16. okt 2011 09:54
Šajā nedēļas nogalē, kamēr visi normāli cilvēki atpūšas un bauda brīvdienas, jauno valdību veidojošo partiju pārstāvji strādā pie topošās valdības deklarācijas.
Arī es tajā piedalos, un esmu iesniedzis vairākus priekšlikumus un iebildumus izglītības, zinātnes un valodas sadaļā.
Nodaļā “Augstākā izglītība, zinātne un pētniecība” mans priekšlikums:
- Valsts budžeta finansētās studiju vietas augstskolām piešķirt konkursa kārtībā.
Savukārt iebildumi:
- “jāpanāk, ka līdz 2014. gadam valsts dibinātās augstskolās studijas uzsākot bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās ikviena studējošā izmaksas sedz publiskais sektors” – kas nozīmē ieviest augstāko izglītību, par kuru maksās visi, arī tie, kuri to neapgūst. Turklāt tādējādi tiktu apdraudēta augstākās izglītības kvalitāte. Nopietna tās uzlabošanās panākama, ja pēc tā būs pieprasījums no studējošo un studētgribētāju puses, un tas radīsies tad, ja par studijām būs jāmaksā, nevis varēs to iegūt bez maksas. No valsts budžeta studijas būtu jāapmaksā cilvēkiem, kuri paši tās apmaksāt nevar, bet spēj sasniegt noteiktus (pietiekami augstus) akadēmiskos rezultātus.
- Nepiekrītu “Nodot visas valsts dibinātās augstskolas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā līdz 2012. gada 1. janvārim.” Manuprāt, Latvijas Mūzikas akadēmijai, Mākslas akadēmijai un Kultūras akadēmijai kā augstākās izglītības infrastruktūras objektiem jābūt Kultūras ministrijas pārraudzībā un Nacionālajai Aizsardzības akadēmijai – Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, bet par pedagogiem no “A” līdz “Ž” – izglītību, atalgojumu, tālākizglītību utt. – jābūt atbildīgai IZM, savukārt izglītības saturs būtu jāveido, sadarbojoties IZM un konkrētās nozares ministrijai.
- Nepiekrītu “Jāveicina uz studentu centrētas izglītības attīstību” – izglītībai, jo sevišķi augstākajai, ir jābūt centrētai uz rezultātu. Akadēmiskās izglītības gadījumā tas ir zinātnes attīstība, profesionālās – augsta profesionālā kvalifikācija.
“Vispārējā un profesionālā izglītība”
Šai nodaļā mani ierosinājumi ir:
- “Izglītības saturā prioritārām jābūt prasmēm patstāvīgi mācīties, analītiskajām un kritiskās domāšanas, sadarbības, svešvalodu un Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanas prasmēm”.
Iebildumi:
- Runājot par veidu, kā palielināt vidējo izglītību ieguvušu jauniešu īpatsvaru, tiek piedāvāts noteikt “ierobežojumus personām līdz 30 gadu vecumam, kas neapgūst vidējo izglītību.” Kas tie varētu būt par ierobežojumiem? Par to nav bijušas vispār nekādas diskusijas, kaut gan tādas noteikti ir vajadzīgas, ja šādas idejas parādās, tādēļ nevar apņemties to ieviest (iekļaut valdības deklarācijā).
- Tāpat nepiekrītu plānotajam līdz 2013. gada 1. septembrim profesionālās izglītības iestādes un kompetences centrus nodot pašvaldībām. Kvalitatīvā profesionālajā izglītībā visvairāk ieinteresēti ir uzņēmēji, tādēļ, manuprāt, profesionālās izglītības iestādes būtu jānodod attiecīgo nozaru uzņēmumiem vai to apvienībām (organizācijām, asociācijām).
Šai deklarācijā nepelnīti aizmirstas ir vēl divas svarīgas jomas – interešu izglītība un mūžizglītība.
Interešu izglītība, kas sniedz iespējas harmoniskai un vispusīgai personības attīstībai, kā arī profesionālajai orientācijai, šai deklarācijā ir tikai pieminēta vienā no punktiem pašās beigās. Turklāt tehniskā jaunrade, viena no interešu izglītības nozarēm, ir pamats, lai jaunieši ieinteresētos par inženierzinātnēm un tehnoloģijām un tās apgūtu arī formālās izglītības ietvaros. Tādēļ tai nepieciešams tāds pat atbalsts kā formālajai izglītībai – pamata, vidējai un augstākajai – un arī šīs jomas problēmu risinājumiem būtu jāveltī atsevišķa nodaļa.
Mūžizglītībā ir nepieciešams radīt patstāvīgi apgūto zināšanu un prasmju novērtēšanas un atzīšanas sistēmu. Un nebūt viss ir kārtībā ar tālākizglītību, kvalifikācijas paaugstināšanu/pārkvalifikāciju.
RSS - Posts