-
Arhīvs
- oktobris (2022)
- septembris (2022)
- augusts (2022)
- jūlijs (2022)
- jūnijs (2022)
- maijs (2022)
- aprīlis (2022)
- marts (2022)
- februāris (2022)
- janvāris (2022)
- decembris (2021)
- septembris (2021)
- augusts (2021)
- jūlijs (2021)
- maijs (2021)
- janvāris (2021)
- aprīlis (2020)
- decembris (2019)
- novembris (2019)
- augusts (2019)
- jūnijs (2019)
- maijs (2019)
- decembris (2018)
- oktobris (2018)
- septembris (2018)
- jūnijs (2018)
- maijs (2018)
- aprīlis (2018)
- marts (2018)
- janvāris (2018)
- decembris (2017)
- oktobris (2017)
- septembris (2017)
- augusts (2017)
- jūnijs (2017)
- maijs (2017)
- aprīlis (2017)
- februāris (2017)
- decembris (2016)
- novembris (2016)
- jūnijs (2016)
- maijs (2016)
- marts (2016)
- decembris (2015)
- septembris (2015)
- jūlijs (2015)
- marts (2015)
- janvāris (2015)
- novembris (2014)
- oktobris (2014)
- septembris (2014)
- jūlijs (2014)
- maijs (2014)
- marts (2014)
- janvāris (2014)
- decembris (2013)
- novembris (2013)
- oktobris (2013)
- septembris (2013)
- augusts (2013)
- jūlijs (2013)
- jūnijs (2013)
- maijs (2013)
- aprīlis (2013)
- marts (2013)
- februāris (2013)
- janvāris (2013)
- decembris (2012)
- novembris (2012)
- oktobris (2012)
- augusts (2012)
- jūlijs (2012)
- jūnijs (2012)
- maijs (2012)
- aprīlis (2012)
- marts (2012)
- decembris (2011)
- oktobris (2011)
- septembris (2011)
- augusts (2011)
- jūlijs (2011)
- jūnijs (2011)
- maijs (2011)
- marts (2011)
- februāris (2011)
- novembris (2010)
- septembris (2010)
- augusts (2010)
- jūlijs (2010)
- jūlijs (2008)
- jūnijs (2008)
- janvāris (2007)
-
RSS
Kategoriju arhīvs: II.3. Ekonomiskā drošība
Vai kodolenerģija var palīdzēt samazināt SEG emisijas?
Teju ikvienā diskusijā par enerģētiku un klimata pārmaiņām kāds teiks, ka risinājums, lai samazinātu enerģētikas nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vienlaikus nodrošinot cilvēces enerģijas patēriņu, ir kodolenerģija.
Publicēts iekš II.3. Ekonomiskā drošība
Birkas atjaunojamie energoresursi, Enerģētika, klimata pārmaiņas, kodolenerģija
Komentēt
Mākslīgais intelekts ilgtspējīgai lauksaimniecībai un pārtikas apgādei
Krievijas-Ukrainas karš ir arī nopietns apdraudējums globālajai pārtikas ražošanai, jo abas valstis ir starp lielākajām lauksaimniecības produkcijas, īpaši graudaugu, un pārtikas ražotājām un eksportētājām. Melnās jūras reģionā ir pasaulē auglīgākās augsnes. Tai pat laikā šī krīze ir laba iespēja reorganizēt … Turpiniet lasīt
Cik ilgi dzīvojam un no kā mirstam 2021. gadā
Iepriekš rakstā Cik ilgi dzīvojam un no kā mirstam? es analizēju 2010. gada situāciju ar dzīves ilgumu un izplatītākajiem nāves cēloņiem. Ir pagājuši desmit gadi, aizsaulē devušies vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp diezgan agrā jaunībā, un mēs esam piedzīvojuši gadsimta … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš II.3. Ekonomiskā drošība, III.2. Veselība, Satiksmes drošība
Birkas demogrāfija, dzīves ilgums, veselība
Komentēt
Ekonomika vai cilvēki – viltus dilemma
Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviests ārkārtas stāvoklis un valdība noteikusi virkni ierobežojumus, kā arī bargus sodus par to pārkāpšanu. Daudzi, un jo īpaši uzņēmēji, izsaka pamatotas bažas par ietekmi uz ekonomiku, tiek prognozēts, ka šī pandēmija varētu izraisīt dziļu … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš II.3. Ekonomiskā drošība
Birkas #Covid19, ekonomika, veselība, zelta vidusceļš
Komentāri ir izslēgtiEkonomika vai cilvēki – viltus dilemma
Uzturēšanās atļauju piešķiršana par nekustamā īpašuma pirkšanu ir jāatceļ
Šonedēļ Nacionālā apvienība (NA) izvirzīja ultimātu nākamā gada budžeta sarunām – atcelt savulaik Aināra Šlesera lobēto uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un uzņēmējdarbībā. Paldies viņiem par šī jautājuma aktualizēšanu, bet šīs sistēmas pilnīga atcelšana nav pareizais risinājums. Tā … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš II.2. Iekšējā un ārējā drošība, II.3. Ekonomiskā drošība
Birkas demagoģija, demogrāfija, ekonomika, investīcijas, Nacionālā apvienība, nekustamais īpašums, populisms, termiņuzturēšanās atļaujas, ultimāts, Šlesers
Komentāri ir izslēgtiUzturēšanās atļauju piešķiršana par nekustamā īpašuma pirkšanu ir jāatceļ
Cik ilgi dzīvojam un no kā mirstam?
Ceturtdien, 29. martā, Saeima Sociālajai un darba lietu komisijai nodeva grozījumus likumā “Par pensijām”, kas paredz par diviem gadiem agrāk nekā iepriekš plānots – jau 2014. gadā – sākt pensionēšanās vecuma celšanu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem, ar ko … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš II.3. Ekonomiskā drošība, III.2. Veselība, Satiksmes drošība
Birkas arodbiedrības, dzīves ilgums, ekonomika, pensijas, populisms
Komentāri ir izslēgtiCik ilgi dzīvojam un no kā mirstam?
Noraidot VIENOTĪBAS priekšlikumu likumā „Par akcīzes nodokli”, Latviju mēģina padarīt atkarīgu no Krievijas gāzes
16. aug 2010 13:56 Noraidot VIENOTĪBAS deputāta Aigara Štokenberga priekšlikumu likumā „Par akcīzes nodokli” uz pusi samazināt akcīzes nodokli kurināšanai izmantojamajai dabasgāzei, Latviju mēģina padarīt enerģētiski atkarīgu no Krievijas gāzes, uzskata politisko partiju apvienība VIENOTĪBA.
Publicēts iekš Arhīvs, II.3. Ekonomiskā drošība
Birkas 10. Saeima, Enerģētika, GAZPROM, intereses, Krievija, populisms, Vēlēšanas
Komentāri ir izslēgtiNoraidot VIENOTĪBAS priekšlikumu likumā „Par akcīzes nodokli”, Latviju mēģina padarīt atkarīgu no Krievijas gāzes