Drūmu, sāpīgu, traģisku brīžu
mums vēsturē daudz.
Tie arī māca mums, ko darīt,
lai tādu nebūtu vairs nekad.
1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana, kurā uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem tika deportēti aptuveni 44 000 cilvēku. Tā ir traģēdija visai Latvijas tautai – gandrīz katrā ģimenē kāds bijis izsūtīts, vai kā citādi represēts.
Bet vēsture ir kas vairāk par faktu uzskaitījumu – tā ir iespēja mācīties, kā veidot nākotni labāku. Šīs dienas traģiskie notikumi 1949. gadā pierāda, cik nežēlīgs var būt totalitārs režīms, jo tā vērtību skalā neietilpst cilvēks. Tādēļ aicinu, šodien pieminot komunistiskā genocīda upurus, novērtēt to, ka mūsdienās, demokrātiskajā Latvijā, lai arī cik grūti klātos, varam droši teikt to, ko domājam.