Mūsu Latvija ir tāda, kādu to veidojam

Saules mūžu Latvijai!

Šai laikā, kad mēs 11. novembrī jeb Lāčplēša dienā pieminam cilvēkus, kuri ir ziedojuši savas dzīvības, cīnoties par mūsu valsts brīvību, un 18. novembrī svinam Latvijas Republikas dzimšanas dienu, es domāju par to, kāda ir mana Latvija.

Mana Latvija ir mana māja, ko pašu spēkiem esam uzbūvējuši, dārzs, ko iekopis mans vectēvs, mani tuvinieki un radi – šai saulē un tai saulē esošie, šeit, Latvijā, un ASV dzīvojošie. Mani draugi un paziņas, skolas un studiju biedri, kolēģi, to skaitā cittautieši. Rīga, kur studēju un strādāju, Salaspils novads, kur dzīvoju tagad, un Carnikava, kur uzaugu un dzīvoju pirmos 20 savas dzīves gadus. Jāņu, Ziemassvētku, Vecgada un Lieldienu tradīcijas. Baltijas ceļš un Barikādes, ko pats esmu piedzīvojis, un vēstures notikumi, ko piedzīvojis neesmu, bet kas izveidojuši Latviju tādu, kāda tā ir šodien. Un tieši tādu es to mīlu.

Viens no galvenajiem iemesliem, kā dēļ es mīlu Latviju, ir tas, ka varu brīvi teikt to, ko domāju, nebaidoties no represijām. Tas, ka varu pats izvēlēties savu izglītību un profesiju, kādas grāmatas lasīt, kādu mūziku klausīties un kādas filmas skatīties. Uz kurieni braukt, ar kādiem cilvēkiem tikties un draudzēties. Par kuru partiju balsot, kuram kandidātam pievilkt plusiņu, kuru – izsvītrot. Tā ir brīvība pašam veidot savu dzīvi un valsti tā, kā vēlos.

Brīvība nenodrošina labklājību, bet dod iespēju pašiem to veidot, izmantojot katra unikālo potenciālu. Ja kāds cits, “no augšas”, būtu noteicis, ka man jāapgūst profesija, kas man nepadodas un nepatīk, no tā nekas labs nebūtu sanācis, jo tajā es strādātu “ar gariem zobiem”, kā ikviens sev nepatīkamā darbā. Tieši tas, ka es pats varu izvēlēties profesiju, dod man iespēju izvēlēties tādu, kas man ir piemērotākā un kas man patīk un kurā varu vispilnīgāk realizēt savu potenciālu. Un ar to dodu lielāku labumu savai valstij, jo nopelnīdams vairāk maksāju lielākus nodokļus, tērēju vairāk naudas, un, būdams apmierināts ar savu darbu, vidi ap sevi veidoju patīkamāku gan sev, gan citiem līdzcilvēkiem. Viss ir atkarīgs vienīgi no tā, kā mēs savu brīvību izmantojam, un par to esam atbildīgi tikai mēs paši.

Dārgais lasītāj!

Aicinu Tevi novērtēt šo lielisko ieguvumu – brīvību -, par kuru ir cīnījušies un atdevuši savas dzīvības cilvēki, kurus pieminām 11. novembrī, kuri par šo cīņu tikuši represēti padomju okupācijas laikos un pateicoties kuriem mums ir mūsu brīvība! Un svētku laika pārdomas saglabāt atmiņā, lai ikdienas steigā nepazūd, un no tām smelties iedvesmu ikdienas darbos un ar savu attieksmi veidot savu valsti tādu, kādu vēlies.

This entry was posted in Apsveikumi, Sabiedrība, Vēsture and tagged , , , , . Bookmark the permalink.

2 Responses to Mūsu Latvija ir tāda, kādu to veidojam

  1. Pingback: Nils Ušakovs un Saskaņas centrs vēlas Latviju Austrumos | Krišjānis Liepiņš

  2. Pingback: “Atcerieties, par ko mēs kritām!” | Krišjānis Liepiņš

Uzraksti savu viedokli