26. aprīlī Saeima 2. lasījumā pieņēma asas diskusijas izraisījušo likumprojektu “Grozījumi likumā ‘Par tautas nobalsošanu un referendumu ierosināšanu'”. Tā pretinieku galvenais (un vienīgais) arguments ir tāds, ka tie referendumu ierosināšanu padarītu praktiski neiespējamu.
Vai tiešām?!
Šajos grozījumos būtiskākais ir jaunā likumprojektu iesniegšanas kārtība. Ja līdz šim likumprojekta ierosinātājiem bija jāsavāc 10’000 vēlētāju paraksti, lai to iesniegu Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas vāca pārējos likumprojekta ierosināšanai nepieciešamos 10% vēlētāju parakstus, tam tērējot ap 0,5 miljoniem latu, tad tagad
1) likumprojekta ierosinātājiem pašiem jāsavāc visu nepieciešamo 10% vēlētāju paraksti;
2) šo parakstu vākšanu organizē pēc jaunas kārtības.
Un jaunā kārtība būs sekojoša:
- Parakstu vākšanai izveido iniciatīvas grupu. Tā var būt:
- politiskā partija vai to apvienība;
- 10-15 vēlētāji.
- Iniciatīvas grupu reģistrē CVK, iesniedzot attiecīgu veidlapu un likumprojektu. CVK 60 dienu laikā:
- reģistrē iniciatīvas grupu un likumprojektu;
- nosaka termiņu iesniegumā un likumprojektā konstatēto trūkumu novēršanai;
- atsaka iniciatīvu grupas un likumprojekta reģistrāciju, ja:
- iniciatīvas grupa neatbilst šī likuma prasībām (nav tas, kas tā var būt);
- likumprojekts nav pēc formas un satura pilnībā izstrādāts.
- Kad iniciatīvas grupa un likumprojekts veiksmīgi reģistrēts, iniciatīvas grupai 12 mēnešu laikā jāsavāc 10% vēlētāju parakstu, tie jāapstiprina pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā. Tos var vākt arī elektroniski, nodrošinot:
- parakstītāju identifikāciju;
- fizisko personu datu aizsardzību.
- Savāktos parakstus iesniedz CVK, kas saskaita parakstus un pārbauda, vai visi paraksti ir derīgi. Ja likumprojektu ir parakstījuši 10% vēlētāju, CVK 3 dienu laikā paziņo par to Valsts prezidentam. Tālāk tas iet ierasto gaitu likumdošanas procesā.
- Ja CVK atsaka inicatīvu grupas un likumprojekta reģistrēšanu, to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas to izskata 3 tiesnešu sastāvā 1 mēneša laikā, un tās lēmums nav pārsūdzams.
- Likumprojekta atbilstību Satversmei var apstrīdēt Satversmes tiesā.
Par izmaksām
Pēc šobrīd spēkā esošās kārtības, likumprojekta iniciatoriem ir jāsavāc 10’000 vēlētāju parakstu (kas ir 0,6% no 1’545’004 vēlētāju) un tas izmaksā 20’000 latu. Tad CVK vāc pārējo 144’500 vēlētāju parakstu, tam no valsts budžeta iztērējot ap 500’000 latu. Līdz ar to visiem nodokļu maksātājiem ikviena iniciatīva, neatkarīgi no tā, vai to atbalsta 10% vēlētāju un tā nonāk līdz Saeimai, vai nē, izmaksā ap 520’000 latu.
Pēc jaunās kārtības iniciatīvas grupai būs pašai jāsavāc 10% jeb 154’500 vēlētāju balsu un pašai jāmaksā par to apstiprināšanu, kas izmaksātu ap 309’000 latu. Bet, kā jau minēts, parakstus varēs vākt arī elektroniski, “ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.” [likumprojekts, 22. pants]. To nodrošina internetbanka, ko izmanto vietne “Mana balss.lv“, un tā nemaksā neko, tādējādi šīs izmaksas var būtiski samazināties.
Taču būtiskākais ir tas, ka nodokļu maksātājiem parakstu vākšana neizmaksās necik!
Jautājums bija:
Vai koalīcijas virzītie grozījumi likumā par referendumiem padarīs referendumu ierosināšanu neiespējamu?
Atbilde:
Likumprojekta ierosināšanas kārtība kļūs sarežģītāka.
Likumprojekta ierosinātājiem tā, pēc tradicionālās kārtības, izmaksās dārgāk, bet būs iespējams parakstus vākt elektroniski, kas būs par brīvu.
