Par politisko diskusiju kultūru

23. feb 2011 15:46

Šodien man radās pārdomas par politiskajām diskusijām sabiedrībā, kā tās norisinās, cik kulturāli, konstruktīvi utt. Pārsvarā jau par diskusijām internetā.

Es uzskatu, ka sabiedrībai būtu jādiskutē par politiku un politiskām tēmām vienmēr, katru dienu, ne tikai vēlēšanu laikā. Jo tieši tāpēc, ka liela daļa cilvēku tikai vēlēšanu laikā sāk domāt par politiku, partijas vēlēšanās uzvar ar dārgām reklāmām, skaistām frizūrām un demagoģiskām runām, nevis ar labāko programmu.

No šāda viedokļa ir apsveicami, ka ir cilvēku loks, kas šī portāla sadaļā “Parunāsim?” diskutē par politikas tēmām, ir aktīvi politisko lietu komentētāji “Delfi.lv” portālā…

BET!

Sākšu ar piemēru.

18. februārī Saeimas deputāte Lolita Čigāne ievietoja rakstu par Saeimas noraidījumu “Vienotības” iniciatīvai atcelt lielāko daļu aizklāto balsojumu, ar tādiem faktiem kā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšana, A. Judina un M. Vīganta neapstiprināšana Satversmes tiesas tiesnešu amatos pamatoja, kāpēc par amatpersonām būtu jābalso atklāti.

Tā vietā, lai diskutētu ar autori “es nepiekrīju, jo…”, lietojot racionālus un ar faktiem pamatotus argumentus, mēģinātu atspēkot autores argumentus, viens izceļ no pelnītas aizmirstības Čigānes “lakatiņu kontrobandas” faktu, vēl citi spļauj absurdos tekstus par sosorīdu bandu, cits nosauc par muļķi, kam aiz muguras stāvošie “lielie mēsli” liek darīt melno darbu noziegumu piesegšanā, citi aizrunājas grāvī par valsts izzagšanu.

Kāds daudz maz jēdzīgs komentārs parādās vien 3.-4. lapā no 8-ām, konstruktīva, mērķtiecīga un daudz maz normāla diskusija tā arī neizveidojas.

Un tā parasti ir ar visām diskusijām šajā “Parunāsim?” sadaļas tematā – aktīvo komentētāju banda aplej ar samazgām, uzspļauj nepamatotus apvainojumus un saraksta savus šizofrēniskos murgus. Ne pie viena raksta šajā tēmā es neesmu vēl novērojis diskusiju!

Pozitīvi izceļas portāla “ir.lv” komentētāji, kas lielākoties ievēro kulturālas uzvedības normas un diskusijas norisinās par konkrētā raksta tēmu – piemēram, pie raksta “Iedzīvotāju vairākums valstī reformas neredz” notiek diskusija par to, vai ir vai nav bijušas reformas, kas ir reformas, kāpēc cilvēki reformas neredz un kāpēc viņiem tās nepatīk. Var piekrist vai nepiekrist kādam komentāram, tas var nepatikt, bet notiek normāla diskusija, un par tēmu!

Ja mēs vēlamies nākamajās vēlēšanās ievēlēt labākos vadītājus, mums ir steidzami jāuzlabo diskusiju kultūra, īpaši politisko diskusiju jomā. Ir jānonāk līdz situācijai, ka diskutēt par politiku ir ikdienas norma, nevis kaut kāds īpašs notikums reizi pāris gados. Un jāiemācās diskutēt konstruktīvi, mērķtiecīgi, cienot arī pārējos diskusijas dalībniekus, neatkarīgi no viedokļa. Un kritizēt cilvēka pausto ideju, nevis viņa personību (tas diskusiju izjauc un momentāni ievirza destruktīvā gultnē).

“Kas guļ demokrātijā, pamostas diktatūrā.” (“Who sleep in democracy, wake up in dictatorship.” )

This entry was posted in Arhīvs and tagged , , , , , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli