Par Latvijas nācijas vienotību 16. marta sakarā

16. mar 2011 11:58

16. martā, trešdien, kā ik gadu, “Visu Latvijai!” sniegs palīdzīgu roku Krievijas plašsaziņas līdzekļiem latviešu fašisma mīta kultivēšanā. Noteikti neizpaliks arī pretējās puses radikāļu izpausmes.

Un es pat vairs nevaru atcerēties, kad lielai daļai mūsu sirmgalvju, acīmredzami, nozīmīgā diena, kurā pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos draugus, no piemiņas dienas ir kļuvusi par atsevišķu radikālu spēku publicitātes līdzekli?

Bet nevēlos šoreiz runāt par Latviešu leģionāriem un par Otro pasaules karu, bet gan, kā jau pieteicu virsrakstā, par dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju vienotību. Un 16. martu izvēlējos ilustrācijai, jo tā ir viena no dienām, kurā spilgti izpaužas Latvijas iedzīvotāju etniskā sašķeltība, un kura tiek izmantota kā līdzeklis, lai uzturētu naidu starp dažādām etniskajām grupām. Un šā iemesla dēļ arī es saprotu un atbalstu Valda Dombrovska domas par 16. martu: “16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš.

Es domāju, ka daudz labāk visai sabiedrībai būtu, ja 16. marts tiktu izmantots, lai saglabātu tautas atmiņā to, ko tā piedzīvojusi Otrajā pasaules karā. Un nostiprinātu apziņā, ka jādara ir viss iespējamais, lai tas neatkārtotos. Visvērtīgākais atceres pasākums būtu veco leģionāru viesošanās skolās, kur stāstītu jaunajai paaudzei par piedzīvoto, kā arī konferences ar vēsturnieku piedalīšanos, kas rosinātu diskusijas un veicinātu sabiedrības izpratni par tā laika notikumiem.

Šādi gājieni un pret tiem vērstās sapulces traucē sabiedrības integrācijai. Tie arī tīri fiziski nostāda pretējās pusēs latviešus un cittautiešus. Un šī diena ir ļoti patīkama tiem, kuriem vēlama ir arī Latvijas etniskā sašķeltība. Un viņiem ir ļoti izdevīgi izmantot šos sarežģītos Otrā pasaules kara notikumus, lai nostādītu latviešus ļaunuma pozīcijās un kultivētu mītu par fašisma atdzimšanu Latvijā, un pozicionēt sevi kā labos, kuri cīnās pret šo ļaunumu. Tā rezultātā mūsu sabiedrība paliek sašķelta. Un, būdama sašķelta, tā ir vāja. Un kam ir izdevīga sašķelta un vāja Latvija?

Antifašistus neizmainīsim. Bet mēs varam atkāpties no “karavāna iet tālāk” principa – gājieni 16. martā provocē antifašistus? Nerīkosim! Sarīkosim svinīgo dievkalpojumu baznīcā, noliksim ziedus Lestenē, aizvedīsim leģionārus uz skolām, un kopā ar antifašistiem uztaisīsim konferenci, uzaicināsim piedalīties vēsturniekus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju, raisīsim diskusijas. Tādējādi būs gan godināta karā kritušo piemiņa, gan tiks veicināta sabiedrības saliedētība, etniskās atšķirības noliekot to īstajā vietā. Ieguvums no 16. marta sabiedrībai būs daudz, daudz lielāks nekā pašlaik!

This entry was posted in Arhīvs and tagged , , , , , , , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli