Iepriekš rakstā Cik ilgi dzīvojam un no kā mirstam? es analizēju 2010. gada situāciju ar dzīves ilgumu un izplatītākajiem nāves cēloņiem. Ir pagājuši desmit gadi, aizsaulē devušies vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp diezgan agrā jaunībā, un mēs esam piedzīvojuši gadsimta pandēmiju. Kā ir mainījusies kopējā situācija?

Vispirms apskatīsim, kā vidējais dzīves ilgums mainījies kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. 1. attēlā redzams, ka mirušo vidējais vecums Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir pieaudzis par 8,1 gadu, vīriešiem – par 8,8 gadiem un sievietēm par 7,1 gadu, 2020. gadā sasniedzot attiecīgi 75,3 gadus, 70,1 gadu un 79,9 gadus.

1. att. Mirušo vidējais vecums no 1990. līdz 2020. gadam

Joprojām saglabājas vidējā vecuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem, taču arī tā ir ievērojami sarukusi, kā redzams 2. attēlā.

2. att. Mirušo vidējā vecuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem.

Tāpat ir ievērojami pieaudzis jaundzimušo sagaidāmais mūža ilgums (3. attēls). 2020. gadā tas ir samazinājies salīdzinājumā ar 2019. gadu Covid-19 pandēmijas dēļ.

3. att. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums

Kā redzams, trīsdesmit gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas mēs esam panākuši vidējā mūža ilguma un jaundzimušo sagaidāmā mūža ilguma būtisku pieaugumu.

4. attēls rāda Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūru 2021. gadā. Kā redzams, sieviešu skaitliskais īpatsvars pār vīriešiem būtiski pieaug sākot no 50 gadu vecuma.

4. att. Latvijas iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma 2021. gadā

Taču galvenais šī raksta jautājums ir: kā ir mainījusies situācija salīdzinājumā ar 2010. gadu? Atbildi sniedz 5. attēls, kas rāda iedzīvotāju skaita atšķirību dzimuma un vecuma dalījumā starp 2021. un 2010. gadu. Šī atšķirība iegūta, no iedzīvotāju skaita konkrētajā dzimuma un vecuma grupā 2021. gadā atņemot iedzīvotāju skaitu tai pašā grupā 2010. gadā. Tādējādi augšupvērstie stabiņi rāda, ka šai vecuma grupā 2021. gadā ir vairāk cilvēku nekā 2010. gadā, un lejupvērstie – ka 2021. gadā šai vecuma grupā ir mazāk cilvēku nekā 2010. gadā.

5. att. Latvijas iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma – atšķirība starp 2021. un 2010. gadu

Lielais kritums 18-30 gadu vecuma grupā varētu būt skaidrojams ar studijām ārzemēs, savukārt kritums 30-55 gadu vecuma grupā – ar emigrāciju (tai skaitā uz neatgriešanos) darba dēļ.

Savukārt cilvēkiem no 55 gadiem ir izteiktāka tendence palikt mājās, jau pierastajā situācijā, kā arī adaprācijai ārzemēs nepieciešamo prasmju un elastības trūkums. Tādēļ atšķirības vecuma grupās pēc 55 gadiem ir daudz ciešāk saistītas ar nāves cēloņiem. Redzams arī, ka vecuma grupā virs 78 gadiem ir mazāk mirušo gan sieviešu, gan vīriešu vidū, un tas apliecina vidējā mūža ilguma pieaugumu abās dzimuma grupās.

Beidzamais attēls šai rakstā (6. att.) rāda mirušo skaita atšķirību starp 2020. un 2010. gadu pēc nāves cēloņiem. Tāpat kā iepriekšējā attēlā, arī šeit augšupvērstie stabiņi rāda, ka 2020. gadā no attiecīgā nāves cēloņa miruši vairāk cilvēku nekā 2010. gadā, un lejupvērstie stabiņi – ka 2020. gadā no attiecīgā nāves cēloņa miruši mazāk cilvēku nekā 2010. gadā.

6. att. Latvijas iedzīvotāju mirstība dzimumu dalījumā – atšķirība starp 2020. un 2010. gadu

Kā redzams, kopumā 2020. gadā miruši par gandrīz 1500 cilvēku mazāk, kā arī nozīmīgs nāves gadījumu skaita samazinājums redzams vairākās slimību grupās, kā, piemēram, asinsrites sistēmas un sirds slimības, kas ir izplatītākie nāves cēloņi. Un samazinājums ir gandrīz visās ārējo nāves celoņu grupās.

Šie dati liecina par būtisku dzīves kvalitātes uzlabošanos salīdzinājumā ar 2010. gadu, un jo īpaši salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ir ievērojami pieaudzis vidējais mūža ilgums un jaundzimušo sagaidāmais mūža ilgums, un samazinās mirstība, kur liels nopelns acīmredzami ir labākam cilvēku veselības stāvoklim.

Protams, ir joprojām lielas problēmas, kas ir jārisina, īpaši ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kam, kā te redzams, ir arī vislielākā ietekme. Piemēram, mirstība no sirds un asinsrites sistēmas slimībām, lai arī ir ievērojami samazinājusies, joprojām ir vairāk kā trīsdesmit tūkstoši. Taču, atrodot labus risinājumus šīm problēmām, viennozīmīgi uzlabosies dzīves kvalitāte un mūža ilgums.

—

Dati par mirušo vidējo vecumu, jaundzimušo sagaidāmo mūža ilgumu, un iedzīvotāju skaita sadalījumu pēc dzimuma un vecuma iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes.

• Mirušo vidējais vecums
• Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums
• Iedzīvotāju skaita sadalījums pēc dzimuma un vecuma

Dati par nāves cēloņiem iegūti no Veselības statistikas datu bāzes.