Ņemot vērā arī faktu, ka valsts budžeta nauda netiks tērēta tam, lai noskaidrotu, vai 10% vēlētāju atbalsta, piemēram, visu krievu deportēšanu, un nebūs iespējams savākt parakstus par citiem absurdiem priekšlikumiem (kas līdz šim bija iespējams), es uzskatu, ka jaunā kārtība ne tikai neatņems tautai tiesību ierosināt likumprojektus, bet daudz efektīvāk darbosies kā siets, kas atsijās labas idejas no dažāda veida ekstrēmistu murgiem.
Kāpēc Tu sagrozi faktus? Idejas pretinieki neapgalvo, ka tās realizācija padarīs referendumus neiespējamus. Jautājums ir par to, kādām sabiedrības grupām to ierosināšana tiks apgrūtināta. Plānoto reformu rezultāts būs līdzdalības iespēju sašaurināšana cilvēkam parastajam. Pamēģini kaut vai tai pašā par velti esošajā “mana balss” pavākt parakstus, ja tev nav informatīva atbalsta – redzēsi, cik tas ir “viegli iespējams”. Toties it nemaz netiks skarti dažādi ekstrēmiskie (un ne tikai) grupējumi, par kuriem Tu tā vaidi un kuriem ir pietiekami savu un ārvalstu līdzekļu visdažādākajām akcijām. Atbalstot šo koalīcijas ideju, tu ne tikai šauj ar lielgabalu pa zvirbuli, bet piedevām esi vēl izvēlējies nepareizo zvirbuli.
Tieši argumentu: “Tas padarīs referendumus neiespējamus” esmu dzirdējis no šīs iniciatīvas pretiniekiem – gan Saeimas opozīcijas deputātiem, gan vienkāršiem pilsoņiem.
Cilvēkam parastajam likumprojekta ierosināšana izmaksās tos pašus 2 latus par paraksta notariālu apstiprināšanu, vai, izmantojot elektronisko autentifikāciju, pieņemot, ka tam pēkšņi nebūs nepārvarams e-paraksta lobijs un tiks dota iespēja autentificēt parakstu caur internetbanku, – tikai netiešas izmaksas saistībā ar tam patērētajiem interneta resursiem.
Likumprojektā ir vēl vesela nodaļa, ko šeit neapskatīju, bet kas regulē aģitāciju parakstu vākšanai un pirms referenduma. Tā ir pilnīgi jauna, līdz šim tāda nodaļa šai likumā nav bijusi. Atsaucoties uz likumprojekta iniciatoru argumentiem – tās mērķis ir novērst nekontrolējamu Krievijas vai kādas citas nedraudzīgas valsts finansējumu dažādām destabilizējošām akcijām, kāda bija pēdējais, valodas, referendums. Ja Tev vai kādam citam ir interese, varu paanalizēt arī to, taču ikviens var, sekojot saitei rakstā, iepazīties ar likumprojektu un veikt savu analīzi.
Runājot par “ManaBalss” – neesmu mēģinājis tur nevienu iniciatīvu virzīt, bet pazīstu cilvēkus, kas ir virzījuši. Un pēc viņu teiktā – tur nepieciešami 100 paraksti, lai iniciatīva kļūtu publiski redzama. Un cik Tev “draugiem.lv” ‘draugu’? Bet tālāk vismaz procenti 70-80 atkarīgi no iniciatīvas apraksta.
P.S. Šeit visi komentāri, pēc noklusējuma uzstādījuma, tiek moderēti, tādēļ nevajag satraukties par to, ka Tavs komentārs neparādās uzreiz pēc pievienošanas. Man ir samērā liela pieredze interneta diskusijās, un tā liecina, ka moderēšana ir absolūta nepieciešamība, citādi diskusijai ātri vien zūd kvalitāte.
P.P.S. Tavus pārējos komentārus, pēc paša lūguma un tādēļ, ka dublē šo, izdzēsu.
Tu pilnībā izslēdz gadījumus, kad referendumus grib ierosināt vesela grupa “cilvēku parasto” – vai arī pats nekad neesi mēģinājis kaut ko vākt un organizēt. Kā tad palika ar “Vienotības” pašas iniciēto referendumu? Toreiz dikti priecājāties par šo iespēju. Referendumi nav domāti tikai, lai kaut ko mainītu, ir arī gadījumi, kad tos rīko, lai izmaiņas nepieļautu – piemēram, kā bija ar drošības likumu izmaiņām vai lielo uzņēmumu privatizāciju. Dēļ visiem šiem plāniem nākamajās vēlēšanās, piemēram, lielāko daļu balsu paņems SC vai TB un tava “Vienotība” paliks opozīcijā. Tad pozīcija izlems kaut ko ārprātīgu, bet tu nevarēsi neko mainīt, jo paša rokām būsi palīdzējis norakt vienīgo iespēju.
