(c:) Minerva B

Pēdējos pāris mēnešus es strādāju pie jauna literārā projekta — detektīvromānu sērijas, kuras galvenā varone ir Konemaravilles policijas detektīve Šarlīna Blanšeta.

Konemaraville ir viena no lielākajām pilsētām uz Jupitera mēness Eiropas un reģiona galvaspilsēta. Šādā vārdā nosaukta pēc reģiona, kura vidienē tā atrodas — Konamaras haosa.

Sērijā iekļauto stāstu darbība notiek tālā nākotnē, kad cilvēki kļuvuši nenovecojoši. Šarlīna pati ir 120 gadus jauna. Dzimusi un uzaugusi Konemaravillē, konditora Šarla un baristas Agneses ģimenē. Nepilnu gadsimtu dienējusi bruņotajos spēkos, bijusi kosmosa kuģu pilote un komandiere.

Lasītāja pirmā tikšanās ar Šarlīnu ir grāmata “Antikrists, I daļa”.

Venilo Veinmans, ģenētiķis, kas pētījis Alcheimera slimību, nogalināts ar stileta dūrienu sirdī. Šķetinot nozieguma pavedienus, drīz vien kļūst skaidrs, ka darīšana ir ar sērijveida slepkavu, kura mērķis ir ilgdzīvošanas un nenovecošanas pētījumos iesaistīti zinātnieki.

Līdz ar detektīvi Blanšetu lasītājs izzinās cilvēces tumšākos noslēpumus, kā arī transhumānisma ētiskās dilemmas. Vai ar gēnu inženierijas nodrošinātu nemirstību pietiek, lai kļūtu par pārcilvēku? Vai kļūt par pārcilvēku patiesi ir mērķis, uz kuru ir vērts tiekties? Vai tieksme pēc nemirstības ir cilvēka augstprātības virzīta?