Ar birokrāta aci pret tautas balsi

18. feb 2011 21:47

Atradu internetā šādu interesantu rakstu par to, kādi cilvēki mēdz būt pasaulē. Cilvēki, ar kuriem ierēdņi saskaras savā ikdienas darbā.

Ar birokrāta aci pret tautas balsi

Ziniet, kā ir – 50 % Iestādes Apmeklētāju ir superīgi cilvēki. 40 % ir vienkārši normāli cilvēki, kuriem nav ne vainas. Tas ir nospiedošais vairākums, tā teikt. Tas ir lieliski. Bet…, diemžēl, atlikušie 10 % ir tā darvas karote, kura sabojā visu medus mucu. Darvas karote, kas īpaši aktivizējas uz mēness fāzēm. No šiem 10 % – apmēram 2% ir tie, kas veiksmīgi izvairījušies no atzīšanas par rīcībnespējīgiem. 1% – veiksmīgi izvairījušies no kriminālatbildības. Atlikušie 7 % ir no skata ļaudis ar pretenziju uz inteliģenci.

Profesionālais kretīnisms ļauj atpazīt darvas karoti jau tajā brīdī, kad viņš pabāž degunu pa durvīm. Tad tu pie sevis nopūties – ak jel… Problēma ienāca. Jo tie, kā likums ir cilvēki, kas nekad, un nekur, un ne ar ko nav apmierināti. Viņi, kā no rīta sāk lidot uz slotas… tā arī visu dienu lidinās.

Par tiem 3 %, kas tāpat jau ir Saprāta un Sirdsapziņas apdalīti es nerunāšu. Padalīšos savā izmisumā par 7 %. Viņi pilnīgi noteikti uzskata, ka Cilvēks ir Radības Kronis. Un šis Cilvēks ir tikai viņš vienīgi viņš un neviens cits. Tie ir ļaudis, kas domā, ka visam ir jāgriežas tikai un vienīgi ap viņu, bet viņš pats var mierīgi gulēt dīvānā, bīdīt burtiņus laptopā un viss tam ir jāpienes klāt. Jo viņam vienkārši tas Pienākas. Pateicībā par to, ka viņš pagodinājis māti Zemi, šo Valsti un Iestādi ar savu klātbūtni.
Starp tiem ir advokāti, kas atļaujas izlamāt tevi par to, ka nesniedz informāciju. Juristi ar augstām pri augstām izglītībām, kas nezina par Datu aizsardzības likuma eksistenci utt.utjp. Oj… juristi vispār ir Īpaša kategorija.

Kažokotas dāmas, kurām katra savas pakaļas pakustināšana sagādā mokošās sāpes.

Tie ir cilvēki, kas vicina savas Tiesības pilnīgi ignorējot, ka ir arī Pienākumi.

Tie ir cilvēki, kuriem ir visas iespējas – telefons, internets un sekretāres vai vienkārši inteliģenti draugi, lai iepriekš painteresētos, kas nepieciešams, lai izdarītu to un to. Bet viņi to vienkārši neizmanto! Atnāk kā baltas lapas un tad brīnās, sašutinās par šo ārprātīgo birokrātiju. Īpaši smieklīgi ir tas, ka sāk bļaustīties, ka šī ir drausmīga valsts un jābrauc no šejienes prom. Aha, uz kurieni? Ir tāda valsts, kur nepastāv birokrātiskais aparāts, likumi un valda absolūtā anarhija? Un vēl šīs spārnotās frāzes par to, cik daudz laika viņš zaudē tik elementārai lietai. Nezin, kāpēc 90% ļaužu tas paprasa tikai 10 minūtes, lai noskaidrotu informāciju iepriekš. 10 minūtes Iestādes kabinetā. Un cik tur laika, lai tiktu uz sev tuvāko pieejamo Iestādi, no mājām paņemot vienu vai divus dokumentus, un pa ceļam ieskrienot bankā, ja tas ir nepieciešams. Vai arī vispār tikai 5 minūtes un mājās (vai darbā), jo var izrādīties, ka Iestāde vispār nav vajadzīga. Tikai internets. Visu var izdarīt pats. Ir 21.gadsimts.

Šie 7 % jau ieraduši, ka visur viņus sagaida problēmas. Bet viņi nemūžam nesapratīs to, ka šīs problēmas sev rada paši. Varbūt mazliet ir jāpadomā, ka ja tev neveicas un neveicas…varbūt problēma tad ir tevī nevis apkārtējos?

Es nezinu, kur viņi skatās. Varbūt tīksminās ap saviem portretiem kaklā pakarinātajos medaljonos. Katrā gadījumā neskatās, nemeklē, nelasa to, kas ir vajadzīgs. Nelasa.. tas ir kaut kas šausmīgs. Šis inteliģentais analfabētisms. Profesoru, maģistru un bakalauru analfabētisms. Ziniet, cik reizes es esmu paprasījusi, kur jūs to izlasījāt, un pēc tam, atverot precīzi to pašu mājās lapu, norādījusi uz to, kas ir uzrakstīts lieliem, treknraksta burtiem. Burtiem, kurus viņi nav spējuši izlasīt. Tikai pavirši pagrābt kaut ko pa virsu. Neredz, nedzird, nesaprot. Un tu kaut vai vari ieskrieties. Viņi arī skrien – uz birokrātijas apkarošanas dienestiem, uz tautas balsi, uz Briseli. Loģiski, ka visur aplaužas. Likumi ir likumi. Nu, varbūt vienīgi tautas balsī ne… tur kāri uztver da jeb ko un groza visu arī kā grib. Skaidrs, ka tas paprasa laiku. To, ko citi nokārto 10 minūtēs, viņi dara mēnesi. Principa jautājums, vai zinies. Nu neko. Ja esi izvēlējies dzīvi kā aiz būra režģiem, tad dzīvo. Un ignorē to, ka būrim durtiņas nemaz nav ciet.

Un visa pasaule ir sadevusies rokās, lai viņus aizvainotu… tā nu tas ir.

Būtībā tā ir vienkārši tāda kategorija ar cilvēkiem, kas gānās. Un gānās visur – veikalos, iestādēs, internetā. Nekad nav labi. Nekur nav labi.

Ko es ar visu šo gribēju teikt…ak, jā – cilvēki mīļie, tālab lasiet, klausieties, domājiet ! Un tas atvieglos dzīvi mums visiem.

Avots: http://www.oho.lv/meeting.php?cmd=dienas…

Arī mani novērojumi liecina, ka parasti tie, kuri “sašutinās par šo ārprātīgo birokrātiju”, parasti ir arī tie paši, kuri nevēlas redzēt, un tādēļ arī neredz, ka šīs krīzes laikā birokrātiskais aparāts jau ir krietni mazināts un, kaut arī tajā nenoliedzami ir nepieciešamas nopietnas strukturālās reformas, valsts pārvaldes samazināšana nevar atrisināt visas mūsu budžeta problēmas. Un tāpat šie cilvēki ir tie paši, kas redz problēmas, iemeslus un ieganstus kaut ko nedarīt tā vietā, lai meklētu iespējas un problēmu risinājumus.

Bet, kā jau raksta autore, tie ir tikai desmitā daļa cilvēku, pārējie ir normāli vai pat ļoti patīkami!:)

This entry was posted in Arhīvs and tagged , . Bookmark the permalink.

Uzraksti savu viedokli