10. jūlija vakarā portāls “Delfi.lv” publicēja žurnālista un portāla “Pietiek.com” sejas Lato Lapsas rakstu, kurā autors apgalvo, ka sašust un “celt brēku” par Dzintara Zaķa un Andra Biedriņa, iespējams, negodīgajiem un nelikumīgajiem transportlīdzekļu pirkumiem vai lietas pret biedrības “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” vadītāju Artūru Priedi izbeigšanu esot bezjēdzīgi, jo tikmēr, kamēr sašutums būs par konkrētiem gadījumiem, nevis tos izraisošiem absurdiem likumu un tiesībsargājošajās sistēmās, nekas nemainīšoties.

Kas tad ir šie absurdi, par ko Lapsa ir tik ļoti sašutis?

Pirmais:

Valsts ieņēmumu dienestam mūsu mīļie likumdevēji ir noteikuši ne tikai tiesības, bet pat pienākumu nekādos apstākļos neizpaust nekādas ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Tas nozīmē, ka pat tad, ja pret Dzintaru Zaķi tiešām tiktu sākts .. kriminālprocess, VIDam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiski to neizpaust – un paldies par to likumdevējam. Lūk, pašas VID vadības oficiālā atbilde uz iesniegumu par Zaķa nodokļu optimizēšanas shēmām:

“[..]Papildus informējam, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmajā daļā un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnim aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tādējādi VID nevar Jūs informēt par konkrētu nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātiem.” [Lato Lapsa]

Šo vārdu autors, acīmredzot, nav iedomājies, ka VID varētu veikt pārbaudi arī pret viņu pašu. Un vai viņam patiktu, ja VID publiski paziņotu par šādas pārbaudes sākšanu? Kāda ir cilvēku attieksme pret tiem, par ko zināms, ka kāda tiesībsargājošā iestāde pārbauda viņa darbību? Gana liela daļa sabiedrības tādu cilvēku uzreiz ieskaita noziedznieku kastā. Un pat attaisnojošam spriedumam nav nekādas nozīmes. Turklāt Lapsa nav kāds ierindas pilsonis, pazīstams vien ģimenes locekļiem un pāris desmitiem draugu, kaimiņu un kolēģu, bet gan gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem labi zināma publiska persona. Kā Lapsa justos, ja puse Latvijas iedzīvotāju viņu ieskaitītu noziedznieku kastā viena VID publiska paziņojuma dēļ?

Bet, kā noprotams no raksta, Lapsa vēlas, lai VID informētu sabiedrību par katru izmeklēšanas soli. Un tas ir vēl sliktāk, jo praktiski tas ir piedāvājums VID palīdzēt nodokļu “optimizētājiem” izvairīties no atbildības, likvidējot VID meklētos pierādījumus. Vai nu dižais Patiesības bruņinieks Lapsa vēlas nodokļu nemaksātāju saukšanu pie atbildības padarīt neiespējamu, vai arī kaut kur iespiedis galvu.

Otrs. Krimināllietu un arī pārbaužu materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Bet tas ir pilnīgi loģiski – tas tā paredzēts, lai novērstu iespēju, ka vainīgie, zinādami – ko izmeklētāji meklē –, iznīcinātu pierādījumus, kā arī lai aizsargātu lieciniekus un cietušos, piemēram, no visādu žurnālistu-sensāciju mednieku slimīgās intereses par traģēdijas detaļām. Un ja Lapsam kaut kas nepatīk, viņš tik tiešām (viņa paša vārdiem runājot) var iet ratā!

Trešais – ka tiesībsargājošajām iestādēm nav pienākumus paskaidrot sabiedrībai savu lēmumu pamatotību. Tām ir jāinformē sabiedrība par to darbību – kādus lēmumus (ierosināt krimināllietu/pārbaudi, nodot to tiesai, lietu izbeigt u.tml.) tās pieņem. Un tās jau tagad to dara pietiekami. To varētu uzlabot, lai mazinātu šaubas par godīgu un kompetentu lēmumu pieņemšanu. Bet izmeklēšanas materiāliem noteikti nav jābūt publiski pieejamiem. Turklāt no tā arī nebūtu nekādas jēgas, jo tik un tā neviens nespeciālists tos nesapratīs.

Šo iestāžu lēmumu pamatotība ir jāpārbauda iestādēm, kam ir šādas funkcijas piešķirtas un kas ir tajā kompetentas. To nevar darīt cilvēki, kas no tā neko nesaprot un kas ir apkaunojums žurnālista profesijai.

Ceturtais.

Un, .., tieši tāpat mūsu mīļie likumdevēji ir noteikuši, ka pat tad, ja tu, cienītais lasītāj, ar savām acīm esi redzējis, kā tavai valstij ļauni ļaudis nozog dažus miljonus vai pat miljardus vai tos vienkārši muļķīgi notrallina, viss, ko tu esi tiesīgs, ir – aizrakstīt “iestādēm” un aicināt tās šai sakarā rīkoties. [Lato Lapsa]

Interesanti, ko vēl ierindas pilsonis var darīt? Iet un pašrocīgi šos “ļaunos ļaudis” nošaut? Valsts, kurā kas tāds ir pieļaujams, nav tiesiska. Tiesiskā valstī pilsonis, konstatējis nelikumību, par to ziņo kompetentajām iestādēm, kas pārbauda, vai nelikumība tiešām ir notikusi, un ja ir – nodod lietu tiesai, kas pieņem lēmumu par atbilstošu sodu. Diemžēl Latvijā izmeklēšanas un tiesāšanās ilgst gadiem, tajās gadās dažādi “brīnumi”, un Latvija nav tiesiska valsts. Bet līdz tam ir jāaug un jāmācās, un jāmācās ļoti daudz! Tāpat kā neviens cilvēks nepiedzimst par personību, bet par to ir jākļūst, tāpat valsts nekļūst tiesiska tādēļ vien, ka tāda deklarējas, tai jākļūst tiesiskai, izveidojot loģisku un taisnīgu likumu sistēmu un to iedzīvinot praksē.

Latvijas likumu un tiesu sistēmā ir gana daudz absurdu, un tie Lapsam būtu jāanalizē tā vietā, lai izniekotu savu acīmredzamo pētnieka talantu centienos radīt nepamatotus skandālus un iestāstīt cilvēkiem, ka absurds ir tas, kas patiesībā ir loģisks. Taču, lai tas izdotos, ir jāatsakās no ieraduma jau iepriekš pieņemt, ka kaut kas vēl nenoticis notiks nepareizi jeb ka ir jau zināms, kā pētāmais objekts rīkosies un kādi ir šīs rīcības motīvi.