Starptautisko orbitālo ostu veido trīs daļas. Pirmā ir apakšējie doki, kur pietauvojas orbitālie kravas kuģi, piegādājot gan ostas uzturēšanai nepieciešamās preces, gan starpplanetāro reisu kravas, un pasažieru kuģi, kas nogādā ostā un no ostas uz virszemi kuģu apkalpes un pasažierus, un nodrošina ostas apkalpes ikgadējo rotāciju. Otrā daļa ir trīs augšējie doki, kur tiek būvēti un pietauvoti savu reisu gaidot starpplanetāriem ceļojumiem paredzētie kuģi. Šīs abas daļas, kas veidotas līdzīgi ostas priekštecei Starptautiskajai kosmosa stacijai, ir nekustīgas, lai ienākošie kuģi varētu pietauvoties, un tajās jūtams bezsvara stāvoklis kā jebkurā orbītā riņķojošā kosmosa kuģī. Trešā daļa ir abas pārējās daļas savienojošajai centrālajai asij perpendikulāri novietots no blīviem metāla režģiem veidots rats ar trīssimt metru rādiusu, gar kura iekšmalu izveidoti dzīvojamie moduļi. Tajos dzīvo ostas personāls un savu reisu gaidot uzturas starpplanetāro kuģu apkalpes un pasažieri. Tiem līdzās izvietotas arī siltumnīcas pārtikas audzēšanai, vairāki sporta kompleksi apkalpes un viesu treniņiem, ūdens aprites, atmosfēras un klimata kontroles sistēmas. Šī daļa rotē ar ātrumu divi apgriezieni minūtē un nodrošina dzīvojamajos moduļos ilgstošai dzīvei orbītā būtisko mākslīgo gravitāciju.

Augšējā dokā pietauvots stāv no pieciem savstarpēji savienotiem cilindriskiem moduļiem veidots kuģis ar senlatviešu dieva, ceļotāju aizbildņa Ūsiņa simbolu uzgleznotu uz korpusa līdzās oficiālajam reģistrācijas numuram. Kuģi ar ostas doku savieno elastīgs hermētiski noslēgts tunelis, pa kuru apkalpe un pasažieri iekāpj kuģī. To veido divas vidū ar blīvslēgu savienotas daļas, viena saistīta ar ostas doku, otra ar kuģa centrālo moduli, simts metrus garu cilindru ar divdesmit metru diametru, kurā izvietota pilotu kabīne, vestibils, kurā ienāk ieejas tunelis un ar pārējiem četriem moduļiem savienojošie tuneļi, kuģa centrālais dators, akumulatori, otrs vestibils, kas paredzēts kravu un pasažieru bagāžas iekraušanai, degvielas tanki un dzinēji.

Katrā no pārējiem moduļiem, ar četrdesmit metru diametru katrs, izvietotas apkalpes un pasažieru kajītes, virtuve un kopīgā ēdamzāle, trenažieru zāle, siltumnīca pārtikas audzēšanai ceļojuma laikā, pasažieru bagāžas glabātuve un kravas telpas, atmosfēras un klimata kontroles sistēmas un ūdens rezervuāri.

– Sveicināti! Leitnants Mārtiņš Vilks ieradies! – tikko pilota kabīnē iepeldējušais vīrietis pilnīgi jaunā ar Gaisa spēku virsnieka uzšuvēm rotātā uniformā stādās priekšā.

–Sveicināts! Kapteinis Alberts Althaus! – atbild sirmais viegli apaļīgais vācietis civilās aviācijas pilota uniformā, pamādams uz blakus esošo otrā pilota krēslu.

– Laipni lūgts uz Starpplanetārā prāmja Ūsiņš! Pirmo reizi uz šī kuģa? –

– Pirmo reizi kosmosā! – Mārtiņš entuziastiski atbild.

– Kāda ir Jūsu pieredze? –

– Esmu Gaisa spēku pilots desmit gadus. Kvalificēts vadīt visus militāros lidaparātus un vairākumu civilo. –

– Tad jau vairākums Ūsiņa vadības sistēmu Jums būs pazīstamas. Tikai īss ātrais kurss. – un norādīdams uz dažādiem slēdžiem un indikatoriem Alberts izskaidro jaunajam virsniekam secīgi veicamās darbības.

