iekš Dažādi | Birkas , , | Komentēt

Kā darbojas Javelin prettanku raķešu sistēma?

Vieglā, mobilā un efektīvā prettanku raķešu sistēma FGM-148 Javelin ir kļuvusi par vienu no Ukrainas pretestības Krievijas iebrukumam simboliem.

Kā tā darbojas? Par to labs un izsmeļošs stāsts šajā video:

 

Publicēts iekš II.2. Iekšējā un ārējā drošība | Birkas , , | Komentēt

Pirmā komerciālā lidosta ir saņēmusi licenci kosmosa kuģa nolaišanās nodrošināšanai

Dream Chaser kosmosa kuģis. Credit: Sierra Space

ASV Federālā aviācijas pārvalde (The Federal Aviation Administration – FAA) ir piešķīrusi Hantsvilas (Huntsvil) starptautiskajai lidostai ASV Alabamas pavalsts ziemeļos licenci uzņēmuma Sierra Space būvētā kosmosa kuģa Dream Chaser (attēlā) nolaišanās nodrošināšanai.

Sierra Space ir noslēgusi līgumu ar NASA par sešām Starptautiskās kosmosa stacijas apgādes misijām, kura izpilde ir atkarīga no šīs licences.

Avots: HSV airport granted FAA license to land commercial space vehicle

Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz komerciāliem kosmosa ceļojumiem un nākotni, kurā no vismaz vienas komerciālas lidostas katrā kontinentā varēsim doties ceļojumā ārpus savas planētas atmosfēras un atgriezties no tā. Tas pavērs daudz plašākas iespējas Visuma izpētē un apguvē.

Publicēts iekš I. 4.1. Visuma kolonizācija | Birkas , | Komentēt

Sociālā mobilitāte ir svarīgāka par ienākumu vienlīdzību

Global Social Mobility Index 2020: why economies benefit from fixing inequality

Tuvojas laiks, kad sociālā nevienlīdzība no jauna būs viens no sabiedriskajās diskusijās visvairāk apspriestajiem tematiem. Pārāk liela sociālā nevienlīdzība liecina par neilgtspējīgu sabiedrības ekonomisko modeli, samazina savstarpējo uzticēšanos, un ir labvēlīga augsne noziedzībai un radikālismam. Tad tā kļūst par sabiedrības drošības apdraudējumu. Tādēļ valstij ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem.

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš III. Iekļaujoša izaugsme | Birkas , | Komentēt

Vai mēs dzīvojam datorsimulācijā?

Šajā Cool Worlds Lab video skaidrota simulācijas hipotēze, kāda nozīme tam, vai tā ir patiesa vai nē, un argumenti par un pret.

Publicēts iekš Visuma izpētes hronikas | Birkas , | Komentēt

Kā vienoties par mākslīgā intelekta ētikas praksi?

Lielu daļu ar MI un ētiku saistīto problēmjautājumu mēs saprotam, bet kādi praktiski soļi būtu jāsper iedzīvotāju aizsardzībai?

Mākslīgais intelekts (MI) var palīdzēt uzlabot mūsu dzīvi. Tam ir būtiskas priekšrocības, salīdzinājumā ar cilvēku, gan rutīnas darbu precīzā izpildē, gan Lielo datu (Big Data) analīzē, kur ir darīšana ar cilvēkam neaptveramu datu apjomu.

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija | Birkas , | Komentēt

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai apturētu Zemes sasilšanu?

Ja mēs šodien apturētu visas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, globālā sasilšana turpinātos vēl kādu laiku, līdz sasniegtu virsotni. Jaunākie pētījumi liecina, ka tas prasītu apmēram 10 gadus (iepriekšējie aprēķini paredzēja apmēram 40 gadus).

Kādēļ tā notiek? Un kā zinātnieki nonāk pie šiem secinājumiem?

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš III.6. Vide | Birkas | Komentēt

Vai kodolenerģija var palīdzēt samazināt SEG emisijas?

Foto: Markus Distelrath on Pexels.com

Teju ikvienā diskusijā par enerģētiku un klimata pārmaiņām kāds teiks, ka risinājums, lai samazinātu enerģētikas nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vienlaikus nodrošinot cilvēces enerģijas patēriņu, ir kodolenerģija.

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš II.3. Ekonomiskā drošība | Birkas , , , | Komentēt

Mākslīgais intelekts ilgtspējīgai lauksaimniecībai un pārtikas apgādei

Krievijas-Ukrainas karš ir arī nopietns apdraudējums globālajai pārtikas ražošanai, jo abas valstis ir starp lielākajām lauksaimniecības produkcijas, īpaši graudaugu, un pārtikas ražotājām un eksportētājām. Melnās jūras reģionā ir pasaulē auglīgākās augsnes.

Tai pat laikā šī krīze ir laba iespēja reorganizēt lauksaimniecības nozari un veidot to ilgtspējīgāku.

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija, II.3. Ekonomiskā drošība, III.7.1. Lauksaimniecība | Birkas , | Komentēt

ES apstiprina pirmo mākslīgā intelekta ierīci automatizētai rentgena analīzei

(Foto: Harlie Raethel/Unsplash)

Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi uzņēmuma Oxipit izstrādātās autonomās medicīnisko izmeklējumu ierīces ChestLink izmantošanu.

Turpiniet lasīt

Publicēts iekš III.2. Veselība | Birkas | Komentēt