Jūsu laulības slēgšana: pielūkojiet, ka tā nebūtu slikta slēgšana! Jūs slēdzat par ātru: no tam nāk – laulības laušana!

Un labāk tomēr laulības laušana nekā laulības locīšana, laulības melošana! — Tā teica man kāda sieva: “Es lauzu gan laulību, bet papriekš laulība salauza – mani!”

Slikti sapārotie ir bijuši aizvien tie visatriebīgākie: viņi lūko atdarīt visai pasaulei par to, ka nevar vairs iet katrs par sevi.

Tādēļ es gribu, lai godsirdīgie cits uz citu sacītu: “Mēs mīlamies: pielūkosim, ka mūsu mīlestība nemitas! Jeb mūsu apsolīšanās būs pārskatīšanās?

— dodiet mums laiku un mazu laulībiņu, lai mēs redzētum, vai esam derīgi lielajai laulībai! Tā ir liela lieta — būt aizvien pa divi!”

Tādu padomu es domu visiem godsirdīgajiem; un, kas gan būtu mana mīlestība uz pārcilvēku un visu, kam jānāk, ja es citu ko ieteiktu un runātu!

Nevis vairoties tikai tālāk, bet augt arī augstāk – uz to, mani brāļi, lai palīdz jums laulības dārzs!

Frīdrihs Vilhelms Nīče, “Tā runāja Zaratustra”, Rīga: Zvaigzne ABC, ISBN 9984-22-145-8, 130. lpp.