Bērziņa-Ķīļa pakts

Kā vēsta Valsts prezidenta mājaslapa, 24. septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis parakstījuši kopēju Rīkojumu par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei, kura “pamatā ir mērķis nodrošināt skolēniem iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību un tādējādi veicināt jauniešu konkurētspēju” [1], pārskatot vidējās izglītības apguves programmas, lai vidusskolu absolvētu 18 gadu vecumā. Tas paredz, ka IZM, sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūlijam sagatavos priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.

Jau iepriekš jeb neilgi pēc stāšanās amatā Bērziņš pauda pārliecību, ka vidējā izglītība esot jāiegūst 11 gados [2]. Arī Ķīlis intervijās vairākiem medijiem pieļāvis šāda risinājuma iespējamību [3., 4. un 5.], turklāt bilstams, ka esot jāpanāk, “ka 18 gados pilnīgi izmācīti jaunieši beidz skolu.”

Es jau esmu paudis savu viedokli par šo jautājumu [6.], pamatojot to ar faktiem par vidējās izglītības ilgumu Eiropas Savienības un daudzās citās pasaules valstīs, kā arī vecumposma īpatnībām. Šoreiz salīdzināšu vidējās izglītības ilgumu ar ANO veidoto Tautas attīstības indeksu (HDI) [7.] 39 valstīs:

  1. TOP 5 valstīs pēc HDI: Norvēģijā, Austrālijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Jaunzēlandē;
  2. Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā;
  3. Visās valstīs, kurās izglītības ilgums ir mazāk kā 12 gadi;
  4. Honkongā, (Ķīnas Speciālais administratīvais reģions), kas ir interesanta salīdzinājumā ar pārējo Ķīnu.

Grafikā redzams, ka:

  • Baltijas valstīm, kur visās vidējā izglītība ilgst 12 gadus, HDI ir no 0,805 (Latvijai) līdz 0,835 (Igaunijai).
  • No valstīm, kurās vidējā izglītība ilgst 11 gadus, vienīgi Ukrainā HDI ir augstāks par Baltijas valstīm – 0,846, visās pārējās tas ir zemāks par Baltijas valstīm – līdz 0,793.
  • No trim valstīm, kurās vidējā izglītība ilgst 10 gadus, vienīgi Singapūrā HDI ir Baltijas valstu līmenī – 0,834.
  • Ar ko interesanta Honkonga? Tajā vidējā izglītība ilgst 13 gadus, atšķirībā no 11 gadiem pārējā Ķīnā, un HDI tajā ir 0,898 jeb par 0,211 augstāks nekā pārējai Ķīnai.

Tas liecina, ka izglītības ilgumam ir nozīmīga saistība ar tautas attīstību. Ne velti izglītības rādītājiem ir būtiska nozīme minētajā attīstības indeksā.

Kas pirmais – vista vai ola -, ir labs jautājums, taču es ticu, ka izglītība virza ekonomisko un visu citu jomu attīstību.

“Jāpanāk, ka 18 gados pilnīgi izmācīti jaunieši beidz skolu”

Nebūtu brīnums dzirdēt šādu frāzi no bijušās LPSR augstas amatpersonas (LPSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieks, Valmieras rajona tautas deputātu padomes un izpildkomitejas priekšsēdētājs Andris Bērziņš [8.]) vai vienkārši okupācijas gados uzauguša un lielāko dzīves daļu nodzīvojuša veca marasmātiķa. Bet ja to saka Izglītības un zinātnes ministrs, tad tas liecina ne vien par konkrētā ministra nekompetenci un absolūtu nepiemērotību ieņemamajam amatam, bet arī par nespēju elementārā līmenī saprast pasauli un gadsimtu, kurā dzīvojam, par spīti prestižā Lielbritānijas augstskolā it kā iegūtam doktora grādam.

Varbūt pirms 20-30 gadiem ar dabas resursiem bagātā, bet visās citās jomās smagi atpalikušā totalitārā lielvalstī bija iespējams vidusskolā apgūt visai turpmākajai dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, kļūt “pilnībā izmācītam”, un paveikt to 11 gadu laikā. Bet civilizētajā pasaulē, kur ir Latvijas vieta, tas nav iespējams jau vismaz 100 gadus!

Nevienam nav noslēpums, ka zinātnes un tehnika attīstās ģeometriskā progresijā. Tā dēļ ne vien pieaug zināšanu apjoms, bet šīs zināšanas strauji mainās – uzlabojoties tehnoloģijām un pētniecības metodēm, jauni atklājumi precizē un apgāž iepriekšējos. Skolā apgūtās zināšanas ļoti strauji noveco, tādēļ jaunajai paaudzei ir svarīgi būt elastīgiem, spējīgiem patstāvīgi mācīties un apgūt jaunas prasmes, par kādām šodien nevienam vēl nav ne jausmas, pielāgoties mainīgiem apstākļiem.

Jauniešu konkurētspēju, kas esot šīs iniciatīvas mērķis, nekādi neuzlabos agrāka vidusskolas absolvēšana, bet gan kvalitatīva vidējā izglītība, kas būtu ar savādāku satura struktūru, orientēta uz nākotnes paaudzēm nepieciešamajām pamatprasmēm, un ko absolvēs nobrieduši jaunieši, kas pazīst sevi, savus talantus, stiprās un vājās puses, un kam ir pamatvilcienos skaidra vīzija par savu nākotni. Tas nav iespējams mazāk kā 12 gados un agrāk par 18-20 gadu vecumu.

This entry was posted in Ekonomika, Izglītība, Sabiedrība and tagged , , , , , , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli