Kādus uzdevumus mēs savai valsts pārvaldei esam deleģējuši un kādēļ?

Bieži dzirdamas ir sūdzības par dažādām birokrātiskām nejēdzībām, tostarp arī objektīva un konstruktīva kritika par bezjēdzīgām birokrātiskajām prasībām un neefektīvām procedūrām. Ne velti 11 no 16 šo sestdien notiekošajās 13. Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām un partiju apvienībām savās programmās ir iekļāvušas birokrātijas un valsts pārvaldes mazināšanu vai revīziju.

Kamēr viens otrs nopūlas iestāstīt, ka ir iespējams valsts pārvaldi samazināt par 30-90%, aicinu padomāt, kādēļ mūsu valsts pārvaldē strādā tieši tik daudz ierēdņu un kādēļ no privātpersonas tiek prasīti tieši tādi dokumenti. Iegriba? Nē, tas tā ir tādēļ, ka ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem mēs savai valsts pārvaldei esam deleģējuši noteiktus uzdevumus, kas tai ir jāpilda.

Valsts pārvaldei ir arī regulāri jāpārvērtē sabiedrībai sniegtie pakalpojumi ar mērķi uzlabot to kvalitāti un efektivitāti sabiedrības interesēs. Tas ir viens no Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem, tādēļ arī regulāri tiek veikti funkciju auditi. Problēma tāda, ka visbiežāk tiem seko tikai dažādu procesu pieregulēšana un optimizācija. Pēdējā daudz maz nopietnā strukturālā reforma valsts pārvaldē notika 2009. gadā, kad ekonomiskās krīzes dēļ bija krasi jāsamazina valsts budžeta izdevumi.

Lai varētu izveidot nelielu, efektīvu un profesionālu valsts pārvaldi un tajā strādājošie ierēdņi palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem – saviem klientiem -, nepietiek izvērtēt un optimizēt valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanas procesus. Ir jāveic fundamentāls valsts pārvaldes uzdevumu audits un jāizvērtē ar dažādiem normatīvajiem aktiem valsts pārvaldei deleģētos uzdevumus. Galvenajam jautājumam, analizējot ikvienu deleģēto uzdevumu, ir jābūt:

Vai mums tas ir vajadzīgs?

Vai mums tiešām ir nepieciešams šāda pakalpojuma nodrošināšanu deleģēt valsts pārvaldei? Vai tas ir tik svarīgs visai sabiedrībai, lai to finansētu no nodokļu maksātāju naudas? Ja nē, to var pilnīgi mierīgi atstāt privātai iniciatīvai, lai ikviens cilvēks, redzot, ka pēc šāda pakalpojuma ir pieprasījums un ar to var nopelnīt, uzņemas risku kļūdīties un bankrotēt, zaudēt savu vai investoru ieguldīto naudu vai palikt parādā bankai.

Laiks ir visvērtīgākais resurss, kāds ir cilvēka rīcībā. Jo mazāk laika cilvēkam jāpatērē dažādām birokrātiskām procedūrām, jo vairāk laika viņš var veltīt darbam, lai pelnītu naudu, piesaistītu investīcijas un dotu pēc iespējas vērtīgāku pienesumu visas sabiedrības kopīgajai labklājībai.

Lielisks piemērs ir uzņēmējas, viesnīcas “Roma” vadītājas Lindas Mūrnieces cīņa ar Rīgas būvvaldes birokrātiem par viesnīcas restorāna “Mazais Otto” vasaras terases atvēršanu šajā pavasarī, ko beigu beigās viņa uzvarēja, bet tai tika patērēts ļoti daudz laika, ko tā vietā varēja veltīt, lai terasi izveidotu un atvērtu apmeklētājiem vismaz divas nedēļas agrāk, līdz ar vasaras terašu sezonas sākumu. Un pie vainas ir pēkšņas izmaiņas noteikumos par vasaras terašu saskaņošanu. Zaudējumi šai gadījumā ir restorāna nepiesaistītie klienti un nenopelnītā nauda, no kā uzņēmums būtu samaksājis nodokļus valstij, algas darbiniekiem, un piegādātājiem par materiāliem un pakalpojumiem.

Ar bezjēdzīgām birokrātiskām procedūrām Rīgas dome ir panākusi, ka jaunais lielais IKEA veikals ir atvērts Stopiņu novadā, kur pašvaldības birokrātiskās procedūras ir acīmredzami daudz vienkāršākas.

Cits piemērs, kas vairāk attiecas uz valsts pārvaldi kopumā nekā uz atsevišķu pašvaldību, ir transporta jautājumu speciālista Tāļa Linkaita vasaras sākumā aktualizētais jautājums par noteikumiem komandējumu finanšu atskaitēm, kas prasa ļoti radošu pieeju, lai reālos izdevumus iekļautu Ministru kabineta noteikumu uzliktajos rāmjos, un pārāk daudz laika, ko citādi varētu izmantot daudz jēdzīgākiem darbiem. Neapšaubāmi, par darba devēja finansējuma izlietojumu ir jāatskaitās, taču tam ir jāprasa pēc iespējas mazāk laika, un cilvēkiem ir jāļauj strādāt.

Es ļoti labi apzinos, ka šis ir ļoti apjomīgs darbs, kas prasa daudz laika un nopietnu iedziļināšanos daudzos dažādos jautājumos. Esmu sastādījis darba plānu, lai analizētu valsts pārvaldes iestāžu budžetus, personāla struktūru un tām saistošos normatīvos aktus, kā arī Valsts Kontroles revīziju ziņojumus, un spēris pirmos soļus tā īstenošanā. Tādēļ aicinu dot man mandātu un iespēju piesaistīt šim darbam palīgus, un rezultāts būs konkrēti likuma grozījumu projekti, kas mainīs valsts pārvaldei veicamo uzdevumu apjomu.

Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” viena no prioritātēm ir Nulles birokrātija, un labas idejas šai sakarā, kas ir pelnījušas iespēju tikt īstenotām, ir arī manam kolēģim Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātam IKT ekspertam Dmitrijam Golubevam (Nr. 18).

This entry was posted in Politiskās iniciatīvas, Sabiedrība and tagged , , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.