Ģimene un bērni ir nopietns pasākums, pret ko ir jāizturas atbildīgi

Es savā dzīvē esmu gājis uz randiņiem ar daudzām sievietēm. Ar dažām man ir bijušas tuvas attiecības, kas gan nav izvērtušās intīmas un virzījušās ģimenes veidošanas virzienā, bet kļuvušas par vienkāršu draudzību. Un ar dažām ir bijuši īslaicīgi kaisles uzliesmojumi.

Nekad neesmu atbalstījis “īsta mīlestība gaida” kustības, kas aicina atturēties no seksa līdz kāzām. Kopdzīve, ģimenes veidošana un bērnu radīšana ir nopietns projekts, tādēļ partneriem pirms tā sākšanas ir jābūt drošiem, ka abiem saskan visās attiecību jomās. Tādēļ man nozīmīgākie posmi attiecību veidošanā:

  1. Iepazīšanās posms, kurā svarīgākais ir partnere, ar kuru ir abpusēja seksuāla pievilcība – ar kuru es gribu mīlēties un kura grib mīlēties ar mani. Kad ļaujamies šai kaislei, sākas nākamais posms.
  2. Tuvāka iepazīšanās, kurā svarīgas ir divas lietas:
    a) vēlme vienam pēc otra kā pastāvīga mīlas prieku partnera;
    b) lai abiem kopā ir interesanti arī ārpus gultas, jeb spēja rosināt vienam otrā intelektuālu un emocionālu baudu.
  3. Posms, kurā svarīgi ir dažāda veida izaicinājumi, kas pārbauda mūsu abu spēju sadzīvot ikdienā. Strīdi un salabšana, kopīga problēmu risināšana. Esmu secinājis, ka tam piemērots ir kopīgs ceļojums, kas pārbauda, kā spējam sadzīvot 7~30 dienas, esot kopā visu diennakti, paaugstināta stresa apstākļos, svešā zemē, kopīgi pieņemot lēmumus. Jo ekstrēmāks ceļojums, jo labāk. Kaut gan pats līdz šim posmam vēl nekad neesmu nonācis, esmu drošs, ka ar sievieti, kuru, atvadoties pēc šāda ceļojuma, spētu apskaut un skūpstīt, es varētu veidot ģimeni.
  4. Kad visi iepriekšējie posmi ir izieti un mēs joprojām vēlamies būt viens ar otru kopā, var sākt kopdzīvi, veidot ģimeni un radīt bērnus.

Kādēļ es to stāstu?

Pagājušajā nedēļā asu polemiku sabiedrībā izraisīja dažu Saeimas deputātu ierosinātais likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, kas paredz nesamērīgi sarežģīt abortu veikšanas kārtību. Mērķis cēls – samazināt abortu skaitu – bet pieeju kāds kritiķis twitterdiskusijā trāpīgi salīdzināja ar motora remontēšanu caur izpūtēju. Un tā noteikti nesasniegs rezultātus, kā jau esmu to rakstījis iepriekš. Aborts ir sekas dažādām problēmām, kas savijušās sarežģītā un kopumā rūpīgi šķetināmā mudžeklī.

Vienu no tām likumprojekta autori ir identificējuši precīzi – cilvēku bezatbildīga attieksme pret dzīvi un attiecībām. Bet vai viņu piedāvātais risinājums padarīs cilvēkus atbildīgākus? Ja cilvēks nevēlas uzņemties atbildību par bērnu un izvēlas abortu, viņš izvēlas vieglāko ceļu. Un, pēc šo grozījumu pieņemšanas, tas nebūs legālais un salīdzinoši drošais ceļš.

Tāpat kā motoru remontē, atverot motora pārsegu, arī cilvēku atbildīga attieksme pret dzīvi un attiecībām veidojama ģimenē un skolā, nevis aizliedzot abortus vai to regulējumu padarot nesamērīgi sarežģītu. Un šai jomā ātri risinājumi nav iespējami.

