MISIJA: LATVIJAS JAUNĀ SIMTGADE

Man ir vīzija par brīvas, demokrātiskas, tiesiskas, nacionālas, sociāli taisnīgas Latvijas Republikas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību vienotā un stiprā Eiropā.

Brīvu Latviju veido brīvi cilvēki, suverēni, pašapzinīgi un atbildīgi savas dzīves un labklājības veidotāji. Indivīda brīvība ir valsts brīvības pamats, tā jāpaplašina un jāaizsargā, būtiski pārvērtējot valsts iejaukšanos ekonomikā un sabiedrības dzīvē.

Tiesiska Latvija ir valsts, kurā likuma un neatkarīgas, taisnīgas un uzticamas tiesas vara ir vispāratzīta vērtība, taisnīgums ir pieejams ikvienam. Tiesiska valsts arī stingri un konsekventi iestājas par starptautisko tiesību ievērošanu un rāda priekšzīmi, apzinoties, ka tas ir valsts pašas labākajās interesēs.

Nacionāla Latvija apvieno cilvēkus, kas vēlas piederēt Latvijas tautai un pieņem latviešu valodu un kultūru kā vienotas nācijas pamatu.

Sociāli taisnīga Latvija ir valsts, kurā visiem tās iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas iespējas sasniegt savus mērķus, nodrošināt savu un savas ģimenes labklājību, un kas palīdz ikvienam, kam tas ir nepieciešams.

Lai to īstenotu, 13. Saeimai jāsasniedz sekojoši mērķi:

Gudra, droša, eiropeiska, tiesiska un iekļaujoša izaugsme un labklājība.

Lai to īstenotu, jāveic sekojoši uzdevumi:

Gudra un eiropeiska ekonomika

Jaunās Vienotības dalībai Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī ir skaidrs mērķis: panākt gudru, drošu, eiropeisku, tiesisku un iekļaujošu mūsu valsts izaugsmi un līdz ar to labklājību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs vēlamies, lai Latvija ir droša un pārtikusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar stabilu ekonomisko izaugsmi, kurā ir labi apmaksātas darba un izaugsmes iespējas ikvienam. Ar cienījamām algām, stiprām ģimenēm un augstākām pensijām. Ar stabilu nodokļu sistēmu un atbalstu uzņēmējdarbībai, nevis tās kavēšanu. Kur godīga pārvalde, tiesiskums un atklātība uzvar korupcijas un nihilisma elpu.

Izglītība un zinātne

Nākotnes labklājības pamats ir kvalitatīva izglītība, mūsdienīgs saturs pamata un vidējā izglītībā un izcilība augstākajā izglītībā un zinātnē.

Ārvalstu filmu un TV raidījumu subtitrēšana

Šobrīd Latvijas televīzijā pārraidītās Rietumu filmas un raidījumi tiek dublēti latviešu valodā, savukārt Krievijas – subtitrēti. Tādējādi televīzijas skatītājiem nostiprinās krievu valodas zināšanas, bet ir traucēta citu Eiropas Savienības valstu valodu apguve.

Norvēģijā un citās valstīs visas ārvalstu filmas tiek subtitrētas. Rezultātā Norvēģijas iedzīvotāji ļoti labi pārvalda angļu valodu, vienlaikus saglabājot norvēģu valodas. Arī Latvijā ir bijuši īsi epizodiski izmēģinājumi, par kuru rezultātiem nekas nav zināms.

Latvijai jāpārņem šī prakse, visas ārvalstu filmas un raidījumus subtitrējot.

Televīzijas skatītāji uzlabos savas svešvalodu zināšanas, ārvalstu filmas un TV raidījumus skatoties oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

 

Finanses un nodokļi

Nodokļu politikai ir jābūt vienkāršai, saprotamai, viegli administrējamai un taisnīgai. Tas veicina uzticēšanos valstij un motivāciju maksāt nodokļus, atvieglo nodokļu administrēšanu un ietaupa laiku un naudu gan valstij, gan privātpersonai, un veicina nodokļu iekasēšanas efektivitāti.

