-
Arhīvs
- oktobris (2022)
- septembris (2022)
- augusts (2022)
- jūlijs (2022)
- jūnijs (2022)
- maijs (2022)
- aprīlis (2022)
- marts (2022)
- februāris (2022)
- janvāris (2022)
- decembris (2021)
- septembris (2021)
- augusts (2021)
- jūlijs (2021)
- maijs (2021)
- janvāris (2021)
- aprīlis (2020)
- decembris (2019)
- novembris (2019)
- augusts (2019)
- jūnijs (2019)
- maijs (2019)
- decembris (2018)
- oktobris (2018)
- septembris (2018)
- jūnijs (2018)
- maijs (2018)
- aprīlis (2018)
- marts (2018)
- janvāris (2018)
- decembris (2017)
- oktobris (2017)
- septembris (2017)
- augusts (2017)
- jūnijs (2017)
- maijs (2017)
- aprīlis (2017)
- februāris (2017)
- decembris (2016)
- novembris (2016)
- jūnijs (2016)
- maijs (2016)
- marts (2016)
- decembris (2015)
- septembris (2015)
- jūlijs (2015)
- marts (2015)
- janvāris (2015)
- novembris (2014)
- oktobris (2014)
- septembris (2014)
- jūlijs (2014)
- maijs (2014)
- marts (2014)
- janvāris (2014)
- decembris (2013)
- novembris (2013)
- oktobris (2013)
- septembris (2013)
- augusts (2013)
- jūlijs (2013)
- jūnijs (2013)
- maijs (2013)
- aprīlis (2013)
- marts (2013)
- februāris (2013)
- janvāris (2013)
- decembris (2012)
- novembris (2012)
- oktobris (2012)
- augusts (2012)
- jūlijs (2012)
- jūnijs (2012)
- maijs (2012)
- aprīlis (2012)
- marts (2012)
- decembris (2011)
- oktobris (2011)
- septembris (2011)
- augusts (2011)
- jūlijs (2011)
- jūnijs (2011)
- maijs (2011)
- marts (2011)
- februāris (2011)
- novembris (2010)
- septembris (2010)
- augusts (2010)
- jūlijs (2010)
- jūlijs (2008)
- jūnijs (2008)
- janvāris (2007)
-
RSS
Kategoriju arhīvs: I. Gudra un eiropeiska ekonomika
Kādēļ enerģijas cenas ir tādas, kādas ir?
Pagājušajā nedēļā TV24 diskusiju raidījumā “Kārtības rullis” bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars skaidroja apstākļus, kas nosaka šobrīd augstās energoresursu cenas nevien Latvijā, bet arī visā pasaulē, kā arī Latvijas unikālās situācijas izveidošanās apstākļus. Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. Gudra un eiropeiska ekonomika
Birkas drošība, Eiropa, ekonomika, Enerģētika, karš, klimata pārmaiņas, Krievija, Latvijas gāze
Komentēt
Čikāga 2025. gadā visas pašvaldības iestādes nodrošinās ar elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem
Čikāgas pilsētas mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt savu oglekļa pēdu par 62%, tai skaitā izmantojot no atjaunojamajiem un CO2 ne-emitējošiem resursiem iegūtu enerģiju un nodrošinot tās pieejamību. Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija
Birkas ASV, atjaunojamie energoresursi, ekonomika, klimata pārmaiņas
Komentēt
Vai mums pietiks litija?
Vai mums būs pietiekami daudz litija, lai īstenotu ambiciozos plānus par pāreju uz klimatneitrālu transportu? Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija
Birkas Cool Worlds Lab, ekonomika, klimata pārmaiņas, litijs, resursi
Komentēt
Mākslīgais intelekts atklāj koraļļu rifu dziesmu
Koraļļu rifi ir nozīmīgas jūras un okeānu ekosistēmas, kas nodrošina dzīves vietu un pārtiku daudziem dažādiem organismiem. Taču tos apdraud dažādi draudi, tai skaitā klimata pārmaiņas. Tādēļ pasaulē tiek īstenotas dažādas koraļlu rifu monitoringa programmas un aizsardzības plāni. Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 1. Izglītība un zinātne
Birkas dabas aizsardzība, jūra, klimata pārmaiņas, koraļļi, mākslīgais intelekts
Komentēt
Dati palīdz rūpniecības uzņēmumiem sasniegt vides aizsardzības un klimata rādītājus
Tirgus izpētes uzņēmuma IDC (International Data Corporation) pētnieki aprēķinājuši, ka kopējais pasaulē radīto un apstrādāto datu apjoms jeb globālā datu sfēra 2018. gadā bija 180 zettabaitus (ZB) liela un līdz 2025. gadam pieaugs līdz 33ZB. Datu sfēras ikgadējais pieaugums ir … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija
Birkas dati, ekonomika, klimata pārmaiņas, mākslīgais intelekts
Komentēt
Ardievas priekšniekiem?