–Šis ir viens no kritiskajiem brīžiem ceļojumā, tādēļ precīzi sekojiet maniem rīkojumiem.–

Pārslēdzis kādu slēdzi, Alberts turpina:

– Godātās dāmas, cienījamie kungi! Laipni lūgti uz starpplanetārā prāmja Ūsiņš reisā uz planētu Marss! Te jūsu kapteinis Alberts Althaus. Mēs dosimies ceļā pēc pāris minūtēm, lūdzu ieņemiet savas vietas, piesprādzējieties un sekojiet drošības instrukcijām, ko jums izskaidros mani kolēģi. Visas komandas vārdā novēlu jums patīkamu ceļojumu! –

Kad kuģa un doka hermētiskās slūžas noslēgtas, tuneļa abas daļas tiek atvienotas un aizvilktas katra uz savu pusi, elastīgās sienas cieši salokot. Nostiprinošās troses atvienojas un balsti, kas notur kuģi piemērotā attālumā no doka, pneimatiska mehānisma vadīti atgrūž kuģi prom no doka vienlaikus ar kuģa kursu regulējošo sānu sprauslu radītu grūdienu.

Mārtiņš pavērš skatienu sānu loga virzienā un caur spraugu ostas konstrukcijās ierauga lejā gulošu atsevišķu mākoņu masīvu izraibinātu Klusā okeāna klājumu.

“Tas ir… teju trīsdesmit sešu tūkstošu kilometru attālumā. Iespaidīgi!” beidzot viņa apziņā sāk pamazām noskaidroties viņa neparastā piedzīvojuma mērogs, kaut gan viņš kopš bērnības ir interesējies par astronomiju un vairākumu faktu par Saules sistēmu zina no galvas.

“Pieci! Četri! Trīs! Divi! Viens! Aiziet!” ostas dispečera balss viņu atsauc realitātē. Viņš satver un aizbīda līdz galam savā priekšā esošos slēdžus, kuģa korpuss novibrē, ķīmiskās vilces dzinējiem iedegoties ar pilnu jaudu. Mārtiņa skatiens no jauna pievēršas sānu logam. Osta jau ir tālu aiz muguras, un arī Zeme pamazām attālinās. Viņš ik pa brīdim uzmet skatienu ātruma indikatoram ekrānā savā priekšā. Apmēram pēc minūtes tajā iemirgojas zaļi cipari “11,18 km/s”, liecinot, ka viņi ir sasnieguši otro kosmisko ātrumu, kas nepieciešams, lai pamestu Zemes orbītu. Mārtiņš izslēdz ķīmiskās vilces dzinējus un ieslēdz ksenona jonu vilces dzinējus, kas ir kuģa galvenais dzinējspēks un nodrošina pastāvīgu paātrinājumu visa ceļa garumā.

– Tagad iekārtosimies ērtāk. – Alberts pasmaida un nospiež kādu pogu instrumentu panelī.

Ar pneimatisko sprauslu grūdienu sānu moduļi atraujas no centrālā moduļa un aizlido katrs savā virzienā, līdz visus moduļus savā starpā savienojošās pītās troses apstādina tos trīssimt metru attālumā. Gar katra moduļa ārējo malu izvietotās ķīmiskās vilces sprauslas ar īsiem vienlaicīgiem grūdieniem pakāpeniski paātrina kuģa rotāciju līdz diviem apgriezieniem minūtē. Pilota kabīnes sienā viņiem aiz muguras klusi iedūcas zobratu mehānisms, kas griež kabīni kuģa rotācijai pretējā virzienā, nodrošinot darbam tajā labvēlīgu statisku pozīciju.

---

* Kopš pirmo pastāvīgo cilvēku apmetņu izveidošanas uz Marsa, to iedzīvotāji vietējā laika skaitīšanas vajadzībām adaptējuši Tomasa Gangeila 1985. gadā izveidoto Dariana kalendāru, kura 24 mēneši nosaukti Zodiaka zvaigznāju latīniskajos un sanskrita vārdos. References jeb “0.” gads ir 1609./-10. gads pēc Zemes kalendāra, kad itāļu astronoms Galileo Galilejs veic pirmo teleskopisko Marsa novērojumu. Vairāk informācijas šeit: http://ops-alaska.com/time/gangale_mst/darian.htm.

Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!