Publiciste un mediju eksperte Sandra Veinberga rakstā par valsts apmaksāto apdrošināšanu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas Knicks spēlētājam Kristapam Porziņģim dalībai Eiropas basketbola čempionātā Latvijas valstsvienības sastāvā, kas izmaksājusi 123 000 €, pauž viedokli, ka ir nepareizi no nodokļu maksātāju naudas finansēt sportu, kura fanu pulks neietver visus nodokļu maksātājus. Jautājums par to, ko un vai vispār kaut ko sportā apmaksāt no valsts budžeta, ir diskusijas vērts, tādēļ piedāvāju savus argumentus par to, kādēļ ir pareizi Kristapa Porziņģa apdrošināšanu dalībai Eiropas čempionātā apmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem un kādēļ ir pareizi no valsts budžeta līdzekļiem maksāt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
Eiropas basketbola čempionātā piedalās valsts. Valsts interesēs ir, lai to pārstāv tās labākie atlēti, un tam ir sava cena. Obligāts noteikums dalībai čempionātā ir valstsvienības spēlētāju apdrošināšana, jo sports, it īpaši starptautiska čempionāta līmenī, ir ļoti traumatisks. Ja kāds no mūsu spēlētājiem čempionātā būtu guvis nopietnu traumu, viņam būtu jāizlaiž visa nākamā sezona un varbūt vēl viena, lai pilnībā izārstētos un varētu atsākt pilnvērtīgi trenēties, un pēc šādas pauzes atgūt iepriekšējo līmeni ir ļoti grūti. Profesionālam sportistam tas ir smags trieciens karjerai, ko ierobežo dabiskā novecošana. Ja skolotājs var pilnvērtīgi strādāt skolā kamēr vien viņu no tās neiznes ar kājām pa priekšu, Kristapam Porziņģim ir tikai aptuveni 20 gadu līdz brīdim, kad “kauli vairs netur” un karjerai jāliek punkts. Tādēļ labi pelnošiem spēlētājiem ir dārgas apdrošināšanas, un tas ir normāli. Arī tas, ka darba devējs apmaksā apdrošināšanu darba ņēmējam (arī tad, ja runa ir par brīvprātīgo darbu, kas pēc būtības arī ir dalība nacionālo izlašu sacensībās, par ko spēlētāji nesaņem nekādu atalgojumu), ir pilnīgi normāli. Mēs gribam, lai Kristaps Porziņģis spēlē Eiropas basketbola čempionātā Latvijas valstsvienības sastāvā, mēs maksājam par apdrošināšanu. Ja Porziņģis pats piedāvātu šo apdrošināšanu segt no saviem līdzekļiem, tas būtu labi un šādu piedāvājumu vajadzētu pieņemt, bet prasīt to no viņa nebūtu pareizi.
Arguments par pensionāriem šai gadījumā ir vienkārši smieklīga demagoģija. 2016. gada beigās Latvijā bija 460,7 tūkstoši vecuma pensijas saņēmēju. Izdalot Kristapa Porziņģa apdrošināšanas 123 000 € visiem pensionāriem, katram sanāk 0,27 €. Jēga no tā kāda?
Bet jēga no Kristapa Porziņģa piedalīšanās Eiropas čempionātā Latvijas valstsvienības sastāvā ir 5. vieta jeb augstākais Latvijas valstsvienības sasniegums kopš neatkarības atjaunošanas, ar tikai diviem zaudējumiem atpaliekot no uzvarētājiem un kļūstot par čempionāta rezultatīvāko komandu, un skaistas uzvaras spraigās spēlēs. Tas ir komandas sasniegums, taču tas ir iespējams tikai tādēļ, ka komandu veido labākie spēlētāji. Par to ir vērts maksāt 123 000 €.
Otrs aktuālais un saistībā ar izciliem sasniegumiem sportā bieži debatētais jautājums ir par naudas balvām, ko, saskaņā ar Sporta likuma 14. pantu, sportistiem, viņu treneriem, apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgā sporta veida federācijai Ministru kabinets var piešķirt no šim mērķim Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtas apropriācijas (federācijai piešķirtā balva izmantojama tikai sporta attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai).
Šā gada 1. aprīlī Latvijas bokseris Mairis Briedis, triumfējot cīņā ar Vācijas sportistu Marko Huku (Marco Huck), izcīnīja Pasaules Boksa padomes čempiona titulu, kas ir augstākais Latvijas sportista sasniegums šai sporta veidā.
2016. gadā Latvijas sportisti guva ievērojamus panākumus XXXI Vasaras olimpiskajās spēlēs un Paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, Brazīlijā: olimpiskajās spēlēs Laura Ikauniece-Admidiņa izcīnīja 4. vietu septiņcīņā, Rebeka Koha – 4. vietu svarcelšanā, Aleksejs Rumjancevs – 5. vietu smaiļošanā, paraolimpiskajās spēlēs Aigars Apinis izcīnīja 1. vietu diska mešanā, Diāna Dadzīte – 1. vietu šķēpa mešanā, Edgars Bergs – 3. vietu lodes grūšanā, Rihards Snikus – 5. vietu para-iejādē brīvajā stilā. Tas ir viens no labākajiem panākumiem, kādus Latvija ir guvusi olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.
Latvijas tenisiste Jeļena (Aļona) Ostapenko šā gada 10. jūnijā uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā (Roland Garros), gūstot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, un 25. septembrī uzvarēja Seulas atklātajā čempionātā. Viņa ir pirmā Latvijas tenisiste, kas vienas sezonas laikā izcīnījusi divus tenisa pasaules augstākos titulus. Roland Garros uzvaras kontekstā pamatoti tiek pieminēta arī salīdzinoši agrā jaunība, kādā šis prestižais tituls izcīnīts, spraigā spēlē pārspējot pieredzējušāku un pasaules rangā ievērojami augstākā pozīcijā esošu spēlētāju.
Šādi panākumi sportā veicina valsts atpazīstamību un prestižu pārējo valstu vidū. Lai kā Veinbergas kundze gribētu to noliegt, par valsti spriež pēc tās izcilībām sportā, kultūrā un zinātnē, pēc šo cilvēku sasniegumiem. Pēc tā, kā mūsu sportisti startē starptautiskās sacensībās, pēc mūsu operdziedātājiem, kas iekaro pasaules prestižāko opernamu skatuves un skatītāju sirdis, mūziķiem, māksliniekiem un citiem kultūras darbiniekiem, kuru darbi nopelna prestižus starptautiskus apbalvojumus, zinātniekiem, kas dod pasaules mērogā ievērojamu ieguldījumu zinātnes attīstībā. Atliek tikai ierakstīt google meklētājā “Jeļena Ostapenko” vai “Maris Jansons” un mēģināt saskaitīt rezultātus dažādās valodās – angļu, vācu u.c. Cilvēki, kas interesējas par sportu lielākā vai mazākā mērā un kas ir absolūtais vairākums ikvienā valstī, novērtē izcilus sasniegumus sportā, un atpazīst Latviju pēc Kristapa Porziņģa, Artūra Irbes, Sanda Ozoliņa, Zemgus Girgensona, brāļiem Dukuriem, Jeļenas Ostapenko, Ernesta Gulbja, pludmales volejbola zvaigznēm, un citiem izciliem sportistiem. Starp tiem ir arī investori, kuru uzmanību Latvijai un interesi šeit investēt var piesaistīt tieši mūsu sportistu sasniegumi. Protams, gala lēmumu ietekmēs citi faktori, bet investors pat neinteresēsies par valsti, kuras vārds nenonāk viņa uzmanības lokā. Tādēļ ieguldījums valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, tai skaitā izcilos sporta, kultūras un zinātnes sasniegumos, var nest reālu ekonomisko atdevi. Un lepnums par saviem izcilākajiem pārstāvjiem ir tautas brieduma pazīme. Mazvērtības kompleksa, ko Veinbergas kundze piedēvē “varoņu kultam”, pazīme ir savu varoņu un izcilību un viņu ieguldījuma sabiedrības attīstībā nonivelēšana.