Iedzīvotāji nepārmaksās Iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par ienākumiem, kas nepārsniedz neapliekamo minimumu to neiekasēs

Latvijai jāpārņem daudzviet Rietumos īstenotā prakse ienākumus, skaitītus visus kopā, kas nepārsniedz likumā noteikto ar IIN neapliekamo minimumu, ar IIN neaplikt. Valsts rīcībā ir dažādos reģistros apkopota informācija par visiem katra iedzīvotāja deklarētajiem ienākumiem, ikvienam strādājošajam ir VID EDS reģistrēta elektroniska algas nodokļa grāmatiņa, un 2012. gadā Latvija īstenoja fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanu. Šo informāciju apkopojot vienotā regulāri aktualizētā datu bāzē ir iespējams IIN iekasēt no brīža, kad konkrētā nodokļu maksātāja ienākumi pārsniedz likumā noteikto IIN neapliekamo minimumu. Tas ļautu cilvēkam uzreiz saņemt visu nopelnīto naudu, samazinātu IIN administrēšanas izmaksas, kā arī motivētu cilvēkus deklarēt pilnībā visus savus ienākumus.

Godīga pārvalde

Valsts strādā iedzīvotāju labā. Plaša un aktīva pilsoniskā sabiedrība palīdz nodrošināt valsts pārvaldes darba atklātību un atbildību sabiedrības priekšā. Valsts pārvaldes uzticamībai un reputācijai svarīgi nesaudzīgi apkarot korupciju un nodrošināt tiesiskumu. Jāatvieglo sabiedrības līdzdalība valsts un pašvaldību darbā, priekšstāvju izvirzīšanā un sadarbībā ar tiem.

Pūļa finansējums politiskām kampaņām

Pašreiz iespējas piesaistīt finansējumu politiskām, īpaši priekšvēlēšanu, kampaņām ir stipri ierobežotas, praktiski tās aprobežojas ar salīdzinoši nedaudzu turīgu personu ziedojumiem. Tas rada pamatu šaubām gan par ziedotāju patiesajiem motīviem atbalstīt konkrētās partijas un kandidātus, gan par ievēlēto amatpersonu godaprātu, pieņemot konkrētus lēmumus, kas ne vienmēr ir bez pamata. Savukārt paplašināt ziedotāju loku traucē gan Latvijas sabiedrības salīdzinoši zemais labklājības līmenis, gan Latvijas sabiedrības ļoti augstā neuzticēšanās politiķiem un politiskajām institūcijām.

Tai pat laikā ir ierobežots gan ziedojumu, gan maksimālais atļautais priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu apjoms un veikti citi pasākumi ‘naudasmaisu’ ietekmes politikā mazināšanai. Loģisks solis ir ļaut priekšvēlēšanu – gan partiju un partiju apvienību saraksta, gan individuālu kandidātu – un citām politiskajām kampaņām piesaistīt pūļa finansējumu (crowdfunding).

Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma reforma

Pēdējo pāris gadu notikumi ar sociālo tīklu, īpaši Facebook, izmantošanu dezinformācijas kampaņām un vēlēšanu ietekmēšanai, aktualizējuši nepieciešamību mainīt priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, īpaši attiecībā uz aģitāciju internetā, lai tas atbilstu jaunajai interneta un sociālo tīklu veidotajai realitātei, nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem vēlēšanu dalībniekiem un atbalstītu radošas un inovatīvas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas ar nelielu budžetu. Tas ļautu ienākt politikā un startēt vēlēšanās daudz plašākam cilvēku lokam, palielinot konkurenci uz vēlētiem amatiem un ideju piedāvājuma lomu.

Valsts pārvaldes atvērtie dati

Informācijas atklātības likums paredz, ka iestāde pēc savas iniciatīvas, ja uzskata to par lietderīgu, vispārpieejamu informāciju var publicēt internetā atvērto datu formātā kopā ar informācijas metadatiem. Realitātē vairākums iestāžu vispārpieejamo informāciju publicē vai dara pieejamu formātos, kas izslēdz atkalizmantošanu. Tam nav nekāda pamata, tādēļ valsts un pašvaldību iestādēm internetā publicētajai vispārpieejamajai informācijai jānodrošina piekļuve atvērto datu formātā. Tas atvieglos sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību darbā.

Plašāka informācija par šiem uzdevumiem pieejama šeit.

Nāc diskutēt!

Ja vēlies atbalstīt misiju Latvijas jaunajai simtgadei, iepazīsties ar iespējām un izvēlies sev piemērotāko.