Otra problēma ir jauniešu seksuālā izglītība. Kādā aptaujā pirms pāris gadiem liela daļa jauniešu par labāko izsargāšanās metodi esot nosaukuši celofāna maisiņu. Tad nepilngadīgas grūtnieces un aborti pēc pirmās nakts, kurā šāda kontracepcija pievīlusi, nav nekāds brīnums! Tādēļ ir svarīgi skolās jauniešus izglītot par dzimumdzīvi, uzsverot atbildību, kā arī diskutēt par vērtībām. Un es lieku cerības uz saviem vienaudžiem, kuri tagad kļūst par vecākiem, jo mums ir bijusi iespēja iegūt bagātīgu informāciju par šo tēmu caur dažādiem kanāliem, ne tikai skolotājiem un vecākiem, kuru vairākums dzimuši, auguši un izglītojušies Padomju Savienībā, kur, kā zināms, seksa vispār nebija. Un es ticu, ka viņi nekautrēsies šos jautājumus īstajā brīdī izskaidrot saviem bērniem.

Treškārt, absolūti nepieņemama ir minētā likumprojekta autoru vēlme visas sievietes dēvēt par mātēm, arī nedzemdējušās. Māte ir sieviete, kura bērnu uzaudzina, bet ne sieviete, kura to piedzemdē un pamet. Šāds jēdzienu lietojums nevietā ir vērtību degradēšana!

Ko es darītu, ja mana partere mūsu pirmās mīlas nakts rezultātā kļūtu grūta? Jebko, kas ir manos spēkos, lai viņa grūtniecību saglabātu. Piedalītos sava bērna audzināšanā cik iespējams, arī ja kopdzīve ar šo sievieti man nebūtu iespējama. Bet gala lēmumu par grūtniecības saglabāšanu vai pārtraukšanu pieņems viņa. Un tādu pašu cieņpilnu attieksmi pret sievietes tiesībām uz šo izvēli es sagaidu arī no pārējiem līdzcilvēkiem.

This entry was posted in Sabiedrība and tagged , , . Bookmark the permalink.

4 Responses to Ģimene un bērni ir nopietns pasākums, pret ko ir jāizturas atbildīgi

  1. Tu raksti “Un, pēc šo grozījumu pieņemšanas, tas nebūs legālais un salīdzinoši drošais ceļš.”
    Vai tikai Tu arī nepiederi tiem, kas nav lasījuši grozījumus? Tie paredz, ka 12 nedēļu laikā jāapciemo psihologs. Tātad 3 mēnešu laikā jāaiziet pie psihologa aprunāties.
    Man bija draudzene, kura mēģināja Īrijā veikt abortu. Viņiem tur ir tāda sistēma – ja Tu aizej pie ārsta un Tavās acīs nav 100% pārliecības, ka gribi abortu, tad Tevi uz 2 nedēļām sūta mājās. Jā, draudzene, protams, šaubījās, jo vienu bumbuli jau mājās audzināja. Tad viņa pēc 2 nedēļām gāja atkārtoti. Un atkal viņu atsūtīja mājās. Atļautais laiks pamazām iztecēja, viņa nopirka biļeti, lidoja uz Latviju. Ierodoties šeit, bija jānogaida likumā atrunātās 72 h un bez ierunām varēja veikt abortu.
    Jūs bieži vien piesaucat Rietumvalstu pieredzi. Lūk, kā notiek Īrijā. Vai tiešām valstsvīriem būtu tikai jādomā par sievietes tiesībām veikt abortu un nevajadzētu aizdomāties, ko darīt, lai abortu skaitu kaut nedaudz samazinātu? Tādi jau jūs esat, Vienotība. Tāpēc Nacionālajai apvienībai nepārtraukti ir jābrauc jūsu nozarē, jo demogrāfija nesaskan ar jūsu “ideoloģiju”. Nekādus pabalstus māmiņām, nekādu atbalstu bērniem. Jā, tieši to Tu ar šo rakstu kārtējo reizi apstiprini.

  2. Pirms Latvijā savas aktivitātes izvērsa organizācija “Par dzīvību”, Parādnieks un citi, abortu skaits bija 400 uz 1000 jaundzimušajiem.

Uzraksti savu viedokli