Autortiesību ētiskie aspekti

ACTA un asie protesti pret to ir no jauna iesaistījuši mani diskusijās par tematu, kas man ne pārāk interesē – autortiesības. Tomēr savs viedoklis par to man ir, un tādēļ par to rakstu.

Neiedziļināšos šī temata juridiskajos aspektos, bet runāšu par ētiskajiem.

Zagšanai nav attaisnojuma

Lejuplādēt kādu dziesmu, filmu vai programmu no kādas “kreisās” vietnes, līdz ar to neko nesamaksājot tās autoriem, īpaši, ja pēc tam to pavairo un izplata par maksu, ir tas pats, kas uz ielas kādam izvilkt no kabatas maku – zagšana.

Mūzikas (filmu, programmu) legālās versijas ir pārāk dārgas.

Šādu argumentu esmu dzirdējis visbiežāk, un vienlaikus tas ir arī pats stulbākais.

Pirmkārt, dārdzība (vai trūkums) ir arguments, ja kāds nozog maizi, jo nevar atļauties to nopirkt. Bet neviens nav nomiris un nenomirs no tā, ka nedzird TOP hītus vai neredz jaunākās filmas. Tās ir luksuss preces, bez kā var iztikt (un vairāk kā puse pasaules iedzīvotāju dzīvo bez tām tīri laimīgi), nevis pirmās nepieciešamības preces, kas cilvēkam vajadzīgas izdzīvošanai.

Otrkārt, it sevišķi mūsdienās, ir pietiekami daudz alternatīvu. Tādēļ, ja

  1. nevar atļauties dārgu licenzēto programmu, var nevis lietot tās pirātisko versiju, bet sameklēt alternatīvu atvērtā pirmkoda programmu, kas būs bez maksas, bet vismaz tik pat laba kā dārgā;
  2. mūzikas ieraksti tradicionālajos veikalos ir pārāk dārgi, interneta veikalos tos var atrast lētāk.

Noteikti iespējams atrast alternatīvu arī dārgu filmu ierakstu pirkšanai, kas nav lejuplādēšana no “kreisām” vietnēm. Bet no otras puses – dārdzība ir iemesls rūpīgāk izvēlēties.

Mums ir pārāk plašas izvēles iespējas, lai ar luksuss preču dārdzību attaisnotu to nelegālu lietošanu.

Likumu nepilnības neattaisno to pārkāpšanu

Neapstrīdu, ka autortiesības un to aizsardzību reglamentējošie likumi nav gluži labākajā kārtībā, bet, kā jau rakstīju ievadā – ne jau juridiskie aspekti ir šī raksta temats. Taču bieži vien tas tiek izmantots kā arguments par labu autortiesību pārkāpšanai.

Šāda pieeja ir ļoti riskanta, jo ja mēs pieļaujam autortiesību pārkāpšanu tāpēc, ka mums nepatīk šie likumi, kurā brīdī ar šo pašu argumentu – mums nepatīk Krimināllikums – pieļausim slepkavošanu, vai nepilngadīgo seksuālu izmantošanu?

Civilizēta sabiedrība problēmas ar likumu nepilnībām risina vienkārši – ar konkrēto nepilnību novēršanu. Tādēļ, ja nepatīk autortiesību likumi, iespēju ir gana daudz – sākot no “Mana balss“, caur ko var ierosināt kāda jautājuma izskatīšanu Saeimā, beidzot ar tradicionālajiem referendumiem. Un pa vidu tam ir arī iespēja konkrētas likuma normas apstrīdēt Satversmes tiesā.

Tāds nu īsumā ir mans viedoklis. Vai kādam ir kas piebilstams?

This entry was posted in Sabiedrība. Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli