Ministra amatu nedrīkst izmantot, lai izrēķinātos ar nepatīkamiem cilvēkiem

Latvijas Nacionālā opera | Delfi.lv Tēmas

Pēdējās pāris nedēļās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ir izraisījusi savu skaļāko un katastrofālāko skandālu, atlaižot no darba Latvijas Nacionālās operas ilggadējo vadītāju Andreju Žagaru un izveidojot jaunu Operas valdi.

Ministres lietotie argumenti un fakti, kas tos nolīdzina līdz ar zemi, liecina, ka iemesls Grendes Krusta karam pret A. Žagaru ir personīga nepatika.

Pirmkārt, argumenti A. Žagara atlaišanai ir būtiskas nepilnības Operas finanšu pārvaldībā. Bet pašas ministrijas pagājušogad pasūtītā audita rezultāti, kas ar ministres rīkojumu tika noslepenoti, kā arī Operas finanšu direktora publiskais skaidrojums, liecina, ka ar finanšu pārvaldību Operā problēmu nav. To var uzlabot, tam piekrītu, jo nekas nav tik labs, lai nevarētu būt vēl labāks.

Otrkārt, konkursā uz Operas valdes locekļu amatiem A. Žagars saņēmis augstāko vērtējumu, bet par spīti tam ministre A. Žagaru neapstiprina. Turklāt, kā liecina kompetentu un pieredzējušu juristu argumenti, ministrei ir jāapstiprina konkursa komisijas izvēlētie kandidāti un makaroni par konkursa rekomendējošo raksturu ir muļķības:

Treškārt, publiskajās diskusijās Nacionālā apvienība un citi ministres atbalstītāji lieto argumentu par Operas nepieejamību un elitārumu, apgalvojot, ka Operai esot jākļūst pieejamākai tautai. Man nav skaidrs, uz ko viņi šo argumentu balsta, jo biļetes uz Operas izrādēm maksā sākot no LVL 1,50, un Opera regulāri dodas viesizrādēs ārpus Rīgas. Lai Opera kļūtu vēl pieejamāka, tai jābūt vispār bez maksas, bet tad vajadzēs vēl lielāku valsts dotāciju vai vadītāju ar desmitreiz labākām spējām piesaistīt sponsorus nekā A. Žagaram. Vai arī uzvedumu kvalitāte nokritīsies līdz televīzijas dziedāšanas šova līmenim. Un tad no Operas nebūs jēgas, un, kā teica Alvis Hermanis, tas ir bīstami visai kultūras nozarei un visai valstij! Ja nebūtu Opera, mums nebūtu Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Māris Liepa un citas opermūzikas un baleta zvaigznes, kā arī izcili diriģenti kā Māris Sirmais, jo bez iespējas iepazīt operu un baletu nebūtu pieprasījums pēc mūzikas un baleta skolām. Nez, kas traucē ministrei saprast, ka Opera ir Latvijas kultūras nozares flagmanis un nogremdējot to viņa nogremdēs visu nozari!? Un tas vairs nav smieklīgi kā Berlīnes kinofestivāls un Staņislavska metode.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende | Ir.lv

Kultūra veido tautas un valsts identitāti, bez kā neviena ne otra nevar pastāvēt. Un Latvijai kultūra ir arī viena no visnozīmīgākajām eksporta precēm – pateicoties tam, ka mūsu operdziedātāji uzstājas Metropolitēna un citos pasaules slavenākajos operteātros, mūsu diriģenti vada pasaulslavenus korus un orķestrus, mūsu kori gūst izcilus panākumus prestižos starptautiskos festivālos, Latvijā ierodas kultūru cienoši tūristi, kuri ir arī turīgi, uzkavējas šeit ilgāk un iztērē vairāk naudas nekā tūristi, kas ierodas uzdzīves dēļ.

Kultūras nozarē turklāt arī ietilpst ļoti daudz darba vietu – sākot ar Operas solistiem un beidzot ar mūzikas un mākslas skolu pedagogiem, kā arī visu šo iestāžu tehniskajiem darbiniekiem.

Es neaizstāvu A. Žagaru, bet ministra darbībai ir būtiska ietekme uz viņa pārvaldīto nozari. Tādēļ šai amatā cilvēkam ir jāaizmirst savas personīgās simpātijas un antipātijas un savā darbā jādomā ir par to – kā labāk nozarei? Bet ministrei Grendei antipātijas pret A. Žagaru ir aizmiglojušas spriestspēju un savu amatu viņa izmanto, lai par katru cenu izrēķinātos ar personīgi nepatīkamu cilvēku. Bet tas nav pieņemami, jo apdraud ministres pārvaldīto nozari un ar to – visu valsti. Ja Nacionālajai apvienībai rūp Latvijas valsts, kā viņi uz katra stūra apgalvo, viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu kultūras katastrofu un bez spirināšanās jāizvirza viņas vietā cits ministra amata kandidāts.

This entry was posted in Kultūra, Sabiedrība and tagged , , , , , , , , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli