Latvija vienmēr ir bijusi uz robežas starp Rietumiem un Austrumiem – ne tikai ģeogrāfiski, bet galvenokārt starp vērtību sistēmām.
Rietumu vērtību sistēmu raksturo tiesiskums un demokrātija – valsts, kurā augstākā vara ir likumam un absolūtajam vairākumam tā ievērošana ir pašsaprotama, kur valdība ir atbildīga sabiedrības priekšā un patiesi strādā tās interesēs, un vēlēšanas ir reāla iespēja sabiedrībai izvēlēties savus līderus, pagarinot mandātu labi strādājušajiem un atņemot tās uzticību pievīlušajiem, kā arī cieņa pret atšķirīgiem viedokļiem, iespēja tādus paust.
Savukārt Austrumu – neslēpta varas koncentrācija viena vai dažu cilvēku rokās, stingra vertikālās pakļautības sistēma, varas un sabiedrības resursu izmantošana savtīgās interesēs, manipulācijas ar sabiedrību, lai saglabātu varu, negodīgas vēlēšanas, ierobežojot opozicionāru tiesības kandidēt un viltojot rezultātus, protestu vardarbīga apspiešana. To visu vai daļu no tā var novērot Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā.
Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova aktivitātes liecina, ka viņš un viņa vadītais Saskaņas centrs vēlas Latviju vest uz Austrumiem.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sagruva lielveikals “Maxima” un dzīvības zaudēja 54 cilvēki, ieskaitot 3 glābējus. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Nākamajā nedēļā, 27. novembrī, no amata atkāpās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzņemoties politisko un morālo atbildību par šo traģēdiju. Bet ko Nils Ušakovs, kurš kopš 2009. gada jūnija pārvalda pilsētu, kurā notika šī traģēdija, un kura tiešā pakļautībā ir Būvvalde, kas pieļāva aktīvu būvniecību virs cilvēku pilna lielveikala? Viņš “turas pie krēsla”, lai gan 4,5 gadu laikā nav darījs neko, lai šāda traģēdija nevarētu notikt. Ja gribētu, būtu stiprinājis Būvvaldi, pieņemot vairāk speciālistu ar atbilstošu izglītību. Taču vēlētāju balsis nopirkt izdevīgāk ar sabiedriskā transporta brīvbiļetēm.
2013. gada oktobrī Ušakova vadītā Rīgas dome pieņēma nerīdziniekus diskriminējošas atlaides sabiedriskajā transportā. Kaut arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzina šos RD saistošos noteikumus par prettiesiskiem, Ušakovs pieņēma citus tādus pašus noteikumus, pie tam divreiz – arī pēc otrā VARAM negatīvā atzinuma. Tikmēr Ušakovs par Rīgas nodokļu maksātāju naudu reklamē prettiesiskās Rīdzinieku kartes (jo saistošie noteikumi par tām nav stājušies spēkā). Vēl Ušakovs solīja bezmaksas mēnešbiļeti katram, kurš līdz 31. decembrim deklarējis dzīvesvietu Rīgā, bet…

Juriste un aktīviste Ieva Brante piketā pie Rīgas domes, prasot Nila Ušakova demisiju. 14. 01.2014. | Multinews.lv
Ik gadu Rīgas dome piešķir arvien lielākas un lielākas dotācijas pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme, un pagājšgad šī dotācija jau pārsniedza 60 miljonus latu. Bet kad par šīs naudas izlietojumu jāatskaitās sabiedrībai, pēkšņi Rīgas satiksme ir nevis pašvaldības, bet gan privāts uzņēmums, uz to attiecas komercnoslēpums un tam par savu finanšu darbību nav nevienam jāatskaitās.
Savā publiskajā komunikācijā Ušakovs ļoti bieži uzvedas kā publisko tiesību vai kā privāto tiesību subjekts, atkarībā no tā, kā izdevīgāk. Kad Ušakovs kaut ko negrib darīt, likums viņam to neļauj/neparedz, kad grib – likums to neaizliedz. Varētu apbrīnot Ušakova veiklo manipulēšanu ar likumiem, ja vien tas nebūtu prettiesiski.
Latvijā katras vēlēšanas ir izvēle par to, kādai vērtību sistēmai piederīgā valstī vēlamies dzīvot. Un līdz šim vienmēr esam izvēlējušies piederību Rietumiem – atjaunojot neatkarību, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Arī Rietumi nav Paradīze, kur viss ir ideāli, bet te situācija ir labāka nekā Austrumos tieši tādēļ, ka te cilvēkiem ir brīvība. Aicinu to novērtēt, sekot līdzi notikumiem kaimiņvalstīs un Rīgā, piedalīties vēlēšanās un balsot par Latvijas piederību Tev tuvākajai vērtību sistēmai.
Labi, pamatoti, piekrītu!
Nils Ušakovs un Saskaņas centrs vēlas Latviju Austrumos.
Lai viņi iet ieskrieties!
Par to bija jādomā un galvenais jādara iepriekšējai paaudzei. Atstājot Krievijas militārpersonas LR un veicot prettautisku naturalizāciju esam paši pieļāvušii piektās kolonnas nostiprināšanos. Turklāt atdodot Abreni noraidīts skaidrs signāls par varas bezspēcību.
Mani arī neapmierina atvaļināto Krievijas armijas virsnieku atstāšana Latvijā, bet daudz svarīgāk bija dabūt ārā Krievijas armiju. Tādēļ šāds kompromiss ir pieņemams, jo pretējā gadījumā – ja šeit joprojām būtu Krievijas armija – mēs, visticamāk, nebūtu NATO un ES dalībvalsts, un Krimas scenārija atkārtošana šeit jebkurā Kremlim izdevīgā brīdī būtu ļoti reāla.
Pingback: Pilsēta ar vīziju un ambīcijām | Krišjānis Liepiņš