Vēlēšanu sistēma ir tikai viens no instrumentiem politikas ietekmēšanai

instrumentu_kasteTuvojoties vēlēšanām, publiskajās diskusijās biežāk parādās viedoklis, ka pastāvošās politiskās problēmas atrisināmas, mainot vēlēšanu sistēmu. Taču, tāpat kā māju nevar uzcelt izmantojot tikai vienu instrumentu, arī izcila vēlēšanu sistēma nevar atrisināt visas politiskās problēmas.

Vēlēšanu sistēmas vienīgais uzdevums ir nodrošināt pilsoņu satversmīgo tiesību izvēlēties priekšstāvjus ievēlamajās institūcijās (Saeimā, pašvaldību domēs) īstenošanu. Tā pēc būtības ir analoģiska darbinieku rekrutēšanai uzņēmumā. Ir dažādas pieejas darbinieku rekrutēšanai – caur personīgajiem kontaktiem, publicējot darba sludinājumus, piedāvājot prakses vietas studentiem, piesaistot personāla atlases kompāniju – un no izvēlētās pieejas ir atkarīgs, cik veiksmīgi uzņēmums atradīs konkrētajam darbam piemērotāko darbinieku. Taču tas, cik sekmīgi un produktīvi darbinieks veiks savus uzdevumus ir atkarīgs no citiem ar rekrutēšanas procesu nesaistītiem faktoriem, piemēram, atalgojuma sistēmai, tam kā ir sabalansēta, no vienas puses, darba izpildes kontrole un, no otras puses, darbinieka brīvība un iespēja pašam uzņemties atbildību par savu darbu, darbinieku iniciatīvu atbalstīšana, kāds emocionālais klimats tiek veidots kolektīvā, darbinieka personības un profesionālās īpašības u.c. Tāpat vēlēšanu sistēma vairāk vai mazāk veiksmīgi palīdz vēlētājiem izvēlēties savus priekšstāvjus, taču tam, kā ievēlētie priekšstāvji dara savu darbu un īsteno vēlētājiem dotos solījumus, nav nekāda sakara ar vēlēšanu sistēmu.

Pašreizējā Latvijas vēlēšanu sistēma savu uzdevumu veic izcili un saprātīga vēlētāja interesēs. Iespēja grozīt sarakstu, pievelkot plusiņu vēlamajiem kandidātiem un svītrojot nevēlamos, palīdz vēlētājam paust savu viedokli par partijas izvirzītajiem kandidātiem. Ir piemēri no nesenām vēlēšanām, kad saraksta līderi ar daudzu vēlētāju svītrojumiem “nokrīt” uz saraksta beigām un netiek ievēlēti*.

Atliek vien vēlētājam saprast sistēmas pamatprincipus un tai pamatā esošo filosofiju. Proti, primārā ir izvēle par sarakstu, un (teorētiski) katrs saraksts pārstāv konkrētu vīziju par valsti un tās vēlamo attīstības virzienu. Vēlētājs izvēlas partiju, kas piedāvā viņa pārliecībai atbilstošāko vīziju. Izvēlējies sarakstu, ko atbalsta, vēlētājs var izvērtēt partijas piedāvātos kandidātus un atbalstīt tos, kuri, viņaprāt, ir spējīgi īstenot piedāvāto vīziju un risinājumus. Un katra vēlētāja individuālā izvēle ietekmē kopējo visu vēlētāju izvēļu summu, 12. Saeimas vēlēšanās tikai 896 punkti šķīra ievēlēto Lolitu Čigāni un neievēlēto Veiko Spolīti (ieguva mandātu uz laiku, kamēr Edgars Rinkēvičs pilda ministra pienākumus).

Latvijas politiskās problēmas ir saistītas galvenokārt ar nepietiekamu sabiedrības līdzdalību starp vēlēšanām, kas atstāj brīvu vietu lielākai naudas ietekmei uz politiku. Taču iedzīvotājiem ir pieejams plašs līdzdalības iespēju klāsts:

  • dalība politiskajās partijās, ko, pēc delfi.lv apkopotajiem datiem, izmanto apmēram 1% balstiesīgo pilsoņu, ir labākais veids, kā iegūt informāciju par politiskajiem lēmumiem tieši no to pieņēmējiem (ja izvēlētajai partijai ir pārstāvji vēlētajās institūcijās) un iesaistīties politikas veidošanā paužot savu viedokli un diskutējot darba grupās;
  • apvienoties nevalstiskajās organizācijās (NVO), lai, nepretendējot uz politisku varu, piedalītos personīgi interesējošas un labi pazīstamas jomas politikas plānošanā, veicinātu sabiedrības un politiķu izpratni par to un pieņemto lēmumu kvalitāti;
  • sazināties un tikties ar amatpersonām, lai pārrunāt interesējošās tēmas vai konkrētas likumdošanas iniciatīvas;
  • piedalīties referendumos un parakstu vākšanās, t.sk. to organizēšanā, kas, pateicoties modernajām tehnoloģijām, ir vieglāk kā jebkad;
  • u.c.

Cik aktīvi un kvalitatīvi šie instrumenti tiek izmantoti? Te ir ļoti liels potenciāls, kura pilnvērtīgai izmantošanai ir nepieciešams, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu atļauties veltīt sabiedrības kopējo interešu īstenošanai gana daudz laika. Kā arī nemitīgi jāturpina pilnveidot NVO atbalsta sistēma, pirmais solis būtu no valsts budžeta programmas “NVO fonds” finansēt trīs gadu projektus.

Ar vienu instrumentu māju uzbūvēt nav iespējams. Tāpat ir naivi cerēt, ka ar izmaiņām vēlēšanu sistēmā iespējams atrisināt visas politiskās problēmas valstī. Vēlēšanu sistēmai ir viens konkrēts uzdevums, un Latvijas pašreizējā daudz slīpētā un pilnveidotā vēlēšanu sistēma to veic izcili un saprātīga vēlētāja interesēs. Taču tā ir tikai viens no daudzajiem instrumentiem pilsoņa rīku kastē, lai panāktu vēlamo rezultātu, ir gana aktīvi un kvalitatīvi jāizmanto arī pārējie.


* Skat. Olafa Pulka un Sarmītes Ēlertes rezultātus 12. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, ar attiecīgi 14031 un 15725 svītrojumiem nokrītot no 9. vietas uz pēdējo un 10. vietas uz priekšpēdējo, vai Aigara Štokenberga rezultātus 11. Saeimas vēlēšanās Zemgales apgabalā, ar 6212 svītrojumiem nokrītot no 1. vietas uz pēdējo.

This entry was posted in Sabiedrība and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli