29. mar 2011 21:43
Pirms kāda laika man gadījās portālā „Diena.lv” izlasīt rakstu „Dombrovska valdības laikā iedzīvotāju dzīves līmenis būtiski krities”. Tajā ar makroekonomiskiem un demogrāfiskiem rādītājiem tiek pierādīts, ka šodien iedzīvotāju dzīves līmenis ir būtiski zemāks nekā tad, kad Saeima pirmo reizi apstiprināja Valdi Dombrovski valdības vadītāja amatā, un ka vainojams pie tā viennozīmīgi ir Dombrovska valdības darbs.
Šis raksts mani šokēja ar savu uzkrītošo tendenciozitāti, par ko liecina izvēlētā faktu pasniegšanas metode – minētie rādītāji tika salīdzināti divos punktos, kurus šķir divu gadu intervāls, un starp tiem var novilkt vienu taisni vēlamajā virzienā – uz slikto pusi. Turklāt dīvaini man šķiet arī tas, ka dažiem rādītājiem izmantoti atšķirīgi atskaites punkti – vieniem tie ir 2008. un 2010. gads, citiem – 2009. gada un 2011. gada sākums. Tas bija viens no iemesliem apšaubīt arī pašu izmantoto faktu patiesumu.
Minētā raksta izlasīšanas rezultātā es nolēmu izdarīt divas lietas:
- pārbaudīt rakstā izmantoto faktu patiesumu;
- izanalizēt to dinamiku smalkāk – pa ceturkšņiem un, kam iespējams, mēnešiem.
Sākšu ar pirmo uzdevumu – faktu patiesuma pārbaudi. Tam es izmantoju Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datu bāzi un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrētā bezdarba statistiku, jo tās abas ir publiski pieejamas.
Pirmo minētā „Dienas” raksta autors apskata iekšzemes kopproduktu (IKP), un apgalvo, ka tas divos gados ir nokrities par 22%. Kā redzams 1. attēlā, dati par 2008. gadu ir precīzi, taču 2010. gadā starp rakstā minētajiem un CSP datu bāzē atrodamajiem datiem ir 95 miljonu latu atšķirība, un tas ļauj secināt, ka raksta autors ir melojis.
Nākamais rādītājs ir IKP uz vienu iedzīvotāju, un arī šeit raksta autors grib mums iestāstīt, ka mums ir par 23 latiem jeb 57,5 maizes kukuļiem mazāk (rēķinot 0,40Ls par graudu maizes kukuli).
Šeit jāatzīst, ka par bezdarba līmeni gan raksta autors nav melojis – rakstā minētie skaitļi atbilst NVA statistikai.
5. attēlā mēs redzam datus par bruto darba samaksu, un te nu atklājas raksta paši lielākie meli! Neizpratnē par to, ka žurnālists varētu tik nekaunīgi melot, mēģināju iegūt līdzīgus skaitļus, no ikmēneša datiem aprēķinot gada vidējos rādītājus, bet arī tie skaitļi bija lielāki par 400 latiem.
Šajā rakstā bija minēti arī importa un eksporta dati, taču, kā redzams 6. un 7. attēlā, arī tie nav patiesi attiecībā uz 2010. gadu, kaut arī tie ilustrē pozitīvas tendences (imports samazinās, eksports pieaug).
Beigās apskatīti demogrāfiskie dati – iedzīvotāju skaits un dzimstība. Iedzīvotāju skaita samazināšanās apjomu – 30 tūkstošus – autors ir uzrādījis pareizi, bet nepatiesi ir dati gan par 2009. gada februāri, gan par 2011. gada janvāri. Un, kā redzams 9. attēlā, patiesais dzimstības kritums ir mazāks nekā minēts rakstā.
Rezultātā patiesi minētajā rakstā bijuši vienīgi dati par bezdarbu, visi pārējie pasniegti sagrozīti, mālējot situāciju sliktāku nekā tā patiesībā ir.
Taču mans sākotnējais mērķis bija nevis atmaskot konkrētā žurnālista melus, bet atspēkot tendenciozo informācijas pasniegšanas veidu. Jo, kā jau rakstīju ievadā, starp dieviem punktiem var novilkt taisni, šajā gadījumā – taisni, kas norāda, ka situācija tagad ir sliktāka nekā pirms diviem gadiem. Nenoliedzot, ka tas tā arī ir, man daudz svarīgāk šķiet, kā situācija šajā laikā ir attīstījusies, šo radītāju dinamika pa ceturkšņiem/mēnešiem, jo tā ir iegūstams daudz objektīvāks skats uz situāciju.
Šeit mēs redzam savādāku situāciju nekā 1. attēlā, kur IKP nepārtraukti un nemainīgi krīt uz leju. Redzams, ka IKP kritums sākās krietnu brīdi pirms Valda Dombrovska valdības darba sākuma, respektīvi, 2008. gada otrajā pusē, un apstājās 2009. gada pēdējā ceturksnī, kopš tā laika tas ir pastāvīgi kāpis augšup.