“Kā tad palika ar “Vienotības” pašas iniciēto referendumu?”
Kādu referendumu Tu ar to domā?
Pirmkārt, “cilvēkus parastos” Tu pārāk steriotipizē.
Tas, ka cilvēks ir tikai vienkāršs pilsonis, nevis oligarhs vai vienkārši miljonārs, nenozīmē, ka viņš ir kaut ko noorganizēt nespējīgs muļļa. Cilvēki ir dažādi, ar atšķirīgiem temperamentiem, darbaspējām, “apgriezieniem”, dažādām prasmēm. Un tie, kas šobrīd ierosina likumprojektus, ejot šo ceļu, manuprāt, spēs to izdarīt arī pēc jaunās kārtības. Vai traucēs tas, ka jāizveido un jāpiereģistrē iniciatīvas grupa? Bet kurai no iepriekšējām parakstu vākšanām visu no A līdz Z ir noorganizējis viens cilvēks?
Otrkārt, ja kādai idejai būs 1/10 pilsoņu atbalsts, tad būs neatkarīgi no tā, vai cilvēkam par to jāmaksā pašam vai to apmaksā valsts. Un ja nebūs, tad nebūs pat ja valsts cilvēkam maksās par to, lai viņš parakstās, un iniciatori varēs izstiepties un sarauties. Bet tas, ka valsts tērē pusmiljonu latu, lai pārbaudītu, vai 1/10 pilsoņu atbalsta 0,6% pilsoņu izvirzītu ideju, manuprāt, ir nodokļu naudas izšķērdēšana.
Arguments par to, ka parakstu vākšanai nevajadzētu notikt par valsts naudu, ir liekulīgs pēc būtības. Valsts nav kaut kāda birokrātu/tehnokrātu/ekonometristu apvienība, kas sēž pie naudas poda un izlemj, kam dot no kopējā katla un kam nedot. Valsts esam mēs visi. Un jebkuras attīstītas valsts pienākums ir rēķināties ar pilsoņu gribu, pat ja kādu jautājumu interesē tikai 10 000 tās pilsoņu. Tā tas notiek visur, kur “solidaritāte” nav tukšs vārds. Starp citu, ideja par valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām satur to pašu ideju pamatā, no kuras šī referenduma likumprojekta autori liekulīgi mēģina atrunāties.
Nu un tad dažas WTF-sērijas pērles: “būtiskākais ir tas, ka nodokļu maksātājiem parakstu vākšana neizmaksās necik”. Lieliski! Tātad man kā nodokļu maksātājam, kas vēlas ietekmēt likumdošanu referenduma ceļā, nav tiesību sagaidīt valsts atbalstu? Der atcerēties, ka referendumus rosina arī nodokļu maksātāji, tāpēc tas nav arguments it nemaz.
“Likumprojekta ierosinātājiem tā, pēc tradicionālās kārtības, izmaksās dārgāk, bet būs iespējams parakstus vākt elektroniski, kas būs par brīvu.” <- šo vajadzēja ierakstīt jau pašā sākumā un tad nevajadzētu tērēt laiku visam pārējam. Jo viens no iemesliem, kāpēc referendumu iniciatīvu Latvijā ir maz, ir to rīkošanas/parakstu vākšanas izmaksas. Paaugstinot šo "starta latiņu", var necensties ar pārējo argumentāciju, jo turpmāk šo procedūru varēs atļauties tikai tie, kam ir šis starta kapitāls. Un naudas loma politikā caur šo tiek uzsvērta vēl vairāk. Kā rāda tās pašas ManaBalss pieredze, arī elektroniski savākt tos pašus 10 000 parakstus ir ārkārtīgi grūti, ja jautājumam nav mediju atbalsta. Un tiem, kas draudzējas ar realitāti, ir skaidrs, ka tas atbalsts maksā naudu.
Tā ka šis konkrētais likumprojekts, pat ja tam apakšā ir it kā prātīga doma ierobežot ekstrēmistu iespējas apdraudēt valsts pamatvērtības, ir kārtējais labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli.
“Un jebkuras attīstītas valsts pienākums ir rēķināties ar pilsoņu gribu, pat ja kādu jautājumu interesē tikai 10 000 tās pilsoņu. Tā tas notiek visur, kur “solidaritāte” nav tukšs vārds.”
Tad jau Šveicē “solidaritāte” ir tukšs vārds?
