14. sep 2011 13:48

Apvienība “Saskaņas Centrs” rosinājis noteikt 3 gadu moratoriju vēstures jautājumiem. Bet tas nebūt nenozīmē atlikt nenozīmīgus strīdus par jautājumiem, kas ir mazāk svarīgi nekā ekonomisko grūtību pārvarēšana un sociālo problēmu atrisināšana. Tas nozīmē nerunāt par valsts politikai ļoti būtiskiem fundamentāliem jautājumiem.

Okupācija – tikai fakts?

Latvijas valsts okupācija – viens no jautājumiem, par ko SC nevēlas runāt, noreducējot to uz juridiski tehniskiem strīdiem par to, vai 1940. gada 17. jūnijā notika okupācija vai aneksija. Bet atzīt, ka Latvija no 1940. gada līdz 1991. gadam bija okupēta un prettiesiski iekļauta citas valsts sastāvā, nozīmē atzīt, ka Latvijas Republika ir dibināta 1918. gadā, bet 1991. gadā tika atjaunota tās neatkarība pēc 50 gadus ilgas okupācijas, tai skaitā atjaunojot 1922. gadā pieņemto Satversmi un Pilsonības likumu.

Nepilsoņi – okupācijas sekas

2011. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 319’267 nepilsoņi. Tie ir cilvēki, kas Padomju okupācijas laikā dažādos veidos, gan brīvprātīgi, gan mazāk brīvprātīgi, ieceļojuši Latvijā no citām bijušās PSRS republikām. Nepilsoņa statuss tika radīts tādēļ, ka 90-to gadu sākumā, atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, šiem cilvēkiem nevarēja automātiski piešķirt pilsonību, jo 1940. gadā viņi vai viņu vecāki/vecvecāki bija citas valsts, nevis Latvijas, pilsoņi. Bet šiem cilvēkiem ir dota iespēja kļūt par Latvijas pilsoņiem naturalizējoties.

Valsts valoda

Arī valsts valodas jautājuma risinājumu nosaka okupācijas fakts. To, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu, nosaka Satversme, kas pieņemta 1922. gadā. 1991. gadā, kā jau iepriekš minēju, tika vienīgi atjaunota tās darbība. Līdz ar to arī tika atjaunota šī norma, kas šai valstī bija spēkā no 1922. gada līdz okupācijai. To noliegt vienkārši nav iespējams!

Šie ir daļa no jautājumiem, kuru risinājums ir cieši saistīts ar okupācijas faktu. Atteikties runāt par okupāciju būtībā nozīmē atteikties risināt šīs problēmas, kas svarīgas normālai sabiedrības integrācijai. Ierosinājums diskusijas par tiem atlikt būtībā nozīmē turpināt nepieņemamo Latvijas šķelšanu.