Vienotības Jaunatnes organizācija | Facebook.com
Es atbalstu šonedēļ Rīgā ar dažādiem pasākumiem un gājienu pa centra ielām notiekošo Baltic Pride 2018, jo tas ir par vienlīdzīgām tiesībām visiem cilvēkiem.
Pirmkārt, ikvienam ir tiesības būt laimīgam tādam, kāds viņš ir. Ikviens mēs piedzimstam unikāls, atšķirīgs no citiem. Seksuālā orientācija jeb tas, kādi cilvēki piesaista mūsu interesi par seksuālām attiecībām, ir daļa no šīs unikālās būtības. Kamēr nobriedušu cilvēku labprātīgas seksuālās attiecības nenodara kaitējumu nevienam un neviens netiek piespiests tādās stāties pret viņa gribu, tās ir tikai iesaistīto cilvēku privāta darīšana un nevienam neiesaistītajam nav tiesību tajās iejaukties, un valstij jānodrošina vienlīdzīgas tiesības ikvienam.
Otrkārt, Baltic Pride ir Latvijas Republikas Satversmes ikvienam garantētās pulcēšanās brīvības1 izpausme. Šī brīvība ir ierobežojama vienīgi tad, ja ir pamatotas bažas par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai, un pamats tam var būt vienīgi par sabiedrības drošību atbildīgo iestāžu atzinums. Un Praida gadījumā pamata šādām bažām nav. Tas, ka pasākums ir pretrunā kāda viedoklim par “pareizo pasaules kārtību” vai aizskar estētisko gaumi, nav pamats to ierobežot.
Treškārt, Praida nepieciešamību pierāda gan paša Praida norise un tā ietvaros organizētie pasākumi, gan ar to saistītās diez gan nokaitētās diskusijas sociālajos tīklos. Kaut gan salīdzinājumā par pirmajiem Praidiem, kuru dalībnieki tika apmētāti ar ekskrementiem, šogad situācija ir daudz labāka, sabiedrībā joprojām vērojama izteikta neiecietība. Tās dēļ cilvēki pamet Latviju, piemēram, pirms pāris gadiem latviešu režisore Jolanta Cihanoviča pārcēlās uz dzīvi Londonā tikai tādēļ, ka viņas mīļotā dzīvesbiedre ir sieviete, taču kā trešās valsts pilsone var Latvijā dzīvot tikai ar studenta vīzu. Tas ir tikai spilgtākais gadījums, jo runa ir par sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Ik gadu emigrācijas dēļ Latvija zaudē vairākus tūkstošus cilvēku (1. att.), to starpā ir cilvēki, kas negrib dzīvot šai neiecietīgajā vidē.
1. att. Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija
Cilvēki, kam ir “netradicionāla” seksuālā orientācija, tiek diskriminēti, viņiem ir liegtas tiesības laulāties vai vismaz reģistrēt kopdzīvi, būtiski ierobežotas iespējas juridiski sakārtot mantiskās attiecības un mantojuma tiesības, tiesības pieņemt lēmumus par dzīvesbiedra ārstēšanu, tiesības audzināt bērnus. Un tikai muļķīgu aizspriedumu dēļ. Tas ir netaisnīgi un tas rada vidi, kurā cilvēki negrib dzīvot, veidot ģimeni un laist pasaulē vai adoptēt un audzināt bērnus.
Atsaucoties uz Mārtina Lutera Kinga slaveno runu “Man ir sapnis”, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā uzrunā Baltic Pride 2018 dalībniekiem saka:
Arī man ir sapnis par Latviju, kuras spēks ir dažādībā un kas ciena un rūpējas par visu savu pilsoņu tiesībām un aizsargā tās. Par valsti, kura ir piemērs citām cilvēktiesību un likuma varas jomā. Man ir sapnis par Latviju, kur politiķi nevis šķeļ sabiedrību, manipulējot ar naidu un agresiju, bet veicina cieņpilnu attieksmi pret visiem tās locekļiem un cīnās pret vardarbību. Un man ir sapnis par zemi, no kuras nebrauc prom cilvēki, tikai tāpēc, ka viņi ir citādi.
Es piekrītu katram vārdam.