Piektdien, 1. jūlijā, pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma Pandēmijas dēļ, es apmeklēju sarunu festivālu LAMPA. Šai rakstā īsumā apkopoju savus iespaidus un pārdomas.

Pirmais pasākums, ko es apmeklēju, bija diskusija “Drosme. Dinamika. Pārmaiņas.” par pārmaiņu vadību pašvaldību darbā, tai skaitā arī nesenās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Piedalījās Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, scenogrāfs, režisors, underground mūziķis Reinis Suhanovs, alus darītavas “Valmiermuiža” saimnieks Aigars Ruņģis, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietnece, projekta “Valmiera2027” jeb Valmieras pieteikuma Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2027. gadā vadītāja Liene Jakubsone, un pārmaiņu vēstnese un komunikācijas vadības eksperte Ieva Zaumane, vadīja producente, lektore un radošā uzņēmēja Elizabete Palasiosa.

Es nokavēju diskusijas sākumu, ierados brīdī, kad vīrs no auditorijas 2. attēlā sazin kādā sakarā runāja par to, ka jādzīvo pēc garīgajiem principiem, vīrietim jāar zeme un jāiesēj sēkla, sievietei jādzemdē bērni. Viņš jau bija runājis krietnu brīdi, kā varēja noprast no vadītājas mēģinājumiem atgriezt sarunu uz ceļa.

Interesantākās atziņas no šīs diskusijas:

• Pārmaiņas ir dabisks process, taču atstātas pašplūsmā tās ir haotiskas. Lai sabiedrība iegūtu no tām labāko iespējamo rezultātu, kādam pārmaiņas ir jāvada.
• Pārmaiņu vadītājam ir jāspēj iedvesmot sabiedrību, tai pat laikā ir jāspēj pieņemt, ka panākt 100% atbalstu nav iespējams. Vienmēr kāds būs neapmierināts ar pārmaiņām un nevēlēsies pielāgoties, vai pat aktīvi pretosies.
• Būtisks aspekts ir atbildības uzņemšanās un tās deleģēšana. Vadītājam ir jāspēj gan deleģēt atbildību savai komandai un citiem pārmaiņu ieviešanas procesā iesaistītajiem, gan uzņemties to pašam, atbilstoši situācijai.
• Sekmīgai pārmaiņu ieviešanai ir nepieciešama lielāka tolerance pret kļūdām un jāparedz iespēja tās labot. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara, kļūdas atzīšana un labošana ir būtisks mācīšanās process, bez kā arī pārmaiņas nav iespējamas. Sodu un paraugprāvu kultūra ir ļoti neproduktīva.

Viens atslēgvārds, ko uzsvēra visi sarunas dalībnieki, no dažādiem aspektiem, ir “Sadarbība”.

3. att. Paneļdiskusija “Kas ir gudrā pilsēta un kā tā var mainīt mūsu ikdienu ceļā uz ilgtspēju?”

4. att. Paneļdiskusija “Kas ir gudrā pilsēta un kā tā var mainīt mūsu ikdienu ceļā uz ilgtspēju?”

Paneļdiskusijas “Kas ir gudrā pilsēta un kā tā var mainīt mūsu ikdienu ceļā uz ilgtspēju?” dalībnieki Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, “Tet” Jaunu biznesu attīstības vadītāja Guna Dātava, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš un jaunuzņēmuma “SimpleCharge” biznesa attīstības vadītājs Kristaps Elvis Volks pilsētplānotāja un atvērto inovāciju kustības “VEFRESH” izpilddirekora Viestura Celmiņa vadībā sarunājās par to, kas ir viedpilsētas, kā tās veidot, un vai tās var palīdzēt klimatneitrālai ilgtspējīgai attīstībai.

Interesantākās atziņas:

• Viedpilsētu mērķis ir celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tehnoloģijas ir tikai līdzeklis, lai to sasniegtu.
• Kā diskusijas beigu daļā, kad tā bija nonākusi līdz klimatneitralitātei, uzsvēra Inese Andersone: klimatneitralitāte ir neizbēgama, jautājums ir tikai par to, vai mēs par to maksāsim vai ar to nopelnīsim?

5. att. Diskusija “Sieviešu loma starptautisku konfliktu risināšanā”

6. att. Diskusija “Sieviešu loma starptautisku konfliktu risināšanā”

Diskusija “Sieviešu loma starptautisku konfliktu risināšanā” bija ļoti emocionāla, galvenokārt tādēļ, ka tā bija cieši saistīta ar šobrīd notiekošo Krievijas-Ukrainas karu.

