Mierīgi rit viņu ceļojuma simtu astoņdesmit sestā diena. Paēdis brokastis, Ragnars ieliek traukus trauku mazgājamajā mašīnā, kad Agneta samiegojusies un drūma ieplanē virtuvē.
– Labrīt, māsiņ’! Kā gulēji? –
– Paldies, slikti. Man šeit ir grūti aizmigt un trausls miegs. Šķiet, katra kuģa vibrācija mani pamodina. –
– Vai vairāk laika atpūtai varētu palīdzēt? –
– Varbūt varētu. Tūlīt pēc brokastīm uztaisīšu analīzes, mēģināšu noskaidrot iemeslu. Neesmu gan miega traucējumu speciālists, taču noderīgu informāciju pētījumos atrast varētu. –
– Ja vajag palīdzību, saki. Darīsim ko spēsim. Galu galā, mums vajag strādāt spējīgu mediķi! –
To teicis, Ragnars aizplanē uz pilota kabīni, nomaina Torstenu, kurš dodas uz virtuvi ieturēt pusdienas un pēc tam uz ikdienas treniņu. Kristīne siltumnīcā apkopj augus un novāc nobriedušos dārzeņus. Tomas, paveicis savus ikdienas darbus, dodas gulēt. Navigatora ekrānā priekšējā instrumentu panelī jaunākie debess objektu mērījumi precizē viņu atrašanās vietas, virziena un ātruma datus.
Piepeši kuģis nodreb un sāk kūleņot, signālindikatoru lampiņas priekšējā panelī sāk mirgot kā lampiņas Ziemassvētku eglītē. Izslēdzis galveno dzinēju, Ragnars vispirms pievērš uzmanību indikatoriem, kas svarīgi viņu dzīvībai.
“Gaisa spiediens strauji krītas!”
Pēc lakoniska brīdinājuma rācijā Ragnars noslēdz visas lūkas un aptur gaisa un ūdens apriti starp kuģa moduļiem. Paliek mirgojam indikators par gaisa spiedienu vienā no kravas moduļiem. Tad viņš izmantodams palīgdzinējus novērš kuģa kūleņošanu.
– Vai visiem viss kārtībā? –
Visi viens pēc otra atsaucas, apstiprinot, ka viss ir kārtībā, neskaitot izbīli un pāris zilumus, nobrāzumus un punus. Visi, izņemot Agnetu.
– Agneta? Agneta?! – Ragnars sauc atkārtoti.
– Esmu virtuvē. – viņa beidzot atsaucas, kad visiem jau ir caur prātiem izjoņojuši visi vissliktākie scenāriji. No sāpēm ievaidēdamās, viņa turpina:
– Man sāp sāns. Vajadzēs palīdzību tikt līdz medpunktam. –
– Torsten, Kristīne? –
– Nākam. – atbild dobja balss.
– Tomas, mums tikmēr jānoskaidro, kas noticis ar kuģi. –
Sekojot Tomasa uzmanīgajām kustībām ar kontroles svirām, no nelielas lūkas izlido pneimatisko sprauslu virzīts drons un lēnām virzās gar korpusu, pārraidot tā kameras fiksēto skatu uz ekrānu Tomasa priekšā.
– Oho! Paskaties, Ragnar! – Tomas atvieno planšeti no magnētiskajiem stiprinājumiem un pasniedz Ragnaram. Tās ekrānā redzams milzīgs neregulāras formas caurums viena no kravas moduļiem korpusa sānā.
– Izskatās, ka sākumā ir izsisti vai izplēsti vairāki atsevišķi caurumi, tad izplūstošais gaiss ir izrāvis visu pārējo. –
– Tas ir Saules pusē? –
– Jā. Un tur izvietotie saules bateriju paneļi ir sabojāti. –
– Tas izskaidro, kādēļ mēs iegūstam mazāk elektrības nekā patērējam. –
Uzmanīgi vadīdams kuģa palīgdzinējus Ragnars to apgriež gar garenvirziena asi otrādi, pavēršot pret Sauli veselos bateriju paneļus.
– Jau labāk! Bet joprojām patērējam vairāk elektrības nekā iegūstam. –
– Tad atliek samazināt patēriņu, izslēdzot sistēmas, kas nav kritiski svarīgas izdzīvošanai.–
Ragnars rūpīgi pēta instrumentu paneļa slēdžus un indikatorus un kuģa vadības instrukcijas, un vienu pēc otra izslēdz vairākus slēdžus.
– Šo mums nevajag. Šo arī nē. –
Beigās paliek darbojamies dzīvības uzturēšanai svarīgās sistēmas, kā arī sakaru un navigācijas sistēmas.
– Šīs sistēmas mums ir vajadzīgas, ja gribam izdzīvot un sagaidīt palīdzību. Bet joprojām patērējam vairāk elektrības nekā iegūstam! Nedaudz vairāk, bet vienalga tas galu galā iztukšos akumulatoru, un tās būs beigas. –
– Vai navigācijas sistēmu mums vajag? – Tomas jautā, apskatījis elektrības patēriņa diagrammu.
– Ja gribam zināt, kur atrodamies, un paziņot to glābējiem, jā, vajag. –
– Bet vai to vajag visu laiku? Ja mēs tagad noprecizētu atrašanās vietas un virziena datus un tad iestatītu lielāku intervālu starp automātiskajiem mērījumiem, teiksim, četrdesmit astoņas līdz septiņdesmit divas stundas, tas varētu izbalansēt elektrības budžetu. –
Ragnars dod komandu datoram veikt navigācijas mērījumus, un pēc pāris sekundēm viņi iegūst aktuālos atrašanās vietas, virziena un ātruma datus. Tomas piefiksē elektroenerģijas līmeņa izmaiņas akumulatorā un aprēķina elektrības patēriņu.
– Lūk! Ja mēs navigācijas mērījumus veiktu reizi septiņdesmit divās stundās, elektrības ieguve un patēriņš būtu līdzsvarā. –
– Labi, tad tā arī darām. – Ragnars atbild.
Šis stāsts ir daļa no mana jaunā romāna, kas būs pieejams sākot no nākamā Marsa Jaunā gada. Būšu pateicīgs par atsauksmēm!