Baltā nama Budžeta vadības biroja vadītājs un Patērētāju finanšu aizsardzības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Miks Mulvanejs | The Washington Post

Šonedēļ Amerikas Savienotajās valstīs skandālu izraisījusi prezidenta Donalda Trampa administrācijas augsta ranga amatpersona, bez kautrēšanās publiski atzīstot, ka laikā, kad bijis kongresmenis, uzklausījis lobistus tikai tad, ja tie ziedojuši viņa vēlēšanu kampaņai.

Uzrunājot Amerikas banku asociācijas sanāksmi, Baltā nama Budžeta vadības biroja vadītājs un Patērētāju finanšu aizsardzības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Miks Mulvanejs (Mick Mulvaney), ko savai administrācijai Donalds Tramps izvēlējās 2016. gada 16. decembrī (iepriekš savā vēlēšanu kampaņā solījis attīrīt Vašingtonu no negodīgiem un korumpētiem politiķiem un ierēdņiem: “Drain the swamp!“), sacīja:

Manā birojā Kongresā mums bija kārtība.. Ja jūs bijāt lobists, kas nekad nav devis mums naudu, es ar jums nerunāju. Ja jūs bijāt lobists, kas mums ir devis naudu, es varētu ar jums runāt.

***

We had a hierarchy in my office in Congress.. If you were a lobbyist who never gave us money, I didn’t talk to you. If you were a lobbyist who gave us money, I might talk to you.

Mulvaney discloses ‘hierarchy’ for meeting lobbyists, saying some would be seen only if they paid

Šie Mulvaneja izteikumi nekavējoties saņēma asu kolēģu no Demokrātu partijas un mediju kritiku. Viņš arī iepriekš pieņēmis Volstrītas baņķieriem labvēlīgus lēmumus, kā arī tiek kritizēts par darbībām, kas vērstas uz faktisku patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas sagraušanu. Un viņš ir viens no bagātāko amerikāņu intereses aizstāvošo Trampa administrāciju raksturojošiem politiķiem. Kā viena no Mulvaneja kritiķēm, The Washington Post komentētāja Dženifera Rubina (Jennifer Rubin) savā viedokļrakstā saka:

 Grūti saprast, kas ir sliktākais šai gadījumā – Mulvaneja “maksā par piedalīšanos” darbība, viņa bezkaunīgā lielīšanās ar to vai republikāņu pilnīgā vienaldzība.

***

It is hard to decide what is the worse thing here — Mulvaney’s pay-to-play operation, his shamelessness in bragging about it or Republicans’ utter indifference to it.

Mulvaney could at least feel some shame

Būtu gan naivi domāt, ka Mulvanejs ir vienīgais politiķis ASV un citur pasaulē, kas piekopj līdzīgu praksi, taču citiem politiķiem parasti pietiek prāta un smalkjūtības izvairīties par to runāt, jo vēlētāju deleģētās varas izmantošana pret atlīdzību pieņemot lēmumus atsevišķu grupu interesēs mēdz būt pretlikumīga vai uz likumības robežas, taču viennozīmīgi neētiska.

Šis gadījums spilgti ilustrē ētisku dilemmu, ar ko saskaras ikviens politiķis, kas nav gana turīgs, lai pats pilnībā finansētu savu vēlēšanu kampaņu.

Proti, pat ja esi principiāls ideālists un vēlies padarīt politiku labāku, godīgāku un vērstu uz visas tautas labklājību, lai to panāktu, ir jāuzvar vēlēšanās un jātiek pie varas. Lai to panāktu, ir jāspēlē pēc spēkā esošajiem noteikumiem. Kā piesaistīt ziedojumus, saglabājot reputāciju, neatkarību un godaprātu?

Pamatu pamats ir pilnīga skaidrība abām pusēm, kandidātam un ziedotājam: par ko ir vienošanās? Par ziedotāja atbalstu kandidāta mērķiem, vai par kandidāta atbalstu ziedotājam vēlamajai politikai?

Manā gadījumā, ja Tu atbalsti manu vēlēšanu kampaņu, es uzņemos īstenot savas, partijas Vienotība un Tavas  iniciatīvas, lai veidotu Latviju par brīvu, demokrātisku, tiesisku, nacionālu un sociāli atbildīgu valsti. Vienotības vērtības, kuru definēšanā es esmu piedalījies, un Ētikas kodekss ir plašākais ietvars jebkādai sadarbībai un viens no būtiskākajiem mēriem virzāmo iniciatīvu izvērtēšanai. Man ir svarīgi nodrošināt, lai ikvienam ir vienlīdzīga ietekme uz politiku, neatkarīgi no maka biezuma.

Kopā mēs varam veidot savu valsti labāku!