Organizācijas struktūras reforma, padarot to elastīgāku un deleģējot darbiniekiem vairāk brīvības un atbildības, ir viens no veidiem, kā uzlabot produktivitāti. Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija
Birkas darba organizācija, ekonomika, produktivitāte
Komentēt
Pirmā komerciālā lidosta ir saņēmusi licenci kosmosa kuģa nolaišanās nodrošināšanai
ASV Federālā aviācijas pārvalde ir piešķīrusi Hantsvilas starptautiskajai lidostai ASV Alabamas pavalsts ziemeļos licenci uzņēmuma Sierra Space būvētā kosmosa kuģa #DreamChaser nolaišanās nodrošināšanai. Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 4.1. Visuma kolonizācija
Birkas komerciālie kosmosa ceļojumi, kosmosa tūrisms
Komentēt
Kā vienoties par mākslīgā intelekta ētikas praksi?
Lielu daļu ar MI un ētiku saistīto problēmjautājumu mēs saprotam, bet kādi praktiski soļi būtu jāsper iedzīvotāju aizsardzībai? Turpiniet lasīt
Mākslīgais intelekts ilgtspējīgai lauksaimniecībai un pārtikas apgādei
Krievijas-Ukrainas karš ir arī nopietns apdraudējums globālajai pārtikas ražošanai, jo abas valstis ir starp lielākajām lauksaimniecības produkcijas, īpaši graudaugu, un pārtikas ražotājām un eksportētājām. Melnās jūras reģionā ir pasaulē auglīgākās augsnes. Tai pat laikā šī krīze ir laba iespēja reorganizēt … Turpiniet lasīt
Madagaskara ir uz pasaulē pirmā klimata bada sliekšņa
Klimata eksperti ir jau sen brīdinājuši, ka klimata pārmaiņas var izraisīt arī badu, ievērojami samazinot lauksaimniecības ražas un pārtikas pieejamību.
Publicēts iekš I. 2. Ekonomikas modernizācija, III.6. Vide
Birkas klimata pārmaiņas
Komentāri ir izslēgtiMadagaskara ir uz pasaulē pirmā klimata bada sliekšņa
Robotizācija ienāk arī sabiedriskajā ēdināšanā
Pēc ilgstošiem testiem robotizēto virtuvju ražotājs “Roboeatz” ir atvēris savu restorānu, kur ēdienu gatavo robots. Virtuvē ir divas gatavošanas ierīces un viens industriālais robots, kas stundā var apkalpot līdz 30 cilvēkiem. https://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/roboeatz-atver-robotizetu-restoranu Nākotne bez cilvēkresursu izšķiešanas zemas kvalifikācijas darbos ir … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 1. Izglītība un zinātne, I. 2. Ekonomikas modernizācija
Birkas produktivitāte, radošums, robotizācija, sabiedriskā ēdināšana, uzņēmējdarbība
Komentāri ir izslēgtiRobotizācija ienāk arī sabiedriskajā ēdināšanā
Andris Ambainis: Kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?
Savā jaunākajā rakstā profesors Andris Ambainis kliedē neskaidrības par to, kā bija iespējams tik īsā laikā izstrādāt efektīvas un drošas vakcīnas pret Covid-19 vīrusu, ar atsaucēm uz detalizētiem ekspertu skaidrojumiem par katru jautājumu. Tas ir zinātnes brīnums, aiz kura ir … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. 1. Izglītība un zinātne, III.2. Veselība
Birkas #Covid19, vakcīnas
Komentāri ir izslēgtiAndris Ambainis: Kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?
Sveiciens Zinību dienā!
Publicēts iekš I. 1. Izglītība un zinātne
Birkas 1. septembris, izglītība, zinātkāre, zinātne, zināšanas, Zinību diena
Komentāri ir izslēgtiSveiciens Zinību dienā!
Īsumā par manu darbu
Pirms turpinu stāstu par savu ceļojumu uz ASV, vēlos īsumā pastāstīt par savu darbu, kā dēļ es turp braucu.
Publicēts iekš I.1.1. Vides izglītība
Birkas #GLOBE21, aprites ekonomika, dabaszinātnes, Dabaszinātnes pilsētā, GLOBE, ilgtspējīga attīstība, NVO, sabiedriskā zinātne, Zaļākai uzņēmējdarbībai Eiropā
Komentāri ir izslēgtiĪsumā par manu darbu
APTAUJA: Kādi būs 13. Saeimas galvenie uzdevumi?
Nākamā gada 6. oktobrī vēlēsim jauno, 13. Saeimu. Kādi ir galvenie uzdevumi, kas Saeimai šai laikā būtu jārisina? Tāpat kā iepriekš, pirms 12. Saeimas vēlēšanām, aicinu Tevi izteikt viedokli par nākamgad ievēlamās Saeimas galvenajām darba prioritātēm, komentārā pie šī raksta atbildot … Turpiniet lasīt
Publicēts iekš I. Gudra un eiropeiska ekonomika, II. Taisnīgums un drošība, III. Iekļaujoša izaugsme
Birkas 13. Saeima, prioritātes, Vēlēšanas
Komentāri ir izslēgtiAPTAUJA: Kādi būs 13. Saeimas galvenie uzdevumi?