Vatikāna slepenais arhīvs

11. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Arhīvu likumā, ko bija iesnieguši Nacionālās apvienības deputāti. “Turpmāk arhīva dokumentiem, kuriem ir noteikti pieejamības ierobežojumi, piekļūt varēs arī studenti, muzeju, bibliotēku, arhīvu vai zinātnisko institūciju darbinieki, ja dokumenti nepieciešami zinātniska vai pētnieciska darba izstrādē.” [1] Šobrīd tas gaida izsludināšanu*.

Šie likuma grozījumi atvieglos Latvijas 20. gadsimta vēstures izpēti, jo, kā norāda likumprojekta autori, pašreizējā likuma redakcija ierobežo muzeju un bibliotēku iespējas veikt zinātnisko un pētniecisko darbu, jo tajos esot pārāk maz darbinieku ar doktora grādu, kam likums dod tiesības piekļūt šādiem dokumentiem, vai pat nav vispār.

Tāpat  šis likumprojekts dod iespējas studentiem pētīt tematus, kas saistīti ar 20. gadsimta okupācijām, politiskajām represijām un nacionālās pretošanās kustību un kam nepieciešami arhīvu dokumenti par personām, kas laikā no 1940. līdz 1990. gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem vai bijušas Latvijas Komunistiskās partijas augstākajā vadībā.

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka likumprojekts ir jāvērtē neatkarīgi no tā autora politiskās piederības. Šis piemērs, kad Nacionālā apvienība, ko iepriekš bieži esmu atklāti kritizējis un dēvējis par populistisku, izvirza labu un svarīgu likumprojektu, stiprina manu pārliecību.

______

* Te var atrast plašāku informāciju par likumprojektu.