Vai sociālisms būtu novērsis klimata pārmaiņas?

Photo by Krisztian Bocsi/Bloomberg via Getty Images

Bieži sastopama ideja, ka klimata pārmaiņas ir kapitālisma tieši izraisītas sekas un, ja cilvēce būtu kapitālisma vietā izvēlējusies sociālismu, tādas nenotiktu.

Šīs esejas autors piedāvā iedomāties alternatīvu vēsturi, kurā sociālisma revolūcija ir sākusies nevis 1917. gadā atpalikušā, agrārā, pus-feodālā Krievijā, bet gan 1918./19. gadā Vācijā1 – industriāli attīstītā, turīgā (salīdzinoši), demokrātiskā valstī, tieši tā, kā Kārlis Marks to paredzējis. No Vācijas sociālisms izplatās Eiropā un tālāk pārējā pasaulē, un līdz 1930. gadiem ir triumfējis visā pasaulē, pilnībā izskaužot kapitālismu.

Šādā gadījumā modernā industriālā labklājība, kādu šodien baudām Rietumu pasaulē – mājokļi, elektrība, ātrs un komfortabls transports, un arī patēriņa preces – tiktu nodrošināta visiem pasaules cilvēkiem.

Un tas viss – dedzinot fosilos energoresursus un emitējot atmosfērā oglekļa dioksīdu. To autors pamato ar to, ka, pretēji eko-sociālistu paustajam, fosilie energoresursi dod iespēju nodrošināt enerģiju tur, kur tā ir nepieciešama, un ar to ir pārāki par 19. gs. pieejamajām alternatīvām, kas atkarīgas no dabas apstākļiem.

Pie galīgā secinājuma par fosilo energoresursu patēriņa un tā radīto CO2 emisiju sasaisti ar klimata pārmaiņām un to potenciālajām katastrofālajām sekām zinātne nonāca 1980. gados. Ļoti sasprindzinot iztēli, varam pieņemt, ka globālajā sociālismā pie šī secinājuma zinātne varētu būt nonākusi vienu vai divas desmitgades agrāk. Līdz tam cilvēce būtu patērējusi fosilos energoresursus tieši tāpat kā tas noticis realitātē, tēraudu un cementu ražojusi tieši ar tām pašām metodēm, un klimata pārmaiņas arī sociālismā būtu bijušas tieši tādas pašas vai pat sliktākas.

Tad autors pauž domu, ka sociālisms būtu atrisinājis klimata pārmaiņu problēmu daudz efektīvāk nekā kapitālisms, ko virza dzīšanās pēc peļņas.

Autors acīmredzami balsta šo domu uz pieņēmumu, ka globālais sociālisms būtu izveidojies pēc Skandināvijas sociāldemokrātijas parauga.

Reālā sociālisma valstu – Padomju Savienības, Ķīnas, Ziemeļkorejas, Kubas u.c. – kā arī Eiropas 1930. gadu vēsture liecina, ka visticamāk globālais sociālisms būtu tieši tāds pat asiņaini brutāls un represīvs totalitārais režīms kāds bija Padomju Savienībā un joprojām ir Ķīnā un Ziemeļkorejā.

Tādā gadījumā mums joprojām nenāktu ne prātā uztraukties par klimata pārmaiņām. Zinātnieki, kas celtu trauksmi, tiktu apklusināti ar atlaišanu no darba, aizliegumu ieņemt akadēmisku amatu un ieslodzījumu gulagā, un pārējie klusētu bailēs no šāda liktens, jo tas traucē Partijas plāniem par sociālisma sabiedrības industriālo attīstību. To pierāda arī vides piesārņojums un degradācija sociālisma valstīs, par ko pilna aina mediju un pilsoniskā aktīvisma brīvības ierobežojumu dēļ nav līdz galam redzama.

Lai arī naftas kompānijas ir darījušas un joprojām dara visu, kas ir to varā, lai pēc iespējas ilgāk aizkavētu pāreju uz citiem enerģijas avotiem2, mēs šodien zinām par klimata pārmaiņām un ka to cēlonis ir fosilo energoresursu patēriņš tieši pateicoties kapitalistiskajos Rietumos pastāvošajai brīvībai un tiesiskumam.

Reālajā pasaulē jebkāda sociālisma revolūcija ir nolemta neveiksmei tā paša iemesla dēļ, kādēļ kapitālisms, saprātīgā kombinācijā ar atsevišķiem sociālisma elementiem, ir vienīgā laika un sociālo eksperimentu pārbaudi izturējusī ekonomiskā sistēma:

Kapitālisms ir dabiska ekonomiskā sistēma, kas ir attīstījusies līdz ar cilvēci desmitiem tūkstošu gadu laikā, sākot ar darbu dalīšanu un specializāciju pirmajās nometnieku sabiedrībās, kas pārgāja no medībām un dabas velšu vākšanas uz zemkopību un amatniecību.

Kā pierāda minētā eseja, kapitālisms nav klimata pārmaiņu cēlonis, jo tās izraisošās CO2 emisijas fosilo energoresuru patēriņa rezultātā būtu radījusi arī sociālisma sabiedrība.

Klimata pārmaiņu, un visu pārējo vides problēmu, cēlonis ir alkatība. Nevis viena vai otra ekonomiskā sistēma.


Vēres

  1. kur realitātē sociālistu revolūcija izgāzās
  2. Autors piemin, ka ExxonMobil algotie zinātnieki par fosilo energoresursu patēriņa radītajām sekām esot zinājuši apmēram desmitgadi agrāk par pārējo zinātnes pasauli.
Šis ieraksts tika publicēts II. 1. Godīga un efektīva valsts pārvalde ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Uzraksti savu viedokli