Diskusijā piedalījās Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Ukrainā Anka Feldhusena (Anka Feldhusen) (piedalījās diskusijā ZOOM tiešraidē) un sieviešu tiesību un iespēju veicināšanas aktīviste no Ukrainas Olena Suslova, vadīja žurnālists un komentētājs Pauls Raudzeps, diskusija notika angļu valodā.

Galvenais diskusijas jautājums bija: kā sievietes var ietekmēt starptautisku konfliktu atrisināšanu?

Ievadā tika pieminēts, ka sievietes bieži cieš starptautiskos konfliktos (vēlāk diskusijā precizēts, ka sievietes cieš nevis vairāk kā vīrieši, bet citādāk – no citāda veida apdraudējumiem, piemēram, diemžēl iecienītā karadarbības ieroča – seksuālās vardarbības), viņas līdzvērtīgi piedalās konflikta risinājumu un miera atjaunošanas praktiskā īstenošanā, piemēram, koordinē palīdzības nodrošināšanu tiem, kam tā ir nepieciešama, taču reti ir pārstāvētas lēmumu pieņemšanā, konflikta risinājumu un miera līgumu izstrādē.

Sieviešu līdzvērtīgas iesaistes lēmumu pieņemšanā nepieciešamību Evika Siliņa pamatoja ar nesen Londonas universitātes veiktu pētījumu, kurā secināts, ka Covid-19 pandēmiju visveiksmīgāk ierobežojušas tās valstis, kurās valdību vada sievietes (piemēram, Jaunzēlande ar premjerministri Džasindu Ārdērnu (Jacinda Ardern) – piezīme mana). Evikas arguments ir, ka sievietēm raksturīgi domāt pirmkārt par cilvēkiem, kamēr vīriešiem – par ekonomiku, un sieviešu līdzvērtīga pārstāvniecība palīdz atrast sabalansētu pieeju.

Olena Suslova uzsvēra, ka sieviešu līdzvērtīga pārstāvniecība lēmumu pieņemšanā ir svarīga ne tikai valdības un parlamenta līmenī, bet arī vietējās kopienās un visos līmeņos pa vidu. Lai to panāktu, ir nepieciešams pilsoniskās sabiedrības briedums.

Arī principa pēc savai balsij un pārstāvniecībai ikviena lēmuma pieņemšanā ir jābūt katram, ko lēmums ietekmēs. Tas ir vienīgais veids, kā pieņemt adekvātus un visas sabiedrības grupas apmierinošus lēmumus.

Ar šo diskusiju saistītās emocijas bija līdzpārdzīvojums ukraiņu tautai un sašutums par okupantu karavīru nežēlību no vienas puses, un ukraiņu pateicība par atbalstu. Olena pirmo savu runu sāka ar  pateicības vārdiem latviešu valodā.

Vēl īss garāmgājēja ieskats dažos citos pasākumos:

7. att. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sarunā “Par drošību nerunāt nedrīkst”

8. att. Drošā telts NBS un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīru un bruņutehnikas apsardzībā

9. att. Temīdas teltī tiesnešu un politologu viedokļu duelis “Kam vajadzīga tiesu neatkarība?”

Šogad Drošā telts un Temīdas telts atradās viena otrai blakus, simboliski demostrējot, ka drošība un taisnīgums strādā plecu pie pleca.

Festivāla LAMPA būtiskākais pienesums Latvijas sabiedrībai ir sarunu un diskusiju kultūras attīstība, kas mums pēc pusgadsimtu ilgas dzīves totalitāra režīma pakļautībā ir ļoti nepieciešama. Tas ir stimuls mācīties:

1. Sarunāties cieņpilni, ja arī nepiekrītam. Pretstatā oponenta agresīvai pārkliekšanai Tviterī ar mobilizēta sekotāju pūļa atbalstu, vai citāda veida uzbrukumiem.
2. Uzklausīt. “Klausīšanās un iedziļināšanās sarunu biedra teiktajā ir tikpat būtiska kā runāšana.” [efn_note]Par festivālu | Sarunu festivāls LAMPA[/efn_note]
3. Izmantot pārdomātus argumentus, nevis dūru vai varas pozīciju valodu.[efn_note]turpat[/efn_note]
4. Ja kritizējam, cenšamies piedāvāt risinājumus, lai kritika būtu konstruktīva un palīdzētu kaut ko uzlabot.
5. Būt atvērtiem sarunai, diskusijai, jaunām idejām un iespējām.

Viens no būtiskiem Krievijas-Ukrainas kara cēloņiem ir nespēja civilizēti sarunāties.