10. aprīļa vakarā pēc Sastrēgumstundas, kuras tēma bija Latvijas ceļu kvalitāte (jo tai dienā Vecpiebalgas iedzīvotāji bija ieradušies Rīgā uz vērienīgu protesta akciju un premjeram pieprasīja Vecpiebalgas pagastā izsludināt ārkārtas stāvokli brūkošā ceļa P35 dēļ), es Twitterī iesaistījos diskusijā par aizņemšanās iespējām ar Daci Milbergu, kas beidzās ar šādu jautājumu
@krisjanisliepin Un no kā aizņemās? No kurienes aizdevējiem nauda? Kā var būt un kāpēc, ka nevienam pasaulē nav, bet kādam vienmēr ir? #domā
— Dace Milberga (@Dachinja) April 10, 2013
un manu solījumu uz to atbildēt vēlāk šeit.
Starptautiskais Valūtas fonds dibināts 1944. gada jūlijā ANO konferencē Bretonvudā (ASV), kad 45 valstu valdību pārstāvji vienojās par ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu, lai izvairītos no postošās ekonomiskās politikas, kura veicināja 1930. gadu Lielo depresiju, atkārtošanās. Šodien tajā ir 187 dalībvalstis, ieskaitot Latviju. Fonda mērķi ir:
- nodrošināt starptautisko sadarbību monetārajā jomā;
- veicināt starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un atbilstošu izaugsmi;
- nodrošināt valūtas kursu stabilitāti;
- palīdzēt daudzpusējās maksājumu sistēmas izveidošanā;
- nodrošināt iespējas dalībvalstīm izmantot SVF resursus (ar atbilstošām garantijām), ja ir problēmas ar maksājumu bilanci.
[Par SVF] Turpat tālāk arī lasāms, ka katra jauna dalībvalsts, parakstot Vienošanās līgumu, veic noteikta apjoma iemaksas. Tās arī veido SVF resursus, no kuriem tiek izsniegti aizdevumi valstīm, kam ir problēmas ar maksājumu bilanci. Kā par jebkuru aizdevumu, arī par šo saņēmējvalstij ir jāmaksā procenti.
Starptautiskās naudas aprites shēma
Tādēļ atbildes uz Daces Milbergas jautājumiem ir sekojošas:
- Latvija 2008. gada decembrī aizņēmās 4,5 miljardus eiro (sākotnējā vienošanās bija par 7,5 miljardiem) no SVF un Eiropas Komisijas starptautiskās palīdzības programmas ietvaros.
- SVF finanšu resursus, no kā tas varēja Latvijai aizdot 1,7 miljardus eiro, veido tā dalībvalstu iemaksas. Pēc līdzīga principa darbojas bankas, kas pieņem noguldījumus un no šiem līdzekļiem izsniedz kredītus. Eiropas Komisijas resursus veido ES dalībvalstu iemaksas Savienības kopējā budžetā.
- Tāda situācija, ka kādā brīdi pasaulē nevienam nav naudas, nav iespējama. Nauda, tāpat kā jebkas cits, nekur nepazūd, bet pārvietojas no vienas personas, valsts vai institūcijas pie citas. Un kāds vienmēr to uzkrāj, rēķinoties ar ekonomikas cikliskumu.
Te var iepazīties ar detalizētu skaidrojumu par Latvijas starptautiskās palīdzības programmu.