Pēdējā gada laikā būtiski kāpis ir arī IKP uz vienu iedzīvotāju (11. att.).
Kā redzam 12. un 13. attēlā, 2009. gada martā bija ļoti straujš bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa lēciens, pēc tam šie rādītāji ir kāpuši jau daudz lēnāk. Turklāt kopš 2010. gada marta tas ir tādā pat ātrumā krities.
Nākamais rādītājs ir bruto darba samaksa, un tas ir visinteresantākais! Interesants ar to, ka tas šai laka posmā ir mainījies visbiežāk, gan krities, gan kāpis, turklāt katru mēnesi, kā redzams 14. attēlā. Tāpat redzams, ka no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada februārim tam bija tendence kristies, ar atsevišķiem kāpumiem, bet kopš 2010. gada marta tam ir pastāvīga tendence kāpt. Ņemot vērā, ka šis ir vidējais rādītājs, īslaicīgos kāpumus 2009. gadā varētu skaidrot ar īstenotajām štatu samazināšanām – atalgojums paliek tāds pats, bet to saņem mazāks skaits cilvēku (vidējais = summa/saskaitāmo daudzums).
Samērā interesantas izskatās arī ārējās tirdzniecības bilances līknes (15. att.). 2008. gada otrajā pusē gan eksports, gan imports strauji krītas, visu 2009. gadu ar samērā nelielām pārmaiņām stāv attiecīgi 300 un 400 miljonu latu līmenī, bet 2010. gada februārī sākas būtisks pieaugums.
Par iedzīvotāju skaitu gan nav nekas interesants sakāms – tas ir nemainīgi krities (16. att.). Bet samērā interesanti ir ar jaundzimušo skaitu (17. att.). Tas savu šā perioda maksimumu sasniedza 2008. gada jūlijā, pēc tam ir krities, bijuši atsevišķi kāpumi, līdz zemākajam līmenim 2010. gada februārī, pēc kura seko būtisks pieaugums pavasarī un vasarā un kritums līdz 1500 gada otrajā pusē.
Ko no šī visa var secināt?
Pirmkārt, nevar ticēt visam, ko raksta! Tas ir jāpārbauda! Un to ir iespējams izdarīt ikvienam, jo gan Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, gan Nodarbinātības valsts aģentūras statistika par bezdarbu ir pieejamas publiski.
Nav noslēpums, ka plašsaziņas līdzekļi pieder kādiem konkrētiem cilvēkiem. Šajā gadījumā tā īpašnieks (vai īpašnieki) ir saistīts ar kādu konkrētu politisku spēku. Un šī iemesla dēļ šis laikraksts raksta to, kas ir izdevīgi tā opozīcijā sēdošajiem saimniekiem. Un, kā jau iepriekš redzējām, nekaunas pat melot.
Situācija nav tik slikta, kā viens otrs to mālē. Lai arī situācija ir slikta, atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir izdevīgi, ka tā šķiet sliktāka, nekā tā patiesībā ir. Mērķis tam ir tikai viens – veicināt sabiedrības neapmierinātību ar valdības darbu, jo šā tipa politiķi panākumus gūst ar emocionālo manipulāciju, nevis racionālu piedāvājumu valsts attīstībai.
Turklāt makroekonomiskā situācija, kā redzams pēc minēto rādītāju ceturkšņu un ikmēneša datiem, jau aptuveni gadu stabili uzlabojas. Bet tas nav izdevīgi jau minētajiem emocionālās manipulācijas izmantotājiem. Viņiem ir izdevīgi ar šāda veida publikācijām sev piederošajos medijos radīt sabiedrībai iespaidu, ka situācija valstī ir slikta, esošā valdība to tikai pasliktina, bet viņi vienā rāvienā izvilktu valsti no krīzes, vai pat, izraisot histēriju, patiesi apturēt iesākušos valsts atkopšanos no krīzes, lai varētu atgūt zaudēto politisko ietekmi.
Jebkāda plašsaziņas līdzekļos paustā informācija ir jāvērtē kritiski, jāpārbauda. It īpaši, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieder ar kādiem politiskajiem spēkiem saistītām personām, jo tādā gadījumā šaubām par informācijas ticamību ir reāls pamats – ja kādam politiskajam spēkam pieder par neatkarīgu uzdots medijs, tajā tiek rakstīts tas, kas tā īpašniekiem ir izdevīgi.
Tādēļ, ja vēlamies, lai situācija mūsu valstī uzlabojas, mums pašiem ir jākļūst gudrākiem. Ir jāvērtē un jāanalizē mediju piedāvātā informācija un, it īpaši par politisko procesu atspoguļojumiem, jāuzdod jautājums – kam tas ir izdevīgi?