Šodien, 30. janvārī, es apmeklēju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, kurā tika lemts par likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” un “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” virzīšanu 1. lasījumam vai noraidīšanu.

Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” izstrādāts, ņemot vērā izglītības iestāžu sniegto informāciju un Izglītības kvalitātes valsts dienesta novērojumus par praksē pastāvošo dažādo izpratni attiecībā uz izglītības iestādes pašpārvaldes un izglītības iestādes padomes darbību.

[..]

Likumprojekta mērķis ir vienas koleģiālas institūcijas izveide vispārējās izglītības iestādē, precīzi nosakot tās izveides kārtību, sastāvu un uzdevumus. Likumprojekts veicinās izglītības iestāžu iekšējo koleģiālo institūciju sakārtošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vispusīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem, izglītības iestādes dibinātāju, pašvaldību, iestādes darbiniekiem un sabiedrību kopumā.

[..]

Likumprojekts paredz paplašināt pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvaldes uzdevumus atbilstoši šobrīd Vispārējās izglītības likumā noteiktajiem izglītības iestādes padomes uzdevumiem, taču jau šobrīd šie uzdevumi izriet no Izglītības likumā noteiktās izglītības iestādes pašpārvaldes kompetences un tās izveides mērķa.

[Likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” anotācija]

Pēc sīvām debatēm (kas šķita garākas nekā bija patiesībā) komisija atbalstīja Raivja Dzintara un likumprojektu līdzautores Ingas Vanagas priekšlikumu tos virzīt tālāk un noteikt 2 mēnešus ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu (tas ir 20. marts). Un šai laikā autoriem ir labi daudz darba projektu pilnveidošanai.

Diskusijā izskanēja vairāki labi priekšlikumi.

Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Dr. Paed. Andrejs Mūrnieks ierosināja svītrot normu par to, ka pašpārvaldes vadītāju ievēl no vecāku pārstāvju vidus, jo ar to, tāpat kā vairākuma piešķiršanu vecākiem, tiek diskriminētas pārējās iesaistītās puses, bet tā vietā noteikt, ka pašpārvaldes vadītājs nevar būt izglītības iestādes vadītājs vai administrācijas pārstāvis.

Komisija arī lielā vienprātībā atbalstīja ierosinājumu šo institūciju saukt par padomi, kas esot atbilstošāk tās būtībai nekā pašpārvalde.

Tāpat, manuprāt, labs bija priekšlikums likumā noteikt, ka šādai institūcijai ar konkrētajām funkcijām un pārstāvniecību ir jābūt, bet nenoteikt tās veidošanas kārtību, šo atbildību pilnībā uzticot pašām skolām, kas vislabāk zina katra savu situāciju un vajadzības.

No paša likumprojekta es pilnībā atbalstu, ka šīs institūcijas viena no funkcijām būtu nodrošināt sadarbību ar skolēnu vecākiem. Sadarbība ar skolēnu vecākiem ir viens no skolotāja pienākumiem, bet pašreizējā situācijā to ir ļoti grūti realizēt, jo arī bez tā slodze skolotājiem ir ļoti liela. Ja kāds skolotājam palīdz veikt šo pienākumu, īpaši, ja tā ir šāda kolektīva institūcija, kurā ir pārstāvēti tie paši vecāki, tas uzlabo kopējo izglītības procesa kvalitāti.

Kā sēdē skaidroja vecāku pārstāve Gunta Kraģe*, vēl viens pozitīvs efekts šādai institūcijai ir tas, ka tā veicina vecāku līdzdalību savu bērnu izglītības procesā un līdz ar to arī vecāku izglītošanos. Pie tam, depresīvajos lauku novados, kur vairums vecāku ilgstoši ir bez darba, tā arī ir viena no retajām vietām, kur gūt iedvesmu un pozitīvas emocijas.

Atgādinu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20. marts. Šie likumprojekti ir vērsti uz izglītības procesa kvalitātes uzlabošanu, kas ir visu iedzīvotāju interesēs. Tādēļ aicinu ikvienu, kam šis jautājums interesē, iesniegt savus priekšlikumus, sazinoties ar kādu no deputātiem**.

__________

* Gunta Kraģe ir arī LU PPMF dekāna palīgs.

** Skat. Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu par to, kam ir tiesības iesniegt priekšlikumus likumprojektam.