Šonedēļ Nacionālā apvienība (NA) izvirzīja ultimātu nākamā gada budžeta sarunām – atcelt savulaik Aināra Šlesera lobēto uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un uzņēmējdarbībā. Paldies viņiem par šī jautājuma aktualizēšanu, bet šīs sistēmas pilnīga atcelšana nav pareizais risinājums. Tā ir jāuzlabo, lai tā nestu lielāko iespējamo labumu Latvijas ekonomikai. Tādēļ vien, ka šīs sistēmas autors ir Šlesers, tā nav slikta.

Nekustamā īpašuma iegāde (kas kopš šīs sistēmas ieviešanas ir 80% no darījumiem, kuru dēļ ir piešķirtas uzturēšanās atļaujas) ir vienreizējs darījums un, lai arī cik liela būtu darījuma summa, nodokļu un nodevu ieņēmumi no tā un citi ar to saistītie pozitīvie efekti – kā darbs un ienākumi celtniekiem, sētniekiem un apsaimniekotājiem – neatsver risku, ka tādējādi veidosies jauni nekustamā īpašuma un būvniecības burbuļi, kas, kā visi burbuļi, agrāk vai vēlāk plīsīs (cilvēku, kas varētu un gribētu uzturēšanās atļaujas dēļ Latvijā iegādāties vairāk kā 100’000 latu vērtu nekustamo īpašumu, skaits nav bezgalīgs). Ja vien nekustamo īpašumu neizmanto uzņēmējdarbībā, tā iegāde nav investīcija un nedod ekonomikai ilgtspējīgu labumu, tādēļ par to nav jāpiešķirt uzturēšanās atļauja.

Savukārt investīcijas uzņēmējdarbībā, radot jaunas darba vietas un regulārus nodokļu maksājumus un veicinot vietējo patēriņu, dotu reālu un ilgtspējīgu labumu Latvijas ekonomikai un ir veicināmas, arī piešķirot uzturēšanās atļaujas. Bet šai gadījumā, manuprāt, uzturēšanās atļauja cilvēkam jāpiešķir, ja viņam ir biznesa plāns un finansējums tā īstenošanai, vai finansējums, ko viņš ir gatavs ieguldīt biznesa plāna īstenošanā, kā arī pierādāms šī biznesa plāna īstenošanas fakts un sasniegti noteikti, Latvijas ekonomikai vēlami, rezultāti – piemēram, radītas X jaunas darba vietas ar Y atalgojumu un augstu pievienoto vērtību.

Savukārt NA paustajām bažām par uzturēšanās atļauju saņēmēju draudiem latviešu tautas pastāvēšanai nav pamata. 2012. gada 1. janvārī* Latvijā ar termiņuzturēšanās atļaujām uzturējās 15’957 cilvēki, no tiem nekustamā īpašuma pircēji – 1’430, kapitālsabiedrību investori – 99 un kredītiestāžu ieguldītāji – 382. Salīdzinājumam – kā studenti un apmaiņas programmās šeit uzturējās 1’972 cilvēki… Es esmu pilnīgi drošs, ka šādu “apdraudējumu” latviešu tauta ir spējīga pārciest, ja reiz pārcieta 50 gadus okupācijā, 2. Pasaules karu un masveida deportācijas un trimdu.

_____

* Jaunākie PMLP mājas lapā atrodamie dati.