Tai pat laikā ievērojami Latvijas sportistu sasniegumi veicina bērnu un jauniešu un viņu vecāku interesi gan par konkrēto sporta veidu, gan par sportu kopumā. Tas labvēlīgi ietekmē jaunās paaudzes veselību pateicoties fiziski aktīvam dzīvesveidam. Nākotnē par profesionāliem sportistiem kļūs tikai neliela daļa šo jauniešu, taču svarīgi ir arī tas, lai arī pieauguši viņi turpina nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm brīvajā laikā, sava prieka pēc un savas veselības uzturēšanai, jo veselai un fiziski aktīvai sabiedrībai nepieciešams proporcionāli daudz mazāks veselības aprūpes budžets. Jaunus izcilus sasniegumus, kas iedvesmos sportot nākamās paaudzes, sasniegt spēj tikai profesionāli sportisti, kas var veltīt sportam – treniņiem un sacensībām – visu savu laiku un enerģiju, nevis trenēties no pamatdarba brīvajā laikā un prasīt priekšniekam brīvdienas dalībai sacensībās.
Sportisti ir arī labs piemērs jauniešiem, kam sekot ne tikai sportā, bet arī dzīvē. Piemēram, Kristaps Porziņģis, tiekoties ar jaunajiem Latvijas basketbolistiem: “komentēja, ka sasniegt sapni var ar smagu darbu un apņēmību doties uz nosprausto mērķi.” Arī citi ievērojami Latvijas sportisti intervijās un citās publiskās uzstāšanās uzsver, ka panākumi iespējami tikai ar smagu darbu, apņēmību un mērķtiecību, un arī apliecina to paši ar savu piemēru, tai skaitā arī pozitīvi izceļoties uz savu slinkāko un izlaidīgāko kolēģu fona.
Valstij nav jāpiedalās profesionālā sporta finansēšanā, tas nopelna vairāk kā pietiekamu finansējumu, strādājot privātajā sektorā. Bet valstij ir jāiegulda sporta izglītībā un tās infrastruktūrā un jaunatnes sportā, kas ir pamats, lai izcilības varētu rasties. Jāiegulda arī amatieru sportā un fiziskās aktivitātes veicinošos pasākumos, lai arī pieaugušos noturētu vai piesaistītu aktīvam dzīvesveidam.
Latvijas sportisti, kas gūst izcilus sasniegumus starptautiskās sacensībās, nes Latvijas vārdu pasaulē, veicina mūsu valsts starptautisku atpazīstamību un pozitīvu novērtējumu, kam var būt reāla ekonomiska atdeve investīciju veidā. Valsts interesēs ir, lai to starptautiskās sacensībās pārstāv tās labākie atlēti, tādēļ mums ir jābūt gataviem no valsts budžeta segt visus ar to saistītos izdevumus.
Izcili mūsu sportistu panākumi starptautiskās sacensībās iedvesmo bērnus un jauniešus nodarboties ar sportu, kas veicina fiziski aktīvas un veselas sabiedrības veidošanos.
Sportisti, kas gūst izcilus pasākumus, ir piemērs jaunajai paaudzei, no kā mācīties darba tikumu, apņēmību un mērķtiecību.
Tādēļ viņi ir pelnījuši, ka mēs ar savu priekšstāvju valdībā starpniecību atzīstam un izsakām pateicību par izciliem sasniegumiem, arī no saviem kopīgajiem resursiem atvēlot līdzekļus simboliskam apbalvojumam. Pat tad, ja viņi ir profesionāļi un nopelna desmitreiz lielākas summas privātā sektora naudas.
Pasaules kontekstā Maira Brieža panākumi it nozīmīgāki un pamanāmāki par brāļiem Dukuriem, pludmales volejbolistiem, ledus hokejistiem kopā ņemot. Labi, ka nepieminēji blakusvāģus un fiksīšu treka braukšanu. Pasaules atpazīstamākās sporta disciplīnas inviduāli pasaulē ir teniss un bokss, komandu sportos futbols. Tad vēl ir vieglatlētika, ar 100m sprinta disciplīnu. Populāra sporta kritērijs, cik no pasaules 196 valstīm par to zin, interesējas un jūt līdzi.
Uzliekot ignore komentam un bloķējot wannabe politiķis pierāda sevi 😂
Es cienu ikvienu viedokli, arī tad, ja tas ir pretējs manam viedoklim.
Rupjība nav viedoklis un to es neatbalstu. Izdzēstais komentārs saturēja tikai rupjības.
Pingback: Veinbergas nodokļi Porziņģim jeb ko zaudējam pakļaujoties pūļa viedoklim – Iveta Buiķe
Pingback: Latvijas blogāres apskats #93 (25.09.-01.10.). – BALTAIS RUNCIS