Global Social Mobility Index 2020: why economies benefit from fixing inequality

Tuvojas laiks, kad sociālā nevienlīdzība no jauna būs viens no sabiedriskajās diskusijās visvairāk apspriestajiem tematiem. Pārāk liela sociālā nevienlīdzība liecina par neilgtspējīgu sabiedrības ekonomisko modeli, samazina savstarpējo uzticēšanos, un ir labvēlīga augsne noziedzībai un radikālismam. Tad tā kļūst par sabiedrības drošības apdraudējumu. Tādēļ valstij ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem.

Saistībā ar sociālo nevienlīdzību bieži tiek pieminēts Džini indekss (Gini Index) jeb Džini koeficients, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību¹. Taču ienākumuu nevienlīdzība, un vēl jo vairāk labklājības nevienlīdzība, ir rezultāts galvenokārt iepriekšējās paaudzes īstenotajai politikai². Mērot ienākumu nevienlīdzību, mēs neuzzinām neko par to, cik daudz darba katrs indivīds ir ieguldījis, lai sasniegtu konkrēto ienākumu līmeni, un vēl mazāk par to, cik vienlīdzīgas vai nevienlīdzīgas ir iespējas sasniegt konkrēto ienākumu līmeni.

Objektīvāks iespēju vienlīdzības rādītājs ir relatīvā sociālā mobilitāte, kas raksturo indivīda iespējas uzlabot savu un savas ģimenes labklājību un sociālekonomisko situāciju konkrētajā sabiedrībā.

Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum) ir izvedojis Vispasaules sociālās mobilitātes indeksu (Global Social Mobility Index), kas koncentrējas uz relatīvo sociālo mobilitāti ietekmējošajiem faktoriem (šajā indeksā definēti kā “pīlāri” un sadalīti vairākos apakšfaktoros):

1. Veselība (Health)
2. Izglītības pieejamība (Education Access)
3. Izglītības kvalitāte un objektivitāte (Education Quality and Equity)
4. Mūžizglītība (Lifelong Learning)
5. Tehnoloģiju pieejamība (Technology Access)
6. Darba iespējas (Work Opportunities)
7. Taisnīgs attalgojuma sadalījums (Fair Wage Distribution)
8. Darba apstākļi (Working Conditions)
9. Sociālā aizsardzība (Social Protection)
10. Efektīvas un iekļaujošas institūcijas (Inclusive Institutions)

2020. gadā izdots pirmais ziņojums, kurā 82 pasaules valstis un ekonomikas vērtētas pēc šī indeksa³. Vērtēto valstu vidū ir arī Latvija, un ar 69 indeksa punktiem mēs ierindojamies 31. vietā:

Šis ziņojums palīdz identificēt problēmas, kas traucē mūsu cilvēku sociālajai mobilitātei, un mācīties no valstīm, kam katrā konkrētajā aspektā veicas labāk. Tas ir pamats politikas iniciatīvām sociālās mobilitātes uzlabošanai, kuru rezultāti būtu redzami jau daudz tuvākā nākotnē.

1. Džini koeficients (%) | Centrālā statistikas pārvalde
2. Global Social Mobility Index 2020: What does it do that other indices don’t? | World Economic Forum
3. Global Social Mobility Index 2020: why economies benefit from fixing inequality | weforum.org