Rīgas 6. vidusskola | Flickr.com
Šodien sākas jauns mācību gads – jauna darba sezona pedagogiem un skolēniem. šis ir nozīmīgs datums tiem, kuri māca, kuri mācās un viņu ģimenēm.
Atgādinu, ka skolotājiem ir šai pasaulē lielākā atbildība – atbildība par bērnu nākotnēm. Skolotājs būtiski ietekmē to, kādu profesiju jaunietis nākotnē izvēlēsies. Savukārt agrākajā skolas vecumā skolotājs ietekmē arī bērna personības veidošanos jeb to, par kādu cilvēku bērns izaugs. Ar šo es aicinu gan valdību, gan sabiedrību pienācīgi novērtēt skolotāju darbu. Tam pietiktu ar skolotāja darba atvieglošanu, atbrīvojot no liekas birokrātijas, kā arī cilvēcīgu attieksmi no vecākiem un citiem sabiedrības locekļiem, piemēram, padomājot pirms kaut ko sakām par izglītību un ar to saistītām lietām.
Pašiem skolotājiem man ir stāsts no manas personīgās pieredzes. Skolas laikā man negāja matemātika – es neredzēju tai jēgu. Skolotāja teica: “Mācies, jo tas ir svarīgi!”, un galu galā piespieda mani to mācīties. Bet es vienalga neredzēju tai jēgu. Līdz brīdim, kad man to vajadzēja pielietot praksē.
Šī stāsta vēstījums ir – jūs skolēniem dodat instrumentus, bet ir jāmāca tos lietot. Vislabākais veids, kā apgūt zināšanas, īpaši matemātiku u.c. eksaktās zinības, ir pielietot tās praksē.
Skolēniem bieži trūkst motivācija mācīties. Es to zinu, jo pats esmu bijis skolēns, kā arī esmu mēģinājis mācīt. Mūsdienās mācīšanās motivāciju īpaši grauj ziņas par cilvēkiem, kuri pelnī miljonus, kaut arī nav pabeiguši pat vidusskolu, kā, piemēram, Ričards Brensons. Tomēr šādi cilvēki, kuri arī bez izglītības, tikai ar iedzimtu talantu spējīgi gūt lielus panākumus, pasaulē ir ārkārtīgi liels retums. Tādēļ visdrošākais ceļš uz panākumiem ir izglītība, jo tā dod instrumentus panākumu gūšanai, pat ja to jēgu un kā tos izmantot sapratīsit vairākus gadus pēc skolas absolvēšanas. Skolā galvenais ir iemācīties mācīties, lai tad, kad sapratīsiet – ko tieši dzīvē gribat darīt, būtu vieglāk to iemācīties.
Vecākiem šodien vēlos atgādināt par jūsu atbildību bērna izglītošanā. Bieži sastopams, ka vecāki gaida no skolas, ka tā izglītos un izaudzinās viņu bērnus, uzveļot skolai savu atbildību. Skola to nespēj, un tai tas nav jādara. Vecāku pienākums ir piedalīties savu bērnu izglītības procesā. Mani vecāki to darīja, pretējā gadījumā es 5. klasē būtu pametis skolu un diez vai šodien būtu apguvis pamatizglītību. Bet man ir augstākā izglītība un es zinu, ko vēl es gribu iemācīties. Tādēļ negaidiet no skolas, ka tā izdarīs to, kas jāizdara jums, dariet to paši.
Jaunajā mācību gadā es novēlu ikvienam skolotājam, skolēnam un vecākam, lai pietiek pacietība, neizsīkst zinātkāre un netrūkst iedvesma jauniem atklājumiem!
Krišjānis Liepiņš 