Piekrītu – jebkuras valsts, ne tikai attīstītas, pienākums ir rēķināties ar tās pilsoņu gribu, bet pat tik attīstītā valstī kā Šveice referendumu ierosināšana netiek apmaksāta no valsts budžeta. Patiesībā tikai Latvija ir tik attīstīta, ka referendumu ierosināšanu apmaksā no valsts budžeta :-)
Par izmaksām – ir taču starpība starp to, ka 10’000 pilsoņu iztērē 20’000 latu, savācot parakstus par kādu ideju, un tad mēs visi tērējam pusmiljonu latu, lai pārbaudītu, vai to atbalsta 1/10 pilsoņu, un to, ka 1/10 pilsoņu paši savāc visus nepieciešamos parakstus, par to izdodot līdz 309’000 latu, bet mēs visi to pusmiljonu, ko pēc pašreizējās kārtības iztērētu parakstu vākšanā, neatkarīgi no tās rezultāta, izlietojam kaut kur citur, piemēram, ceļu remontam, kur tas nebūs iztērēts, bet dos atdevi. Rēķinot kopā to, ko tagad iztērē iniciatori 10’000 parakstu savākšanai un ko mēs visi pārējie, vācot visu pārējo 9,4% vēlētāju parakstus, un to, ko pēc jaunās kārtības tērēs tikai iniciatori – starpība ir kāda?
Arī tagad likumprojektus šādā ceļā ierosina kādas cilvēku grupas, pārsvarā – politiskās partijas, kas ir opozīcijā vai vispār nav pārstāvētas vēlētajās institūcijās (koalīcijas partijas īpaši neaizraujas ar referendumu rosināšanu). Un viņi tad arī sedz visas izmaksas, kam naudu piesaista dažādos veidos. Sliktākais ir tas, ka tas netiek kontrolēts, tādēļ pastāv iespēja, ka tos finansē kāda nedraudzīga valsts, vai kāds vietējais oligarhs, lai savās interesēs destabilizētu situāciju. Šai ziņā likumprojekts mainīs tikai to, ka šīs finanšu plūsmas varēs izkontrolēt un ierobežot.
“Valsts nav kaut kāda birokrātu/tehnokrātu/ekonometristu apvienība, kas sēž pie naudas poda un izlemj, kam dot no kopējā katla un kam nedot. Valsts esam mēs visi.” Pareizi, bet valsts – mēs visi – ievēl valdību un pieņem darbā ierēdņus, kas, būdami profesionāļi savā jomā, pieņem lēmumus par to, kā labāk mūsu kopējo naudu izlietot.
Manuprāt, likumprojekts ir loģisks un pamatots, bet pret to neesmu vēl dzirdējis neko vairāk par to, ka tas referendumus padarīs pārāk sarežģītus vai pārāk dārgus.
“pastāv iespēja, ka tos finansē kāda nedraudzīga valsts, vai kāds vietējais oligarhs” – domā līdzi, par to arī runa. Oligarhs arī pie jaunās kārtības atbalstīs tāpat kā līdz šim, viņam tikai nedaudz, bet ne sevišķi būtiski pēc viņa mēriem mainīsies summa – savukārt, iespēju nebūs vairs tieši tiem, kuri darbojās godīgi.
“.. iespēju nebūs vairs tieši tiem, kuri darbojās godīgi.”
Grūtāk? Jā, būs. Un to es neesmu noliedzis. Un, manuprāt, tas ir labi, jo atsijās absurdas iniciatīvas.
Neiespējami? Noteikti nē. Iniciatīvas, ko atbalstīs 1/10 pilsoņu, tāpat savāks nepieciešamo parakstu skaitu.
Tu taču pats mēģināji pateikt, ka absurdās iniciatīvas nāk no ārvalstu apmaksātajiem grupējumiem, tad kāpēc neredzi, ka tieši tos likumprojekts nekādi neskar, tikai gluži pretēji, grūtāk kļūst tiem, kas darbojas no nulles un sakarīgi?
“Tu taču pats mēģināji pateikt, ka absurdās iniciatīvas nāk no ārvalstu apmaksātajiem grupējumiem”.
Varbūt esi ko pārpratis, bet es tā neteicu. Teicu, ka ir nedraudzīgu valstu apmaksātas situācijas destabilizēšanas akcijas, kā, piemēram, pēdējais referendums, un absurdas iniciatīvas. Gadās, ka pirmais ir arī otrais, bet ne vienmēr otrais ir pirmais.
Kā jau teicu, likumprojektā ir vēl viena pilnīgi jauna nodaļa, kas regulē aģitāciju, varbūt vēl kaut kas par finansējuma kontroli, taču to šeit neesmu apskatījis, jo šoreiz būtiskākais man bija tieši šī likumprojekta ierosināšanas kārtība. Bet tagad izskatās, ka arī šīs nodaļas “uzprasās” uz analīzi :-)