Pagājušajā rudenī kampaņas “Par dzīvību” rīkotāji no jauna aktualizēja diskusiju par abortiem un to aizliegšanu, kas nonākusi pat līdz Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai*. Šai jaunajā diskusijā vislabāk savus argumentus ir pamatojusi Providus pētniece Linda Curika (savos bloga rakstos “Aborts ir sievietes tiesības!” un “Par dzeguzēm, piekabēm un liekuļiem“). Šai rakstā iepazīstināšu ar savu viedokli par šo problēmu.

Protams, abortu skaits ir jāsamazina, un ideālā situācijā tie vispār netiek veikti. Tomēr aizliegums nav labākais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai, jo tam būtu nopietnas negatīvas sekas.

1. Nelegālo abortu pieaugums. Abortu aizliegums nemazinās abortu skaitu, tie tik un tā tiks veikti, bet nelegāli, nepiemērotos apstākļos, neprofesionāli, kas tieši vai netieši izraisīs šo sieviešu nāvi. Un demogrāfiskajai situācijai, par ko tā raizējas kampaņas “Par dzīvību” rīkotāji, tas būs daudz lielāks kaitējums nekā pašlaik abortos nogalinātie embriji (7,1 tūkstotis 2011. gadā). Sievietei nomirstot nelegāla aborta rezultātā, viņai vairs nebūs iespēju radīt citus bērnus.
2. “Abortu tūrisms”. Citu valstu pieredze rāda, ka sievietes no valstīm, kur aborti ir aizliegti, dodas tos veikt uz valstīm, kurās tas ir atļauts. Tomēr pašu kampaņas “Par dzīvību” rīkotāju izvēlētie stāsti par to, kā sievietes izlēmušas veikt abortu, liecina, ka viens no būtiskiem faktoriem šī lēmuma pieņemšanā ir finansiālais. Lai arī mums tuvākās valstis – Igaunija un Lietuva – ir salīdzinoši tuvu un, pateicoties Šengenas zonai, viegli sasniedzamas, vairumam sieviešu, kas izvēlēsies abortu, šī iespēja var nebūt pieejama.

Lai samazinātu abortu skaitu, jāsāk ir ar seksuālo izglītību ģimenē un skolā. Katrs pusaudzis un jaunietis veido savu seksuālās uzvedības modeli, un šai procesā viņam nepieciešama pilnīga un objektīva informācija par visiem seksualitātes aspektiem – partneru izvēli, kontracepciju, grūtniecību un citām sekām. Un galvenā loma šai procesā ir ģimenei, jo tieši no vecākiem pusaudži gaida informāciju un padomus par šo svarīgo dzīves jomu, ko tik tikko ir atklājuši un sāk iepazīt.

Otra nozīmīgā vide, kur pusaudzis var iegūt nepieciešamo informāciju par seksualitāti un ar to saistītajiem jautājumiem, ir skola, kas sevišķi svarīgi ir pusaudzim, kura vecāki paši par to neko nezina vai nav spējīgi šo informāciju sniegt. Turklāt skolai šai jomā ir vēl viens būtisks uzdevums – lauzt ģimenes “potētos” aizspriedumus.

Nākamais svarīgais pasākums abortu skaita samazināšanā ir sniegt pilnvērtīgu informāciju par visām iespējamajām aborta sekām, par alternatīvām, un atbalstu (galvenokārt, psiholoģisku)  brīdī, kad sieviete kaut kādu iemeslu dēļ nonāk līdz lēmumam – veikt vai neveikt abortu. Un Latvijā vairākas organizācijas sniedz atbalstu grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes situācijā (plašāku informāciju var atrast Labklājības ministrijas mājaslapā).

Situācijas, kurās sievietes domā par abortu, ir ļoti dažādas, un neviens tās nesaprot labāk par pašām sievietēm. Tādēļ lēmums par to ir jāatstāj pašas sievietes ziņā. Un liedzot iespēju izvēlēties, netiks panākts vēlamais rezultāts.

Mani uztrauc tas, ka Saeimas apakškomisija, kas izveidota speciāli demogrāfijas problēmu risināšanai, tik daudz uzmanības velta tik maznozīmīgai problēmai! Jo salīdzinājumā ar augsto mirstību un emigrāciju, kur runa ir par četras reizes lielākiem skaitļiem, 2011. gadā reģistrēti 7,1 tūkstotis mākslīgo abortu (skat. 1. attēlu). Turklāt 20 gadu laikā (kopš 1991. gada) to skaits ir samazinājies pieckārtīgi (skat. 2. attēlu).

1. att. Aborti, mirstība un emigrācija Latvijā 2011. gadā jeb demogrāfijas problēmu salīdzinājums

2. att. Abortu dinamika Latvijā no 1991. līdz 2011. gadam

Latvijai demogrāfijas jomā ir svarīgas problēmas, kurām nepieciešami nopietni, kompleksi, pārdomāti risinājumi. Aborti, kuru skaits konsekventi sarūk, nav to vidū.

__________

* Ar visu diskusiju, sākot no 1996. gada, var iepazīties šeit: http://politika.lv/article/aborts